Pārbaude pirms nākšanas Dieva priekšā
Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis (Ps.66:18).
Varbūt tev ir grūti ticēt, ka esi Dieva bērns. Varbūt, ka viena vai otra iemesla dēļ tas šķiet neiespējami. Tad rūpīgi ievēro šādu atšķirību: ja jūties nedrošs tāpēc, ka dzīvo apzinātā grēkā, no kura nevēlies atteikties, piemēram, tevī ir naids pret savu tuvāko vai arī esi pieķēries kādam miesas grēkam, vai arī esi negodīgs darbā – īsi sakot, tu dzīvo miesas darbos (Gal.5:19) un taisies tā turpināt, – tad nemēģini atbrīvoties no šīm pretrunām ar Evaņģēliju un iegalvot sev, ka atrodies žēlastības stāvoklī, jo Dieva vārds apgalvo pretējo.
Tā Kunga Gars, kas dāvā dievbērnības pārliecību, ir “patiesības Gars”, šķīsts un svēts Gars. Viņš nevar liecināt pret patiesību. Un tu vienmēr atdursies pret apustuļa vārdiem, ko viņš teica burvim: “Tev nav nekādas daļas gar šo vārdu, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā” (Ap.d.8:21). Viņš nesaka: “Tavi grēki ir pārāk smagi, un to ir pārāk daudz.” Nē, viņš saka: “Tava sirds nav taisna Dieva priekšā.”
Priecājies, ka viņš nesaka: “Tādēļ tu esi mūžīgi pazudis.” Jo tālāk viņš piebilst: “Tāpēc atgriezies no šī ļaunuma un lūdz To Kungu, vai šī tavas sirds iedoma tev nevarētu tikt piedota.” Burvis bija viscaur liekulīgs, “rūgtas žults pilns un netaisnības saistīts”. Un padomā, ka pat viņš netiek tūlīt nolādēts, bet viņam bija ļauts nākt pie Tā Kunga un lūgt pēc piedošanas! Bet ievērojiet, ka apustulis sacīja viņam ne tikai: “Tici uz Kungu Jēzu,” bet arī “atgriezies no šī ļaunuma”.
Tā arī Kristus saka: “Ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk – ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis un tevi iemet elles ugunī” (Mt.18:9). Viņš nesaka: “Tici Man, un tev vairs nebūs nepieciešams izraut savu aci.” Nē, ticība un laba sirdsapziņa nevar pastāvēt kopā ar grēkiem, kam esam cieši pieķērušies. Šie grēki vienmēr mūs dzīs prom no žēlastības troņa.
Luters raksta, ka daudzi atturas no Svētā Vakarēdiena un lūgšanas tāpēc, ka tie arvien paliek saistīti nomācošos grēkos – kā nesamierināms naids utt. – un nevēlas no tiem atteikties. “Šādiem cilvēkiem,” viņš saka, “labākais padoms būtu atraisīties no konkrētā grēka un tad sakramentā un lūgšanā nākt pie Dieva. Tas katrā ziņā tiem būtu labāk nekā turpināt grēkā un nodot savu miesu un dvēseli velnam.”
Jā, Kristus saka, tev noteikti ir labāk izraut aci un ieiet dzīvībā, nekā ar abām acīm tikt iemestam elles ugunī. Esi saprātīgs! Bēdz no grēka! Godības kronis ir laba alga visam, ko esi cietis, krustā sizdams savu miesu. Ja paliec grēkā, tu liec šķēršļus savai lūgšanai un zaudē Dieva mieru šai laikā un debesu prieku mūžībā.
Bet, protams, tas attiecas tikai uz grēkiem, kuriem esi cieši pieķēries un kurus cildini, un nevis uz tiem, kurus mīli savas vājības dēļ. Jo vecā mīlestība uz grēku arvien paliek miesā, pat pie svētajiem. Nē, te mēs runājam par grēkiem, kuriem esi cieši pieķēries, tos attaisno un gribi paturēt.
