Par vara čūsku un pasaules galu
“Nu, ja jūs, līdzko dzirdēsit bazūnes skaņas, flautas, vijoles, cītaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, esat ar mieru zemoties tā tēla priekšā, ko es pavēlēju izveidot, un to pielūgt, tad labi!” [Dan.3:15]
“Un raksti ir piepildīti, kas saka: “Viņš tika ļaundariem pielīdzināts.”” [Mk.15:28]
Kad cilvēki bija kurnējuši pret Dievu, tiem tika uzsūtītas ļaunas čūskas, kas tos sakoda, ka tie mirdami mira. Dievs savā žēlastībā deva padomu Mozum un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs. [4.Moz.21:9; 2.Ķēn.18:4; Jņ.3:14] Un, ka Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam.
Vai cilvēki pateicās Dievam? Varbūt Mozum? Nē, viņi drīzāk pateicās čūskai (kas tos bija sakodusi).
Es atkal runāju kā pa miglu? Nu, nu… palūkosim, kas tad notika pēc tam ar to vara čūsku, ko Mozus bija paaugstinājis tuksnesi???
“Un Israēla ķēniņa Hoseas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā Hiskija, Ahasa, Jūdas ķēniņa, dēls, kļuva ķēniņš. Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Abija, un viņa bija Zaharjas meita. Un viņš darīja to, kas bija taisnīgs Tā Kunga acīs, it visu gluži tā, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis. Viņš nopostīja augstieņu svētnīcas, un viņš salauza elku stabus, nocirta elku kokus un sadragāja vara čūsku, kuru Mozus bija darinājis, līdz tam laikam Israēla bērni bija tai kvēpinājuši, un viņi to sauca par Nehuštanu.” [2.Ķēn.18:1-4]
Mm… izrādās cilvēki bija aizmirsuši kas tā par čūsku un kādam iemeslam taisīta un nu domāja, ka čūska viņiem ļaus kļūt vareniem, bagātiem un veseliem no visām kaitēm un uz visiem laikiem.
Vai kāds brīnums, ka kāds Dieva kalps ceļas lai satriektu vara čūsku? Vai jābrīnās, ka pārgalvji metas postīt krustus ar vara kalto Jēzu un laupot godu ģipša Marijām un citiem tāda pat tipa svētajiem mēsliem.
Un vai man būtu jātaisnojās Dieva vietā, ka vieniem Viņš dod pavēli iznicināt elku tēlus, bet citiem, lai tie paliek mierā un nezāli neravē? Tad nu arī es saku: “Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu pļāvējiem: salasiet papriekš nezāli un sasieniet to kūlīšos, lai to sadedzina; bet kviešus sakrājiet manā šķūnī.” [Mt.13:30]
Vai es aizstāvu svētbilžu grautiņus vai aicinu uz to? Nē, es vienkārši velku šādas tādas paralēles, ka vēsturē ir bijusi tāda prakse, ka elku stabi ir cirsti un svētie mēsli sadauzīti un sajaukti ar to pielūdzēju asinīm. Tad nu tā, ka nezāli salasa un ugunī sadedzina, tā arī notiks pasaules pastarā galā. [Mt.13:40]
Vai tad es aicinu jūs uz naidu? – Nē…
Vai tad es aicinu jūs pļaut, kur jūs neesat sējuši? – Nē…
Vai tad mēs jau kaut kā būtu palaiduši garām pasaules galu? – Nē…
Tad nu katrs lai paliek tajā amatā, kurā tas aicināts.
Ieskaties