Par attaisnošanas doktrīnu

Šīs tēzes mani pamudināja publicēt tas apstāklis, ka attaisnošanas doktrīnas nozīmi nav iespējams pārvērtēt, jo žēlastības Evaņģēlija spēks ne tikai dāvā Kristus taisnību un mūžīgo dzīvību, bet arī atspīd kā gaisma, kas sniedz izpratni par Dieva atklāto kristīgo mācību kopumā [2.Kor.4:6]. Bez ticības taisnības un šī primārā ticības artikula pareizas saprašanas Svētie Raksti paliek tikai kā “aizslēgta grāmata”, ap kuru pulcējas dažnedažādi cilvēku viedokļi un domas, jo “neviena praviešu mācība rakstos nav patvaļīgi iztulkojama.” [2.Pēt.1:20]

Tādējādi, lai gan evaņģēliskā attaisnošanas mācība ir adresēta, pirmkārt, katram indivīdam kā tādam, tai ir izšķiroša nozīme baznīcas dzīvē un pastāvēšanā. Kad šis artikuls tiek aptumšots, tad arī baznīca taustās tumsā, arvien attālinoties no sava uzdevuma un atbildības. Īsts posts sāk valdīt, kad, teorētiski saglabājot attaisnošanas mācības nozīmi, tā tiek izmantota, lai attaisnotu vai aizsegtu jebkuras citas mācības noliegumu. Tas nozīmē pašas attaisnošanas mācības noliegumu.

I Tēze
Attaisnošanas doktrīna ir visievērojamākā kristīgās ticības pamatdoktrīna, kuras pareiza izpratne nodrošina glābšanu individuāli un skaidra tās sludināšana – baznīcas kā veseluma labklājību. Tās svarīgums ne ar ko nav salīdzināms, un tā ir absolūti nepieciešama.

II Tēze
Baznīcas reformācija ar Dieva žēlastību caur Dr. Luteru atjaunoja skaidru izpratni par evaņģēlisko attaisnošanas mācību un tās atbilstošu nesamaitātu pasludināšanu.

III Tēze
Šķīstajā attaisnošanas mācībā, kā to no Dieva vārda sludina mūsu luteriskā baznīca atkal un atkal turot to kā gaismekli, ir trīs par visu svarīgāki punkti:

1] mācība par vispārēju [universālu] un pilnīgu attaisnošanu ikvienam caur Kristu,
2] mācība par žēlastības līdzekļu spēku un iedarbību,
3] mācība par ticību.

IV Tēze
Kā Ādamā visi cilvēki ir krituši un nonākuši zem Dieva dusmām un mūžīga lāsta kā soda par grēku, tā visi cilvēki patiesi tiek atsvabināti no grēka, nāves, velna un elles varas Kristū kā otrajā Ādamā, un Dievs patiesi ir samierināts ar tiem.

IV Tēze
Kā Ādamā visi cilvēki ir krituši un nonākuši zem Dieva dusmām un mūžīga lāsta kā soda par grēku, tā visi cilvēki patiesi tiek atsvabināti no grēka, nāves, velna un elles varas Kristū kā otrajā Ādamā, un Dievs patiesi ir samierināts ar tiem.

V Tēze
Kā caur Kristus vietniecisko nāvi visa pasaules grēka parāds tika nomazgāts un sods par to izciests, tā arī taisnība, dzīvība un pestīšana visai pasaulei tika iemantota caur Kristus augšāmcelšanos un ir saņemama Kristū kā visas cilvēces Glābējā.

VI Tēze
Žēlastību, piedošanu, taisnību, dzīvību un pestīšanu ikvienam, kas atkal iegūta ar Kristus pestīšanas darbu, Dievs sniedz žēlastības līdzekļos. Evaņģēliskais apsolījums, ko sevī nes Evaņģēlija vārds un svētie Sakramenti, nav tukša skaņa vai apsolījums bez satura, bet spēkpilns paziņojums [Darreichung], kas sniedz visus labumus, kurus Dievs apsolījis savā žēlastības vārdā.
VII Tēze
Tādējādi Evaņģēlijs nav tīri vēsturisks stāsts par paveiktu pestīšanu, bet daudz vairāk – Dieva spēkpilna miera un žēlastības vēsts norādot, ka pasaule ir Kristus atpestīta. Visos laikos žēlastības līdzekļos Dievs sniedz, piedāvā, izdala un rāda Kristus iegūto grēku piedošanu un taisnību, lai gan ne visi no Dieva izplūstošo samierināšanās aicinājumu atzīst un tā nekļūst par sekojošo labumu dalībniekiem.