Šāds grēks nav divdomīgs vai neskaidrs, bet gan acīmredzams un atklāts. Šāda grēka cildināšana vienmēr būs pretēja ticībai un žēlastībai. Cita lieta, ja kristietis saka: es tevi, grēks, mīlu briesmīgi, tomēr savu mīlestību pret tevi arī ienīstu un nolādu un meklēju visvarenā Dieva palīdzību, lai šo grēku nemīlētu. Ja šī ir tava situācija un tu tā raugies uz grēku un meklē glābiņu, tad ne mirkli nebēdz prom no labvēlīgā un samierinātā Tēva. Nē, tūlīt tveries Viņa rokās un ar pilnīgu pārliecību tici Viņa žēlastībai.
Esi piesardzīgs! Negaidi uz brīvību no grēka, lai varētu noticēt žēlastībai! Jo gaidīšanas laiks tev būs briesmīgākās lamatas, kurās velns tevi notvēris. Glābšana tev jāgaida vienīgi no ticības. Visi svētie visos laikos ir žēlojušies par to, ka grēcīgā miesa arvien mīl grēku un tai paliek iedzimtie, ļaunie ieradumi.
“Bet šādi grēki,” saka Luters, “kurus mēs paši nosodām, ir atkailināti un atsegti grēki. Pa vidu starp Dievu un šiem grēkiem vienmēr stāv Kristus upuris.” Tādēļ, kamēr vien paliekam Kristū, tie nekad mūs nenolādēs un grēks būs krustāsists.
Šo grēku un visu ikdienas trūkumu dēļ tavai sirdij nemitīgi jātveras pie lielās un mūžīgās apžēlošanas. Tev jācīnās – gluži kā par dzīvību un mūžīgu svētlaimi –, ka saglabā savu Dieva bērna paļāvību. Jo tu zini, ka velna galvenais mērķis ir atņemt tavai sirdij šo paļāvību un iemest tevi izmisumā un verdzībā. Tādēļ liec pie sirds visu Dieva Evaņģēliju. Tveries pie sakramenta, lūgšanas, brālīga padoma un aizlūgšanas, lai tava sirdsapziņa netiktu iejūgta verdzībā, bet gūtu uzvaru pār ticības pretrunām.
“Ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk – ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis un tevi iemet elles ugunī” (Mt.18:9)
——————————————
Vai tas nozīmē,ja apzinos ka apgrēcina mani ne tikai acs, roka, mute, auss utt. tad varbūt nevajag sevi nemaz kropļot bet uzreiz darīt sev galu ? varbūt tas atbrīvos no turpmākiem grākiem un Dieva zaimošanas ? Kaut saka ka pašnāvība ir liels grēks, bet kopš vairāk apzinos savus grēkus jo vairāk sliecos uz viedokli ka
labāk sevi likvidēt lai ļaunais nevar vairs izmantot…
Andrim Marija
Nevajag neko sev pàri darìt, ne vènas griezt vai tamlìdzìgi sev pàri darìt, jo tas nav tà domàts, kà Bìbelè ir rakstìts. Jo, tad jau visi mès bùtu palikusi par kropliem. Un arì pasnàvìbu nevajag darìt, jo iesi taisnà celà uz elli.
Ir viens màcìtàjs, kurs izskaidro so lietu. Vina vàrds ir Andrey Shapovalov, Андрей Шаповалов “Секрет победы над плотью” (часть 1,2,3) Diemzèl sis spredikis ir krievu valodà, bet ja saprot sarunvalodas lìmenì, tad varès saprast, jo vins nerunà sarezgìti, tad ir vèrts noklausìties youtube.com.
Man pasai tas bija atklàjums.
Par to acu raušanu tas jau nav domāts burtiski,bet gan parnestā nozīme,ka ir vnk jatiek vāļā no grēka ,kuru darām,,tas ir tas pats naids ,skaudība ut.t.