Pārcilvēks? Cilvēks? Necilvēks?

Ielūkojoties pasaules vēsturē, nav grūti pamanīt, ka pagātnes totalitāro režīmu centieni īstenot kontroli pār sev pakļautajiem cilvēkiem parasti iet roku rokā ar vēl kādu līdz šim nepiepildītu sapni – būtiski izmanīt pašu cilvēku.

Kāds piemērs no antīkās pasaules. Senajā Spartā valsts pārvalde bija pakļāvusi sabiedrības dzīvi pilnīgai kontrolei un militarizētai disciplīnai – valdošajai sabiedrības šķirai piederošie zēni, sasniedzot septiņu gadu vecumu, tika nošķirti no vecākiem un ģimenēm un tika īpašā veidā audzināti par profesionāliem karavīriem. Sasniedzot 20 gadu vecumu, tiem visiem bez izņēmuma uz 10 gadiem bija jākļūst par obligātā dienesta karavīriem. Tikai 30 gadu vecumā tie kļuva par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, taču arī šī “pilntiesība” bija visai dīvaina – tie dzīvoja kazarmu kopienas dzīvi. Līdztekus šādai drastiskai savu pilsoņu kontrolei Spartas režīms īstenoja arī savdabīgu tautas dzīvā spēka “uzlabošanu” jeb patiesībā – genocīdu pret savu tautu: jaundzimušie, kas nebija gana stipri, lai nākotnē kļūtu par labiem karavīriem, tika vienkārši nomesti no klints.

Līdzīgi centieni izveidot “kvalitatīvāku”, “pilnvērtīgāku” cilvēku bija arī citiem totalitārajiem režīmiem: 20.gadsimtā nacisti attīstīja rasu teoriju – rases un tautas sadalīja “pilnvērtīgajās” un “nepilnvērtīgajās”, iznīcināja “nepilnvērtīgos” savā un citās tautās un pat veselas “nepilnvērtīgās tautas”, bet viņu vadonis murgoja par Pārcilvēku, ko esot redzējis savās paranoiskajās vīzijās. Arī komunisti runāja par jauna cilvēka, komunisma cēlēja, tipa izveidi – gan ne ar rasistiskām, bet – ar šķiriskām metodēm. Vienkārši cilvēks totalitāristiem īsti nekad nav derējis, ir bijis vajadzīgs kaut kas vairāk nekā vienkārši cilvēks.

Mūsdienās, kā to liecina neskaitāmas fantastikas filmas un grāmatas, cilvēks drosmīgi sapņo šo sapni tālāk, un mūsdienu tehnoloģijas to atļauj: gēnu inženierija, digitālās biotehnoloģijas, kas meklē iespēju organiski savienot digitālās tehnoloģijas un dzīvo organismu, savienot mākslīgo un dabisko intelektu, jau ir šodienas realitāte. Arī šai tēmai ir zināma saistība ar mūsu apskatāmo jautājumu. Ievadā tas tika izteikts ar tēzi: Šīs [zvēra zīmes] tehnoloģijas, iespējams, būs saistītas ar cilvēku bioloģisku izmainīšanu. Dažas vietas Atklāsmes grāmatā ļauj šādu hipotēzi izvirzīt. 16. nodaļa vēstī par septiņiem Dieva dusmu kausiem jeb mocībām, kas piemeklēs pasauli un baznīcu, domājams, pašos pēdējos laikos pirms Kristus otrās atnākšanas – pēdējās paaudzes dzīves laikā.

Pirmā no šim mocībām skar tos, kas pieņēmuši zvēra zīmi: “Pirmais [eņģelis] gāja un izlēja savu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.” (Atkl.16:2) Šis teksts vedina uz domām, ka tie, kas būs pieņēmuši zvēra zīmi, bioloģiski atšķirsies no pārējiem cilvēkiem, jo šī fiziskā mocība skars tikai viņus, pārējie paliks neskarti. Šo hipotēzi pastiprina arī tas, ka gan totālās kontroles, gan cilvēka bioloģiskās izmaiņas un mākslīgā un dabiskā intelekta “sintēzes” tehnoloģijas šobrīd attīstās vienlaikus un iespēja tās apvienot vienotā sistēmā ir visai liela un iekārojama.

Kāpēc gan cilvēks būtu bioloģiski jāmaina, un kā tas varētu sekmēt cilvēka kvalitātes uzlabošanu? Te varētu minēt vairākus aspektus. Gēnu inženierijas prakse liecina, ka, izmainot Dieva radīto kārtību, kas nosaka katras dzīvās radības raksturīgās īpašības, var iegūt jaunas īpašības. Nevarētu gan sacīt, ka rezultātā vienmēr veidojas kas tiešām labāks un kvalitatīvāks, bet parasti tiek iegūtas īpašības, kas izdevīgākas ražotājiem un tirgotājiem.

