Pamudinājums palikt pie Evaņģēlija

Mīļie draugi un brāļi, es esmu saņēmis rakstiskas un mutvārdu ziņas par to, kā Dievs, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvs, sācis darīt savus brīnumainos darbus arī jūsu vidū, apgaismodams jūsu sirdis ar savu žēlastības pilno patiesības gaismu. Turklāt Viņš jūs ir svētījis tik bagātīgi, ka esat to uzņēmuši ar sirsnīgu prieku – kā patiesu Dieva vārdu, kas tas tiešām ir.

Pie mums lielākā daļa ļaužu diemžēl to negrib ne dzirdēt, ne paciest – jo lielāku un bagātīgāku žēlastību Dievs mums sniedz, jo neprātīgāk mūsu bīskapi, valdnieki un visas platās behemotu rīkles tai turas pretī, zaimo, nolād un vajā, kamēr daudzi tiek sagūstīti – un pēdējā laikā divi sadedzināti – lai arī mūsu laikos arvien jauni asins liecinieki tiktu sūtīti pie Kristus. Tā es ar prieku varu jūs teikt esam svētīgus, tādēļ ka jūs šajos pēdējos laikos gluži kā pagāni, par kuriem sacīts Ap.d.13:48, ar lielu prieku esat uzņēmuši svētīgo Vārdu, ko mūsu “jūdi” šajā Jeruzalemē – vai drīzāk gan Bābelē – ne vien nonicina, bet arī nenovēl nevienam dzirdēt. Dieva dusmība jau ir nākusi pār viņiem, kā saka Sv. Pāvils – un turpināsies līdz pasaules galam; bet pār jums valda žēlastība.

Tādēļ, mani vismīļotie, esiet pateicīgi Dieva žēlastībai un iepazīstiet šo laiku, kurā esat aicināti, “lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši” (2.Kor.6:1). Un visupirms raugieties, lai nekļūstat līdzīgi galatiešiem, kuri, būdami tik labi iesākuši un kļuvuši par šķīstiem un nevainojamiem kristiešiem, drīz vien ļāva maldu sludinātājiem sevi samulsināt un ievest labo darbu maldu ceļos. Arī jūsu vidū noteikti uzradīsies vilki – vispirms tur, no kurienes būs aizgājuši labie gani, ko Dievs jums tagad ir sūtījis. Šie vilki, zaimodami pareizo ceļu, centīsies jūs vest atpakaļ uz Ēģipti, lai jūs ar aplamu dievkalpošanu sāktu kalpot ne vairs Dievam, bet velnam, no kura Kristus ar savu debešķīgi gaismu jūs tagad ir atpestījis un ikdienu turpina atraisīt, lai jūs atzītu Kristu un iegūtu pilnīgu pārliecību par to, ka vienīgi Viņš ir mūsu Kungs, Priesteris, Mācītājs, Bīskaps, Tēvs, Pestītājs, Palīgs, Mierinātājs un Aizstāvis mūžīgi – visos jūsu grēkos, nāvē, trūkumā, visās lietās, kur vien jums kā pietrūkst, vai tās būtu laicīgās vai mūžīgās lietas.

Jūs esat dzirdējuši un mācījušies, ka tas, kurš tic, ka Kristus ar savām asinīm, bez mūsu nopelniem, pēc Dieva Tēva gribas un žēlastības ir kļuvis par mūsu Pestītāju un Bīskapu, par mūsu dvēseļu ganu, – ar šo ticību bez kādiem darbiem kļūst piederīgs Kristum un saņem visu to, kam ticējis. Jo Kristus asinis kļūst manas un tavas ne tādēļ, ka mēs būtu gavējuši un lasījuši, bet tādēļ, ka ticam – kā Sv.Pāvils saka: “Mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.” (Rom.3:28)

Šī ticība dara mūsu sirdis priecīgas un mierīgas mūsu Dievā; tās iemīl Viņu, redzēdamas, ka Dievs mūs uzlūko ar tādu žēlastību un laipnību, ka Kristus mums dara tādas lietas. To izteic vārdi – caur Kristu nākt un tikt vilktam pie Tēva, iegūt mieru ar Dievu, droši un mierīgi panest nāvi un miesas nelaimes. Bet tur, kur šīs ticības nav, tur ir tikai aklums un nav neviena kristieša, nedz arī kādas Dieva darbu vai Viņa žēlastības atblāzmas.

