Palīdzība, kad viss šķiet zaudēts
Šis attēls atspoguļo Hagaras un viņas dēla Ismaēla pilnīgo bezcerību un dziļo izmisumu. Ismaēls Ābrahāmam piedzima no verdzenes Hagaras. Kā vēstīts Bībelē, paaudzies Hagaras dēls reiz stipri nokaitināja Ābrahāma sievu Sāru.
Sāra redzēja kalpones ēģiptietes Hagaras dēlu Ismaēlu, kuru viņa bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejamies. Un viņa sacīja Ābrahāmam: „Padzen šo kalponi un viņas dēlu, lai šīs kalpones dēls nebūtu mantinieks kopā ar manu dēlu Īzāku.” Bet šis vārds ļoti nepatika Ābrahāmam sava dēla dēļ. Un Dievs runāja uz Ābrahāmu: „Lai tas nav netīkami tavam prātam nedz zēna dēļ, nedz arī tavas kalpones dēļ; paklausi Sārai visās lietās, kā viņa tev saka, jo no Īzāka tiks dēvēti tavi pēcnācēji. Bet arī šīs kalpones dēlu Es darīšu par tautu, jo tas ir tavs dzimums.”
Un Ābrahāms nākamā rītā cēlās, lai dotos ceļā; viņš paņēma maizi un ūdens trauku un deva tos Hagarai, un lika uz viņas pleciem arī zēnu, un aizraidīja viņu; un viņa aizgāja un klīda pa Bēršebas tuksnesi.
Un ūdens izsīka traukā, un viņa pameta zēnu zem kāda krūma. Un pati aizgāja un apsēdās gabalu nost, apmēram bultas šāviena attālumā, jo tā sacīja: „Es nevaru noraudzīties zēna miršanā.” Viņa apsēdās pretī un pacēla savu balsi, un raudāja.
Un Dievs dzirdēja zēna balsi, un Dieva eņģelis sauca Hagarai no debesīm un sacīja uz to: „Kas tev, Hagar? Nebīsties, jo Dievs ir dzirdējis zēna balsi no tās vietas, kur viņš atrodas. Celies, paņem zēnu un turi to stingri pie rokas, jo Es to gribu darīt par lielu tautu.”
Un Dievs atdarīja viņas acis, ka tā ieraudzīja ūdens avotu; un viņa aiztecēja, piepildīja ūdens trauku ar ūdeni un deva zēnam padzerties (1.Moz.21:9-19).
DEBESU TĒVS DĀVĀ JUMS CERĪBU!
Cīnoties cauri dzīvei, iespējams, jūs bieži vien esat juties kā tuksnesī. Un, tāpat kā Hagara, jūs varbūt esat domājis, ka jums nav cerību un nav nekādas nākotnes. Ieklausieties Debesu Tēva apsolījumā, ka Viņš sūtīs Savus eņģeļus lai jums, tāpat kā Hagarai, palīdzētu pārvarēt izmisumu. Dieva vēstneši, Viņa eņģeļi, vienmēr būs pie jums, lai palīdzētu arī jūsu dzīves visgrūtākajos brīžos. Viena no Jaunās Derības grāmatām – Vēstule ebrejiem – Dieva eņģeļus dēvē par kalpotājiem gariem, kas „izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana” (Ebr. 1:14). Dievs ar psalmista muti jums pavēsta: „Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj” (Ps. 34:8).
Dievs Savā mīlestībā vēlreiz apliecina, ka „Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens” (Ps. 91:11-12). Lai jūs iedrošina arī Daniēla liecība, kā Dieva eņģeļi viņu izglāba no drošas nāves: „Mans Dievs sūtīja Savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli, ka tie mani neaiztika” (Dan. 6:22).
Dzīvojiet katru jaunu dienu, paļaujoties uz Dieva apsolījumu: „Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt” (Ps. 91:11), ko Viņš ar daudziem piemēriem apstiprina. Velns var censties jūs kārdināt vai pat iznīcināt, bet Dievs gādā par to, lai Viņa svētie eņģeļi vienmēr būtu jums līdzās, lai jūs stiprinātu un pasargātu. Tā Debesu Tēvs par jums gādā kā par Savu bērnu arī tad, kad jūs paklūpat un krītat. Tāpat kā Hagarai, Viņš arī jums sūta Savus eņģeļus, lai tie jūs sargā, stiprina un dod jaunu cerību.
- Mīļais Debesu Tēvs, paldies par Tavu apsolījumu, ka Tavi eņģeļi vienmēr būs līdzās, lai sargātu tos, kas Tevi mīl, un tiem kalpotu. Kungs, lūdzu Tevi, sūti eņģeļus pasargāt arī manu ģimeni. Lai Tavi eņģeļi kalpo arī man un visiem Taviem bērniem tāpat kā Jēzum tuksnesī (Mt. 4:11). Debesu Tēvs, es slavēju Tavu svēto vārdu par visām svētībām, ko Tu esi pār mani izlējis ar Tavu svēto eņģeļu kalpošanu. Āmen.
Ieskaties