Panākumiem bagātais un cilvēks bez panākumiem
Pasaulei, kurā visu lietu mērs un attaisnojums ir panākumi, notiesātā un krustā sistā tēls ir un paliek svešs un labākajā gadījumā līdzjūtību izraisošs.
Izšķirošās ir nevis idejas vai pārliecības, bet gan darbi.
Panākumi attaisno notikuši netaisnību. Vaina pazūd panākumos. Tas ir bezjēdzīgi, panākumiem bagātajiem pārmest viņu metodes. Līdz ar to pārmetēji paliek pagātnē un tikmēr panākumiem bagātais soļo tālāk no darba uz darbu, iegūst nākotni un dara bijušo neatsaucamu.
Krustā sistā tēls izslēdz visu uz panākumiem vērsto domāšanu, jo noliedz tiesu.
Vienīgi tiesā ir izlīdzināšanās ar Dievu un starp cilvēkiem. Dieva jā vārds pie krusta ir tiesa par panākumiem bagātajiem. Bet cilvēkam jāatzīst, ka nevis tas, ka viņam nav panākumu, bet gan vienīgi dievišķīgās mīlestības tiesas pieņemšana viņam ļauj pastāvēt Dieva priekšā.
Tas ir dievišķās valdīšanas pār pasauli noslēpums, ka tieši tad Kristus krusts, tātad viņa izgāšanās pasaules priekšā, ved pie vēsturiskajiem panākumiem, bet no šī fakta nevar izveidot nevienu likumu, lai gan tas šur un tur ir atkārtojies viņa draudzes ciešanās.
Ieskaties