Par Psalmiem

Daudzi svētie tēvi ir slavējuši un iemīļojuši Psalmus vairāk par citām Rakstu grāmatām. Un, lai gan ir tā, ka jau pats darbs slavē savu darītāju, tomēr arī mēs apliecinām slavu un pateicību šīs grāmatas autoriem.

Aizvadītajos gados visa pasaule tika tā pārpildīta ar dažādām svēto leģendām, pasionālēm, vēsturisku stāstu un piemēru grāmatām, ka Psalmu grāmata palika guļam kaktā, zem sola, un neviens nemācēja pareizi saprast nevienu psalmu; tomēr tie aizvien ap sevi izplatījuši tik brīnišķīgu, cēlu smaržu, ka visas dievbijīgās sirdis jutušas šo neparasto vārdu spēku un gara pacilātību, tādēļ ir mīlējušas šo grāmatu. Bet es domāju, ka neviena piemēru grāmata, nedz svēto leģendas nav tik brīnišķīgas kā Psalmu grāmata; ja mēs gribētu izraudzīties un apkopot vislabāko no tā, kas mums pieejams no visām leģendām, piemēriem un stāstiem tad vajadzētu izvēlēties tieši Psalmus. Jo šeit atrodam ne tikai stāstus par darbiem, ko paveikuši daži svētie, bet ko paveicis pats visu svēto Galva un ko arī tagad dara visi svētie, kā viņi izturas pret Dievu, pret saviem draugiem un ienaidniekiem, kā viņi rīkojas briesmās un ciešanās; turklāt šeit atrodama dievišķa, svētīga mācība un Dieva baušļi.

Psalmiem vajadzētu būt mums tik mīļiem un dārgiem jau tāpēc vien, ka tajos skaidri apsolīta Kristus nāve, augšāmcelšanās un Viņa valstība, turklāt parādīta visa kristiešu kārta un dzīve, tā ka šī grāmata tiešām saucama par “mazo Bībeli” tajā visskaistākajā un īsākajā veidā apkopots viss, kas rakstīts Bībelē, sagatavojot lielisku enhiridionu jeb rokasgrāmatu. Man šķiet, pats Svētais Gars šeit ir parūpējies par to, lai visiem kristiešiem būtu pieejama šāda Bībele īsā formā, lai tas, kuram nav iespējams izlasīt visu Bībeli, šajā mazajā Psalmu grāmatiņā atrastu gandrīz pilnīgu tās kopsavilkumu.

Turklāt Psalmiem piemīt vēl kāds cēls tikums atšķirībā no citām grāmatām, kas daudz runā un skandina par svēto darbiem, bet atklāj pavisam maz par viņu vārdiem, Psalmu grāmata izceļas ar jauku, saldu smaržu tajā lasām ne vien stāstus par svēto darbiem, bet arī viņu vārdus, tas ir, to, ko viņi runājuši ar Dievu un lūguši. Tādēļ, salīdzinot dažādas leģendas un piemērus ar Psalmiem, šķiet, ka visās daudzajās grāmatās mums ir tikuši rādīti mēmi svētie; turpretī Psalmi rāda īstus, dzīvus, krietnus un drosmīgus svētos.

Mēms cilvēks, salīdzinot ar runājošu, ir gluži kā pa pusei miris. Runa ir cilvēka spēcīgākais un cēlākais darbs tieši runas spēja visvairāk atšķir cilvēku no visiem dzīvniekiem šī atšķirība ir nozīmīgāka, nekā atšķirība izskatā vai citos darbos, jo arī koka gabals meistarīga cilvēka rokās var iegūt cilvēka apveidus, savukārt dzīvnieks spēj redzēt, dzirdēt, saost, dziedāt, iet, stāvēt, ēst, dzert, būt izsalcis un izslāpis, ciest badu, aukstumu un gulēt cietā guļvietā tāpat kā cilvēks.

