Nomirt nav sliktākais, kas var notikt ar mani un tevi
Neskatoties uz to, ka ir Adventa un Ziemassvētku laiks, es dzirdu visur runājam vienīgi par Covid-19 nāves briesmām un tā izplatības ierobežošanai nepieciešamajiem persnonu brīvības ierobežojumiem.
Runāšanu par nāvi vēl nesen pārmeta konservatīviem kristiešiem, kas, pretēji jaunajām tendencēm, nesludināja personības izaugsmi un veiksmi, bet gan runāja par grēku, nāvi un pat elli. Bet nu mediji kļuvuši par nenogurstošu nāves baiļu sludinātāju.
Tā kā nākas dzirdēt bieži pretrunīgos ierēdņu un mediķu viedokļus, tad tagad, Adventa laikā, ir pienācis laiks teoliģiskam viedoklim.
Nomirt, kā būtu jāzin teologam, nav sliktākais kas var notikt ar mani un tevi. Un tā tas ir, pat tad, ja mācītājs no kanceles, kā nācies dzirdēt, piemin Covid-19 briesmas.
Rodas sajūta, ka pēkšņi nemirstīgo un pārticīgo cilvēku pasaulē parādījusies nāve, ko izraisa vienīgi Covid-19.
Un, ja man šajā laikā galvenā motivācija nav nesaslimt ar Covid-19, tad pūlis saniknots varētu kliegt – ak tu neticīgais, vieglprātīgais, vai tu spēj vēl domāt par ko citu izņemot Covid-19? Ir taču pavēlēts domāt par to dienām un naktīm, ceļoties un gulēt ejot. Ak, kaut tu saslimtu un nomirtu no Covid-19 (t.i. tā izraisītām komplikācijām)!
Un, ja prezidenta amata izpildītājs, paslēpies aiz maskas, saka, ka (manu draugu zinātniski argumentētie aicinājumi) nenēsāt maskas ir hibrīdkarš, tad tas liek aizdomāties par zināmiem realitātes uztveres traucējumiem jeb psihozi.
Šobrīd drīzāk apkaro tos zinātniekus un interesentus, kas pauž viedokli, ka ierobežojumi ir absurdi un bezjēdzīgi attiecībā pret Covid-19, bet nodara postu citu slimību slimniekiem un milzīgai daļai citu sabiedrības aktivitāšu, kā arī, ka Covid-19 ir viena no daudziem tūkstošiem slimību, kurai šogad nepelnīti pievērsta tik liela uzmanība.
Cilvēki mirst katru dienu. Cilvēki ir mirstīgi. No dzimšanas brīža cilvēks ar katru mirkli tuvojas nāvei. Tā tas ir bijis vienmēr, pat, ja par to nerunā.
Latvijā ik gadus nomirst gandrīz 30 000 cilvēku. Piemēram, šā gada novembrī Latvijā miruši 2 520 cilvēki t.i. 81 dienā. Puse mirst dēļ asinsvadu sistēmas slimībām, bet ar vēzi ap 6000 gadā.
Un cik tiek nežēlīgi abortētu ik dienas? Pēdējos gados tie ir ap 7000, bet 90to gadu sākumā bija pat 48 000, gadutūkstošu mijā 20 000 gadā. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir abortējusi 600 000 nedzimušu bērnu.
Bet, kurš gan gribētu saslimt ar vēzi, vai ar Covid-19, vai ar abiem reizē? Kurš gribētu tikt abortēts? Kurš vispār gribētu saslimt vai nomirt?
Bet nāvi nesludināja mediji, bet vienīgi baznīcas, un arī ne visas. Nāvi sludināt nebija izdevīgi. Labāk sludināt pašmīlestību un pašizaugsmi.
Bet nu pēkšņi nāves sludināšana pārņēmusi visu ēteru.
Mediji nenogurstoši sludina briemas un nāvi, bet, kas ir interesantākais, sola arī glābšanu no nāves – atpestīšanu.
Vai tas nav kur dzirdēts?
Vai ne baznīcā netika mācīts par bauslību, kas biedē grēcinieku, un Evaņģēliju (t.i. labo vēsti jeb ziņu), kas dod Pestītāju?
Bet nu tās ir viltus labās ziņas jeb viltus Evaņģēlijs Adventa laikā.
Tās skan pat no kancelēm tagad – Jūs tantiņas baznīcas solā, jūs esat riska grupā nomirt. Jā. Bet velciet maskas, nekontaktējieties, gaidiet vakcīnu, kas dzims ap Ziemassvētku laiku, un redzi, jūs būsiet izglābtas.
Lūk, tas ir sliktāk par nāvi. Ticēt viltus evaņģēlijam, gaidīt viltus pestītāju un ticēt viltus Dievam.
Dzīvot un nomirt maldos ir sliktāk par pašu nāvi, jo nomirsim mēs visi.
Lai mūsu rūpes par veselību šajā Adventa laikā, neaizēno mūsu Pestītāja Jēzus Kristus dzimšanas svētkus. Lai mūsu ticība iepriecinās ziņās par Glābēja dzimšanu, jo bez Viņa nedz mūsu dzīvei, nedz nāvei nebūtu jēgas.
Mans viedoklis šajā situācijā ir šāds: Ir jādara viss iespējamais lai pasargātu visu sociumu. Piemēram pašlaik ir jāievēro noteiktie covid izplatības ierobežojumi.