Piemēram, ģenētiski modificētā pārtika. Augļi un dārzeņi, kas šādā veidā modificēti, ir vieglāk izaudzējami un saglabājami, jo tos vairs “nepazīst” tie kaitēkļi un slimības, kas piemeklēja nemodificētos, un arī saglabājas tie ievērojami ilgāk nekā parastie augļi un dārzeņi. Lielveikalu plauktos var iegādāties zemenes ar baktēriju gēniem, rīsus ar ledus zivs gēnu un daudzus citus gēnu inženierijas brīnumus. Vai šie produkti vienmēr ir kvalitatīvāki? Mēs pērkam un ēdam tomātus, gurķus, ābolus un daudz ko citu, kā garša vairs nav tāda kā parastiem, Dieva radītiem, tomātiem, gurķiem, āboliem. Toties noliktavās šie mākslīgie augļi un dārzeņi saglabājas mēnešiem un pat gadiem ilgi. Liela daļa no tiem ir ne vien negardi, bet arī neveselīgi, tomēr šādu produktu tiek veidots aizvien vairāk un vairāk – par spīti nopietniem zinātnieku brīdinājumiem, ka šādi iegūta pārtika izraisa bīstamas saslimšanas.

Izskatās, ka līdzīgi tam, kā ar gēnu inženierijas palīdzību var izaudzēt tādus augļus, dārzeņus un dzīvniekus, kas peļņas ziņā ir izdevīgi ražotājiem un tirgotājiem, drīz vien būs iespējams arī cilvēku ģenētiski “uzlabot” tā, kā tas kādam būs izdevīgi. Jo arī cilvēks patērētāju sabiedrībā saskaņā ar tās vērtībām tiek skatīts kā varas un peļņas gūšanas objekts.

Nav grūti iedomāties, kādas peļņas iespējas parādīsies, ieviešot dažādas gēnu tehnoloģijas: ja ar dažādu dzīvnieku, augu, mikroorganismu vai zivju gēniem varēs visādi uzlabot cilvēku – uzlabot viņa ārieni, fiziskos dotumus, dzīves ilgumu, izturību pret agresīviem vides faktoriem, organisma pretestības spējas pret dažādām slimībām u.tml. Šādas tehnoloģijas gan būtu ejoša prece.

Līdzīgi būs arī gadījumā ar mākslīgā un dabiskā intelekta sintēzes tehnoloģiju ieviešanu. Tas pavērs jaunas, nebijušas iespējas informāciju tehnoloģiju biznesā. Iedomāsimies – cilvēkiem atkritīs darbietilpīgā un apgrūtinošā informācijas apguve, vajadzīgo informāciju varēs vienkārši lejuplādēt no tīmekļa tieši smadzenēs. Pilnīgi iespējams, ka, samaksājot kādus 200-300 eiro, varēs lejuplādēt krievu, japāņu, suahili, ķīniešu vai jebkuru citu valodu, par kādu pavisam nieka naudiņu vai pat pilnīgi bez maksas varēs gūt neierobežotu pieeju telefonu vai adrešu grāmatai un dažādām citādām izziņām, par samaksu varēs lejuplādēt tieši galvā anekdotes, aforismus, likumus, melodijas, dziesmu tekstus, dzejoļus, stāstus utt. – ikkatrs varēs kļūt “erudīts”, “asprātīgs” un “kompetents”. Bet varas ļaudīm būs vieglāk kontrolēt visu, arī galvā notiekošo.

Gan jau būs domāts arī par cita veida uzlabojumiem: kustību koordinācijas, reakcijas ātruma, muskulatūras darbības digitālie un digitāli ģenētiskie stimulatori arī būtu ļoti vajadzīga prece. Par kādu pārcilvēku gan varēs tapt cilvēks pārskatāmi tuvā nākotnē! Un cik gan šaurpierīgi un primitīvi salīdzinājumā ar šiem pārcilvēkiem izskatīsies tie, kas izvēlēsies palikt vienkārši par cilvēkiem!

Kādā veidā zvēra zīmes tehnoloģijas varētu būt saistītas ar nupat apskatītajiem gēnu inženierijas un digitālo tehnoloģiju iespējām? Raksti nedod uz to atbildi, bet, šķiet, tikai atklāj tādu situāciju, kas liecina, ka tiek skarti visbūtiskākie cilvēka fiziskās esības aspekti. Bez pieminētās rakstu vietas, Atkl. 16:2, ir arī citas, kas norāda uz cilvēka cilvēciskās būtības izpostīšanu. Zvēra zīmes sakarā 13. nodaļā (8. p.) ir kāds nepaskaidrots, bet ļoti uzsvērts izteikums: “Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši”.

Mēs šeit neapskatīsim atsevišķi zvēra un cilvēka skaitli 666, jo šobrīd, šķiet, neko noteiktu par to vēl nevar pasacīt; šī skaitļa noslēpums skaidrāk atklāsies vēlākā laikā. Būtu tikai īpaši jānorāda uz to, ka zvēra skaitlis ir arī cilvēka skaitlis, tātad zvēra zīme attiecas uz pašu cilvēka būtību un ietiecas tajā.

Iespējams, zvēra zīmes saistība ar cilvēka bioloģisko izmainīšanu izveidosies tādēļ, ka šādā apvienojumā būs vienkāršāk realizēt iepriekš minētās tehnoloģijas, jo apvienot tās vienā tehnoloģijā būs ērtāk un varai noderīgāk, taču var gadīties, ka tā būs tehnoloģiska nepieciešamība zvēra zīmes ieviešanai. Varbūt varas vēlmes īstenot savus absolūtā totalitārisma ideālus nevarēs realizēt pie cilvēka un būs vajadzīgs kaut kas vairāk par cilvēku.

Bet patiesībā – visburtiskākajā veidā – necilvēks, …vairs ne cilvēks.

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.9(25)]