Psalmos pateikts daudz kas vairāk tie sniedz mums nevis vienkāršus, parastus svēto sacītus vārdus, bet vislabāko, ko viņi teikuši, runādami ar pašu Dievu vislielākajā nopietnībā, par visbrīnišķīgākajām lietām. Tā šeit tiek sniegti nevien pašu svēto vārdi par viņu darbiem, bet arī parādītas viņu sirdis un dvēseļu dārgumu krātuves lai mēs varētu ielūkoties viņu vārdu un darbu avotā, tas ir, viņu sirdīs, un redzēt, kādas bijušas svēto domas, kā viņu sirdis jutušās un izturējušās visdažādākajās lietās, briesmās un posta brīžos. To mums neatklāj un nevar atklāt ne leģendas, ne piemēri, kas slavē svēto darbus, vai brīnumi. Jo es nevaru zināt, ko viņi jutuši savās sirdīs kaut arī redzu vai dzirdu, cik brīnišķīgus darbus viņi paveikuši.

Un gluži kā vēlos es daudz vairāk dzirdēt svētu vīru runājam nekā redzēt viņa darbus, tāpat arī daudz labprātāk uzlūkot viņa sirdi un redzēt viņa dārgumus, kas glabājas viņa dvēselē, nekā dzirdēt viņa vārdus tieši tā to Psalmi mums sniedz visbagātīgākajā veidā. Tos lasīdami, varam skaidri zināt, ko svētie jutuši savās sirdīs un kā skanējuši viņu vārdi, kas sacīti Dievam un cilvēkiem.

Jo cilvēka sirds līdzīga kuģim satrakotā jūrā vētras brāzmas to dzenā un mētā uz visām četrām debess pusēm. Te uzbrūk raizes un bailes no iespējamās nelaimes, te atkal bēdas un sirdēsti pieredzētās netaisnības dēļ; te ataust cerība uz nākamo laimi, te atkal uzpūš prieka un drošības vējš saņemto labumu dēļ.

Šādas vētras māca cilvēku runāt nopietni, atvērt sirdi un atklāt tās dziļumus. Jo tas, kas ir bailēs un postā, runā par nelaimi pavisam citādi nekā tas, kas dzīvo vienos priekos; un kas savā dzīvē pieredz prieku, tas runā un dzied par prieku pavisam citādi nekā baiļu pārņemtais. Ja bēdīgajam ir jāsmejas vai priecīgajam jāraud, tad kā mēdz sacīt tas nenāk no sirds; tas ir te cilvēka sirds dziļumi neatveras un neatklājas.

Bet vai tad psalmos visbiežāk nav dzirdami šādi nopietni vārdi, kas sacīti visdažādāko vētru laikos? Kur gan mēs varētu atrast vēl skaistākus vārdus par prieku nekā tos, kas lasāmi slavas un pateicības psalmos? Te vari ielūkoties visu svēto sirdī gluži kā skaistos, prieka pilnos dārzos, jā, Debesu dārzos, kur uzplaukst krāšņas prieka un sirsnības puķes skaistas, priecīgas domas par Dievu un Viņa žēlastības darbu. Un kur atradīsi dziļākus, žēlākus, skumjākus bēdu vārdus nekā tos, kurus lasām raudu psalmos? Te atkal raugies visu svēto sirdīs gluži kā pašā nāvē, jā, kā ellē. Cik dziļa tumsa krīt viņu sirdīs līdz ar Dieva dusmu un bardzības pilno skatienu! Tāpat arī, runādami par bailēm un cerībām, svētie lieto tādus vārdus, ka neviens gleznotājs tā nevarētu uzgleznot bailes vai cerības un ne Cicerons, ne arī kāds cits runas meistars nespētu tās tik spilgti attēlot.

