No jauna atrastā vienība
Ikkatram, kas lasa Jauno Derību, kaut arī tikai virspusēji, jāievēro, ka tur šī pasaule ar sašķeltību, konfliktu, ētisko problemātiku, ir kā nogrimusi.
jeb…
Pat virspusējam Jaunās Derības lasītājam šķitīs uzkrītoši, ka tur pagaisusi sašķeltā, konfliktu un ētisko pretrunu pilnā pasaule.
Jaunā Derība nerunā par cilvēkiem un viņu pretrunām ar Dievu, ar citiem cilvēkiem, ar apkārtējām lietām vai pašiem ar sevi; tā runā par jaun-atklāto vienību. Bet saskaņas(vienotības) pamats ir rodams Rakstu atklāsmē. Visas aktivitātes un cilvēku dzīve tad vairs nav ņemšanās ap kaut ko problemātisku, mokošu vai neskaidru, bet ir priecīga, noteikta un skaidra.
Jēzus sadursmēs ar farizejiem vecais un jaunais kļūst redzams vis-skaidrāk. Lai saprastu Evaņģēliju kopumā, ļoti svarīgi ir pareizi saprast šā konflikta būtību. Jēzus konfrontācijas ar farizejiem nav nejaušas un nav jāsaprot kā īslaicīgs tā laika fenomens, bet gan runā par to cilvēku, kuram zināšanas par labo un ļauno, spēlē pašu svarīgāko lomu viņu dzīvē.
Jebkura izkropļota sapratne par Jēzus nejauši sastaptajiem farizejiem, laupa situācijai patieso nopietnību un svarīgumu. Ir jāsaprot, ka farizejs ir visaugstākās raudzes brīnišķīgs(izcils) cilvēks, kas visu savu dzīvi ir pakārtojis laba un ļauna zināšanai un kas ir vienlīdz stingrs tiesnesis kā sev, tā savam tuvākajam – Dievam par godu, kuram viņš pazemīgi pateicas par savām zināšanām.
Ieskaties