Ordinēts gviclo
Vakar Qinquagesima svētdienas dievkalpojumā Augsburgas ticības apliecības Augšāmcelšanās luterāņu draudzē kalpošanai ar Dieva vārdu un Sakramentiem tika ordinēts viens no e-BAZNICA dibinātājiem un uzturētājiem gviclo.
Ordināciju ar savu klātbūtni pagodināja arī e-pāvests, kurš ieradās apsveikt gviclo e-BANZICAs un e-baznīcēnu vārdā.
Roberto novēlēja gviclo Dieva žēlastību šajā visnopietnākajā amatā, un piekodināja centīgi turpināt teoloģisko izglītību, studēt Svētos Rakstus un mācīties visu, kas palīdz Dieva Vārdu saprast.
“Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.” [1.Tim.4:16]
Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.
vai kāds pārsteigums…
…nemaz nezināju!
vai tas tāpēc, ka Bākulis un Plūme neordinēja Gvido?
Gvido pats gribēja būt autoritāte?
Dassy, bez Dieva ziņas pat mats nenokrīt no mūsu galvām!
ATA Augšāmcelšanās luterāņu draudze aicināja Gvido būt par draudzes mācītāju. Gvido pateica savu “jā” vārdu. Kopš šīs svētdienas viņš ir pilntiesīgs draudzes mācītājs.
Bet par autoritāti runājot, tāpat kā līdz šim arī turpmāk viņa autoritāte būs Dieva vārds. Tikai Dieva vārds ir mācītāja autoritātes zobens un arī vairogs.
Uz jautājumu: vai esi gatavs mācīt un sludināt Dieva skaidru vārdu pilnā saskaņā ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas Ticības apliecību Rakstiem, šo mācību apstiprinādams dievbijībā ar svētu, Dievam tīkamu dzīvi?
Gvido šo svētdien atbildēja: Jā, no visas sirds, un lai Dievs man uz to palīdz ar sava Svētā Gara spēku un ar savu žēlastību. Āmen.
Par to mēs esam pateicīgi Dievam, jo “pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz; tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā”. (Mt. 9:37-38)
dassy, tava bērnības (garīgās bērnības) trauma atkal no jauna liek sevi manīt
tava izpratne par garīgajām autoritātēm baznīcā ir ar novirzi no normas.
Ja tu skatītos uz Kristu, tu redzētu, ka Viņš, kungu Kungs
ir uzvedies pavisam ačgārni, kā “īstam kungam” nāktos uzvesties
tā pat arī mācītāji (tie kas grib būt lielākie) baznīcā ir tie, kas uzņemās sulaiņa amatu; Nevis tie, kas ņemās vadīt, badīt, grūstīt, bikstīt un citādi valdīt pār avīm… vienu vārdu sakot būt kungi baznīcā (baznīc-kungi), bet ne kalpot tām.
– – –
un protams – avīm nākas klausīt ganam.
bet svešam ganam avis neklausīs (jo tās pazīst sava gana balsi)
– – –
bet protams, ka ir arī citas sugas avis (tās kas nav mūsējās) tās nesaprot nedz kurp tās tiek dzītas, nedz kāda mērķa vārdā. Tās dzīvo tikai īsu brīdi; tās ir kā visi citi gaļas lopi. Tās ēd, ko tām dod, dzer, kad tām ļauj un brēc, kad tās kauj. Tādām avīm (kuras gana vilki) izpratne par vārdu “Gans” ir sveša; tādām avīm labākais gans = stiprākais, ātrākais, autoratīvākais vilks.
– – –
… ne par tādiem ganiem mūs ir aicinājis tas Kungs
ne par tādiem, dassy.
un vēl es gribētu pārformulēt(ļaunprātīgi sagrozot) tavu jautājumu:
kāpēc Bākulis un Plūme neordinēja Gvido?
vai ne gribēja lai Gvido pats būtu autoritāte?
kā man personīgi šķiet: gviclo ordinācija ir labs punkts “nebeidzamajam” vikariātam [1½ gads LELBā par evaņģēlistu + 2½ gadi KLBLā par vikāru]… ordinācijas “stiepšana” iespējams bija bailes no konkurences.. bet patiesie iemesli, lai paliek uz augstākminēto kungu sirdsapziņām
Paldies par daudzajām atbildēm.
es jau tikai pajautāju… Dievs tik zina kā tās lietas ira patiesībā!
talyc
:)
Jēk. 3:1 Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka mēs nāksim grūtākā tiesā;
šķiet Latvija drīz būs Amerika reliģiskā ziņā…
būs nevis pāris luterāņu baznīcas, bet daudzas…
un viss cilvēku ambīciju dēļ…
nu tā jau ir, ka šī pasaule ir grēcīga…
dassy, ēm, kas slikts, ka Latvijā būtu daudz draudzes? es kkā uzskatu, ka labāk daudz mazas draudzes, nekā viena liela :p
Dassy, tāda ir dzīve – ambīcijas pret ambīcijām.
Mācītāja Gvido Ozoliņa ambīcija – kalpot ar Dieva vārdu un sakramentiem draudzei ir viena no svētīgākajām ambīcijām šai pasaulē ,kā to apliecina Sv. Pāvils Pastorālajās vēstulēs par bīskapa amata iekārošanu.