Un (kā jau sacīts) labākais ir tas, ka šie vārdi ir sacīti Dievam, runājot ar Viņu; šā iemesla dēļ tajos ir divkārša nopietnība un dzīvība. Jo, runājot par šādām lietām ar cilvēkiem, vārdi nemēdz izplūst no sirds ar tik lielu spēku, tie nav tik dzīvi un dedzīgi. Tādēļ arī Psalmi ir visu svēto grāmata, un ikviens tajos var atrast vārdus un dziesmas, kas runā tieši par to, kas nodarbina viņu, un ir viņam tik tuvi, ka pats lasītājs nekad nevarētu atrast, nedz vēlēties vai iedomāties labākus un atbilstīgākus vārdus. Turklāt labi ir arī tas, ka tad, ja cilvēkam šie vārdi patīk un saskan ar viņa domām, viņš droši zina, ka pieder svēto kopībai, kurā visiem svētajiem ir klājies tāpat, kā klājas viņam, jo tie visi dzied vienu dziesmu, un viņš tiem līdzi; it īpaši tādēļ, ka arī viņš var runāt ar Dievu tieši tāpat, kā runājuši visi svētie, bet tas var notikt vienīgi ticībā, jo neticīgs cilvēks neko tādu nesajūt.

Un visbeidzot psalmos atrodama drošība un uzticama vadība, te varam bez bailēm sekot visiem svētajiem. Jo citi piemēri un leģendas, kas stāsta par mēmiem svētajiem, mums rāda daudz dažādu darbu, kurus nespējam atkārtot; bet vēl daudz vairāk tur ir darbu, kurus pat būtu bīstami darīt un atdarināt, jo tieši tādu darbu dēļ parasti rodas sektas un novirzieni, kas izrauj un aizved cilvēku projām no svēto kopības. Turpretī psalmi sargā tevi no dažādiem novirzieniem un uztur svēto kopībā, jo tie māca gan priekos, gan bailēs, bēdās un cerībās domāt un runāt tāpat, kā domājuši un runājuši visi svētie.

Īsi sakot, ja gribi redzēt svētās kristīgās baznīcas attēlojumu īstās, dzīvās krāsās un tēlos, skaistā, nelielā gleznā, ņem un lasi Psalmu grāmatu. Te atradīsi labu, skaistu spoguli; tas tev parādīs, kas ir kristīgā Baznīca. Jā, te atradīsi arī pats sevi, īstu γνῶθι σεαυτόν (grieķu valodā – izzini pats sevi), turklāt arī pašu Dievu un visu radību.

Tādēļ mums jāraugās, lai neaizmirstam pateikties Dievam par šādiem nenovērtējamiem dārgumiem, lai ar lielu nopietnību un uzcītību tos uzņemam, lietojam un mācāmies par godu un slavu Dievam; jo ar savu nepateicību varam nopelnīt, ka mums klāsies daudz sliktāk. Agrāk, tumsības laikos cik gan liels dārgums mums būtu šķitusi iespēja pareizi saprast un lasīt vai dzirdēt saprotamā vācu valodā kaur vienu psalmu! tomēr mums šādas iespējas nebija. Bet tagad svētīgas tās acis, kas redzējušas to, ko redzam mēs, un ausis, kas var dzirdēt to, ko mēs dzirdam! Un tomēr es raizējos, ka mums var klāties tāpat, kā tuksnesī klājās jūdiem, kas par Debesu maizi sacīja: “Mūsu dvēsele ir pagalam iztvīkusi, jo nav nekā cita, kā vien manna mūsu acu priekšā!” Mums ir arī jāzina, kā tika mocīti un mira tie, kas to sacīja lai tā nenotiek arī ar mums.

Lai mums palīdz visas žēlastības un žēlsirdības Tēvs caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Viņam lai ir slava, gods un pateicība par šo Psalmu grāmatu vācu valodā un par visu Viņa bezgalīgo, neizteicamo labestību un žēlastības darbiem mūžīgi, āmen! Āmen!