No šīs atziņas tālāk esam mācījušies, ka visas līdz šim piedāvātās mācības, kas stāsta, kā mums ar darbiem kļūt dievbijīgiem un pestītiem, ir jānoraida un jānožēlo kā grēki; pie šādām lietām pieder īpaši iestādītās gavēšanas, lūgšanas, svētceļojumi, mises, vigilijas, klosteri, mūku un mūķeņu kārtas, priesteru kārta – tās visas ir viena velna mācības un viena vienīga Dieva zaimošana, tādēļ ka ar visām šīm lietām tiek mēģināts darīt to, kas paveicams vienīgi Kristus asinīm – caur ticību; tās piedēvē cilvēku mācībām un darbiem to, kas pienākas vienīgi Dieva vārdam un Viņa darbiem. Ticības gaisma ļauj skaidri saskatīt, ka šīs cilvēku mācības ir tikai bieza, šausminoša tumsa; ticība paliek un turas pie Dieva žēlastības Kristū un atsakās no cilvēka nopelniem Dieva priekšā. Tas ir ceļš uz Debesīm un kristīgās dzīves pamats.

Tāpat jūs esat dzirdējuši, ka kristīgam cilvēkam turpmāk nav cita pienākuma, kā vien – mīlēt savu tuvāko -, kā Sv.Pāvils saka (Rom.13:8) un Kristus: “Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis.” (Jņ.13:34) Jo Kristus mācekļiem savā labā, savu grēku piedošanai un pestīšanai nekas nav jādara; Kristus asinis jau ir visu izdarījušas un paveikušas. Kristus viņus ir mīlējis, tā ka viņiem pašiem sevi vairs nav jāmīl, nedz jāmeklē un jāvēlas vēl kas labs; bet tas, ko viņi gribētu saņemt paši, tiem jānovēl savam tuvākajam, darot tam labus darbus, kuri pašiem savā labā viņiem nav jādara. Tieši tā Kristus ir darījis mums – Viņš savas asinis devis un izlējis ne sevis, bet mūsu labā. Šī ir zīme, kas ļauj atpazīt patiesus kristiešus – kā Kristus saka: “No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jņ.13:35) Tā ir otrā svarīgākā lieta kristieša dzīvē.

Tā māciet un dariet, mani mīļie, un neļaujiet nevienam citam mācības vējam jūs izšaubīt – vienalga, vai tas pūš no Romas, vai Jeruzalemes. Galvenās lietas ir ticība Kristum un mīlestība pret tuvāko. No grēku atlaidēm un dažādiem darbiem, kas mums tiek uzspiesti un esot darāmi mūsu dvēseļu labā, vairieties kā no nāvējošas indes.

Bet ja jūs paliksit pie šīs skaidrās un vienkāršās mācības, ziniet, ka arī krusts un vajāšanas jums būs. Jo ļaunais gars nespēj paciest to, ka viņa svētums paliek kaunā un tiek nicināts – to taču viņš ar šiem darbiem un garīdznieku palīdzību ir izplatījis visā pasaulē. Bet esiet pastāvīgi un atcerieties, ka jums neklāsies daudz labāk kā jūsu Kungam un Bīskapam Kristum, kas arī ticis mocīts šādu skolotāju dēļ – tādēļ, ka nosodījis farizeju darbu svētumu. Šāds krusts jums ir vajadzīgs un noderīgs – tas nesīs stingru, drošu cerību, lai jūs spētu ienīst šo dzīvi un ar prieku un paļāvību gaidīt nākamo, gatavojoties un topot pilnīgi trijās lietās – ticībā, mīlestībā un cerībā.

Bet, kas būtu sakāms par Sakramentiem un ārējām lietām, proti, tādām, kā ēšana un dzeršana, apģērbi un ceremonijas – tur jums pietiekami daudz pastāstīs jūsu sludinātāji. Jo, kur šīs trīs lietas atrodamas pareizā veidā, tur būs arī īsta kristīga brīvība ārējās lietās. Bet mūsu Kungs Jēzus Kristus ar visu savas gudrības un atziņas pārpilnību lai jūs pilnīgi sagatavo, piešķir jums spēku un stingrību uz Viņa mūžīgās valstības atnākšanu. Viņam lai ir slava un pateicība mūžīgi! Āmen.

Mīļie brāļi, pieņemiet un uzklausiet šo pamudinājumu! Jo, lai gan tas jums ir jau zināms, lai nebūtu jādzird tieši no manis, tomēr mans pienākums ir censties jums šajās lietās palīdzēt, rūpēties par jums un kalpot jums, pat tad, ja tas nebūtu nepieciešams. Uzklausiet savus sludinātājus un lūdziet arī par mums. Dieva žēlastība lai ir ar jums. Āmen.