Par Romas Klēmenta I vēstules autoru

Romas Klēmenta I vēstule ir oficiāls Romas draudzes vēstījums Korintas draudzei, un ir loģiski, ka vēstules autoram bija jābūt oficiālam draudze, pārstāvim, visdrīzāk – bīskapam. Tādēļ kopš seniem laikiem par vēstules autoru tiek uzskatīts Romas bīskaps Klēments, par kuru ir samērā maz autentisku ziņu, un tās pašas ir samērā pretrunīgas.

Origēns (185. – 254.), Eusēbijs (265. – 340.), Epifānijs (315. – 403.) un Hieronīms (340. – 420.) identificē autoru ar Fil.4:3 pieminēto Klēmentu, Irenejs (130. – 202.) sauc Klēmentu par apustuļu mācekli:

Klēments, kurš ir redzējis svētīgos apustuļus.

Nekas nav zināms arī par Klēmenta izcelsmi vai tā ir bijusi jūdiska vai pagāniska. Nav zināms viņa dzimšanas un miršanas gads. Tiek minēti dažādi laiki, kuros Klēments atradies Romas bīskapa amatā. Dažādos avotos var atrast šādus viņa pontifikāta gadus: 76. – 88.; 88. – 97., 92. – 101.

Parasti Klēments tiek minēts kā trešais Romas bīskaps pēc Pētera. Senākais Romas bīskapu saraksts (pie Ireneja) min šādu secību: Pēteris, Linns, Anaklēts un Klēments, taču pēdējais pievieno, ka “citi latīņi piemin citu secību”. Ņemot vērā šo secību, visticamākie pontifikāta gadi varētu būt apmēram 90. – 100. Tos mēs aprēķinām, ja vadāmies no senās Baznīcas tradīcijas par divu iepriekšējo bīskapu – Linna un Anaklēta valdīšanas laiku (katrs divpadsmit gadus) .

Līdztekus pastāv arī citi viedokļi. Kartāgas bīskaps Tertuliāns (160. – 220.) apgalvo, ka Klēments saņēmis savu amatu tieši no Pētera. Arī tā sauktā Klēmenta vēstule Jēkabam apgalvo to pašu.

Apustuliskā Konstitūcija, novietodama Klēmentu pirms Klēta (Anaklēta), apgalvo, ka Linns ticis iecelts amatā no Pāvila, bet Klēmentu iecēlis Pēteris. Tas saskan ar dažu Baznīcas vēsturnieku viedokli par to, ka sākotnēji Romā esot bijuši divi bīskapi — viens jūdiem, otrs grieķiem.

Atšķirīgu viedokli no apustuliskās Konstitūcijas, taču saskanīgu ar domu par divu bīskapu vienlaicīgu valdīšanu, izsaka Rufīns (345. – 410.), kurš uzskata par iespējamu, ka Linns un Klēts (Anaklēts) esot bijuši par Romas bīskapiem jau Pētera laikā, un pēc viņu abu nāves Pēteris, kurš vēl esot bijis dzīvs, iecēlis bīskapa amatā Klēmentu. Šajā gadījumā Klēmenta pontifikāta gadi varētu sākties daudz agrāk, nekā minēts iepriekš.

Daži saraksti min Klēmentu kā otro bīskapu pēc Pētera (Pēteris, Linns, Klēments, Klēts (Anaklēts)), senākais no tiem minēts pie Ireneja mācekļa Hipolīta (miris 235. gadā), taču tas tiek uzskatīts par pārrakstīšanās kļūdu.

Nav īstas skaidrības arī par bīskapu Anaklētu (citur Klētu), kurš vietumis liek minēts kā divas personas.

Populārs un daudzviet pieminēts ir Epifānija viedoklis, ka Klēmentu esot iecēlis Pēteris, taču, lai novērstu iespējamās nesaskaņas, Klēments esot devis vietu Linnam un atkal uzņēmis bīskapa amatu pēc Anaklēta, kā trešais.

Šī šķietami samākslotā kombinācija varētu būt radusies kā mēģinājums apvienot abas senākās pamattradīcijas. Šis viedoklis ir krasā pretrunā ar paša vēstules autora nostāju jautājumā par bīskapa amatu, taču Epifānija viedoklim par labu varētu runāt vēstules sākums, kurā ir minēts par kādiem “atgadījumiem un nelaimēm” Romas draudzē, tāpat arī vēstules beigās, 54. nodaļā, Klēments runā par atkāpšanās iespējamību, kad vispārēja labuma un miera dēļ šāda atkāpšanās ir ieteicama.

Lai arī visi iepriekšminētie viedokļi ir šķietami pretrunīgi, tie tomēr pilnīgi neizslēdz viens otru, bet drīzāk papildina. Iespējams, sarežģīta un pretrunīga ir bijusi situācija arī Romas draudzē.

Agrākie autori mums nav atstājuši tikpat kā nekādas ziņas par Klēmentu. Kaut arī iespējam, ka bīskaps Klēments ir tā pali persona, kas pieminēta Fil.4:3, taču visdrīzāk (pēc ekseģētu atzinuma) viņš sākotnēji nav bijis Filipu draudzes loceklis, bet gan apustuļa Pāvila ceļojumu līdzdalībnieks un, iespējams, arī apustuļa Pētera skolnieks. To vēl vairāk apstiprina lakts, ka Irenejs saka:

Klēments, kurš ir redzējis svētīgos apustuļus,

bet, cik zināms, trūkst ziņu, ka vēl citi apustuļi bez Pāvila būtu bijuši Filipos.

Arī par Klēmenta nāvi agrīnie autori klusē. Ne Tertuliāns, ne Eusēbijs, ne Hieronīms neko neraksta par viņa martīriju. Rufīns ir pirmais, kurš par to runā.

Vēlākajos laikos šīs liecības par martīriju un vārdu sakritību ir radījušas viedokli, ka Romas bīskaps un vēstules autors esot bijis konsuls Tits Flāvijs Klēments, imperatora Domiciāna brālēns, kurš 96.gadā, sodīts ar nāvi par “ateismu”. (Imperators Domiciāns izdeva pavēli sodīt ar nāvi visus, kuri nepielūgs viņu kā “Dominus et Deus”, tādēļ daudzi kristieši, kuri šādu “pielūgšanu” nepieņēma, tika pakļauti vajāšanām.) Taču šādu versiju pat nepiemin IV gadsimtā sarakstītie “Klēmenta darbi”, kuros pirmo reizi minēta Romas bīskapa Klēmenta mocekļa nāve Krimā, kur bīskaps esot varmācīgi noslīcināts Trajāna valdīšanas laikā. Arī literāri kritiskie pētījumi par vēstules autora stilu, izrunu un domāšanas veidu liek apšaubīt, ka šo vēstuli būtu varējis sarakstīt romiešu konsuls. Viduslaikos tapušas daudzas leģendas un nostāsti par Romas bīskapu Klēmentu un viņa mocekļa nāvi, taču tām trūkst vēsturiska pamatojumi.

[Pārpublicēts no teoloģijas, reliģijpētniecības un kultūrvēstures žurnāla “Ceļš”]