VIII Tēze
Svētā Absolūcija ir Evaņģēlija pasludinājums vienai vai vairākām noteiktām personām, kuras ilgojas pēc Evaņģēlija vēsts nestā miera. Tādējādi Absolūcija pati par sevi ir visos laikos spēkā esoša un iedarbīga, kurā Dievs atklāj sevi caur savu mācekļu teikto un ir patiesi samierināts caur Kristus asinīm un nāvi, sniedzot savu piedošanu un taisnību ikvienam, kaut arī daudzi nekļūst šīs Evaņģēlija dotās žēlastības dāvanas dalībnieki savas neticības dēļ.

IX Tēze
Vienīgais veids, caur ko cilvēki patiesi iemanto Kristus iegūto žēlastību, kura tiek sniegta Vārdā un Sakramentos, ir ticība, kura uzticas Dieva žēlastības apsolījumiem, tā satverot Kristus nopelnus un taisnību un iegūstot mieru un atbalstu Kristū kā Pestītājā.

X Tēze
Tādējādi ticība Kristum dara taisnu un glābj ne tāpēc, ka to lieto kā tādu, vai tā būtu Dieva priekšā kā krāšņs cilvēka darbs, kas gandara par grēku un samierina Dievu ar cilvēkiem, bet tāpēc, ka tā no cilvēka puses ir kā roka, kura saņem, tā iemantojot visu Kristus žēlastības bagātību – piedošanu, taisnību un glābšanu, kas tiek rādīta un sniegta ar žēlastības apsolījumu. Ne tāpēc ticība taisno un glābj, ka Dievs būtu gatavs ārpus žēlastības un mīlestības to ieskaitīt kā slavējamu taisnības darbu un paklausību Dieva vārdam, bet tāpēc, ka Kristus nopelns, kuru pat visvājākā ticība satver Evaņģēlijā, sevī ietver patiesu un pilnīgu gandarīšanu par visu vainu un sodu par grēku, kā arī pilnīgu paklausību Dieva bauslības prasību priekšā.

XI Tēze
Individuāla ticība nesatver evaņģēliskos žēlastības apsolījumus, kurus Dievs sniedz Absolūcijas Evaņģēlijā, pateicoties savam spēkam, bet vienkārši uzticas žēlastības un piedošanas apsolījumam kā dievišķai un iedarbīgai patiesībai, caur to piekrizdama Dieva apsolītajam, tādā veidā tajā pat laikā satverot un iemantojot taisnības un pestīšanas dāvanu.

XII Tēze
Kad individuāls grēcinieks caur ticību satver Evaņģēlija Vārda vai Sakramenta apsolījumu un tā iegūst sev Kristus nopelnu bagātību taisnošanai un pestīšanai, tad Dievs viņu uzlūko, uzskata un atzīst par tādu Savas tiesas sprieduma priekšā, tātad, grēcinieks, kas ieguvis daļu pie Kristus nopelna un taisnības savai pestīšanai, ir taisns un mūžīgās dzīves mantinieks.

Mārtiņš Hemnics savā Loci Theologici raksta: “Šis artikuls ir visas kristīgās mācības un reliģijas cietoksnis un aizsargvalnis, un, ja tas tiek sagrauts, sagrozīts vai aizēnots, tad nav iespējams saglabāt mācības tīrību citos jautājumos. Bet, ja šī mācība saglabājas neskarta, tad visas elkdievības, māņticības un izkropļojumi visās citās mācībās iznīcina paši sevi.”

Konkordijas Formulas III artikulā teikts: “Kur šis artikuls ir skaidrs, tur arī kristietība ir skaidra un šķīsta, vienprātīga un bez jebkādiem novirzieniem, bet, kur tas nav skaidrs, tur nav iespējams izsargāties no maldiem vai fanātiķu gara.”

Lai Dievs mums tajā palīdz!