Nevērība pret Dieva vārdu noved pie šķelšanās

Vēl nupat 2003.gadā laikraksti daudzās pasaules valstīs vēstīja par gaidāmo šķelšanos Anglikāņu baznīcā. Iespējamā šķelšanās bija atkarīga no tā, vai Anglikāņu baznīcas vadītāji iesvētīs par bīskapu cilvēku, kurš atklāti paziņojis par savu homoseksualitāti. Šādas rīcības pretinieki citēja Svētos Rakstus, kur homoseksualitāte nepārprotami tiek nolādēta. Savukārt tie, kuri atbalstīja homoseksuāla bīskapa iesvētīšanu, apgalvoja, ka viņiem to liek darīt Svētais Gars, neraugoties uz Dieva vārdā skaidri izteikto aizliegumu.

VAINOJIET SVĒTO GARU!

Episkopālās baznīcas Vašingtonas diecēzes paziņojumā presei, kas 2003.gada 9.jūnijā tika izplatīts internetā, tās bīskaps Džons Brisons Čens pavēstīja, ka homoseksuālā Džina Robinsona ordinācija bīskapa amatā ir tiešs Svētā Gara darbs. Process, kura rezultātā Episkopālās baznīcas priesteris, būdams gejs, tika pasludināts par bīskapu, pēc bīskapa Čena vārdiem “allaž ir bijis process, kuru vadījusi un noteikusi Svētā Gara darbība”. Vēl vairāk, Vašingtonas diecēzes bīskaps apgalvo, ka “neapstiprināt [šo ievēlēšanu] nozīmētu izaicināt Svēto Garu”. Visbeidzot bīskaps paziņo, ka “ikvienai diecēzei ir tiesības ievēlēt bīskapu pēc savas izvēles, un tāpat tām ir vara pakļauties tiešai Svētā Gara darbībai”. Vārdu sakot, baznīcas šķelšanā mums vajadzētu vainot Svēto Garu nevis Anglikāņu baznīcas vadības nevērīgo attieksmi pret Dieva vārdu!

SVĒTAIS GARS PIE MUMS NĀK VIENĪGI CAUR DIEVA VĀRDU

Jau pati Svētā Gara nošķiršana no Dieva vārda ir herēze. Svētā Trīsvienība runā vienā mutē vienu un to pašu vārdu. Pamatojot savu mācību Dieva vārdā, Mārtiņš Luters vairākkārt stingri un noteikti ir apgalvojis, ka Svētais Gars nekad nedarbojas, nesniedz informāciju vai padomus ārpus tā vārda, ko Dievs mums ir atklājis.

Tādējādi tiem, kuri vēlas rast padomu un virzienu savai dzīvei, savai baznīcai, īpaši ja runa ir par strīdīgiem un neskaidriem jautājumiem, atbildi vajadzētu meklēt tikai un vienīgi Dieva vārdā. Svētais Gars ir sevi saistījis pie Dieva vārda kā vienīgā līdzekļa, lai vestu cilvēkus pie patiesības. “Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesība” [1.Jņ.5:6]. Ja kāds cilvēks vai ļaužu grupa vēlas atrast savu īpašu interpretāciju Dieva vārdam, vai arī Dieva uzrunājumu vērtēt atkarībā no emocijām un iedomām, neizbēgami ir gaidāms, ka radīsies pilnīgi pretēji ieskati, sāksies jukas un šķelšanās. Tāpēc arī Dievs saka: “Kad jūs nicināt manus padomus.. Es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies” [Sal.pam.1:25-26].

SVĒTAIS GARS IR DZIEDINĀTĀJS UN MIERA NESĒJS!

Svētais Gars nerada šķelšanos, bet nes mieru un vienprātību [1.Kor.14:33; Ef.4:3]. Ja gaidāt, ka Svētais Gars jums vai jūsu pulciņam vēstīs par savu klātbūtni ar sajūtām vai nojausmām, šķelšanās būs neizbēgama. Turpretī ja saņemsiet Svēto Garu tikai un vienīgi tajā vārdā, ko Dievs mums atklājis, Svētais Gars jūs vienos un uzturēs šajā vienotībā kā vienas – Kristus miesas locekļus [Ef.4:4].

Dievs savā svētajā, dzīvajā un dzīvu darošajā vārdā ir devis visu, kas nepieciešams jūsu dzīvei un ticībai. Viņš nesūtīs savu Svēto Garu, lai tas jums sniegtu vēl kādus padomus, nojautas vai zināšanas, kas nav atklātas Dieva vārdā.

Slavējiet Dieva svēto vārdu par to, ka “visi šie Raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam” [2.Tim.3:16-17].