Pareiza Bauslības izpratne un lietojums
Atmodināti, grūtsirdīgi un norūpējušies ļaudis, kas, ieraudzījuši savu iekšējo ļaunumu, nespēj iemantot īstu ticības brīvību no Bauslības kundzības sirdsapziņā un iegūt pilnīgu svētību Kristū, kas dāvā patieso spēku un mīlestību.
Šo svētību tie nesaņem, jo Mozus Bauslības apsegs neļauj tiem redzēt, cik neauglīgi ir visi mēģinājumi pašiem piepildīt Bauslību un cik visi cilvēki ir pazuduši un pārdoti grēka varā. Taču tie ar nemitīgu lūgšanu, cīņu un nomodu arvien cer, cīnās un gaida, ka grēku izdosies uzveikt vai vismaz savaldīt, lai varētu ticēt Dieva žēlastībai.
Arī viņi diemžēl nav pareizi sapratuši Bauslības augstās prasības un noteiktos spriedumus pat pret mazāko grēku un nešķīstību, bet uzskata, ka spēs sevi mierināt ar kādiem savas dzīves uzlabojumiem. Tie neredz un neievēro to, ko Dievs tik svinīgi pasludina: “Nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts Bauslības grāmatā,” un tādēļ, kā apustulis saka: “Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta..” (Gal.3:10).
Jo skaidrāk cilvēks saskata Bauslības prasības, jo ātrāk un pilnīgāk tas gūst mierinājumu un top atsvabināts no vainas un sprieduma, uzklausīdams Evaņģēliju. Bauslības izpratnes trūkums ir parastākais iemesls, kāpēc Evaņģēlija klausītāji paliek zem Bauslības un savā verdziskajā, mokošajā nespēka un nāves stāvoklī. Ja vien tu patiešām aptvertu Bauslības svētumu tās spriedumos un prasībās, tu drīz vien nomirtu Bauslībai un atbrīvotos no tā, kas tur mūs saistītus (Rom. 7), un uzreiz saņemtu pilnīgu svētību no neizteicamās žēlastības dāvanas par prieku un slavu. Vienīgi tad, kad akmens krūkas top piepildītas, viss ūdens top pārvērsts vīnā. Tāpēc ievēro labi, cik ļoti svarīga ir pareiza Bauslības izpratne un lietojums.
Tieši tad, kad Bauslībai esi nomiris un esi izglābts vienīgi Kristū, baušļi tev kļūst arī par neizteicami dārgu Tēva dāvanu, jo šie īsie un skaidrie likumi tev vienmēr atklās tava Tēva prātu un patikšanu — ko Viņš mīl un ko ienīst. Ak, cik gan vērtīgi ir Dieva baušļi un Viņa tiesas, kad sirds tikusi atbrīvota no Bauslības lāsta! Tad baušļi kļūst par ceļvedi, kas izgaismo Dieva ceļu mūsu dzīvei — ceļu, kas ir kronēts un apzeltīts ar paša Kristus gājumu.
Dziedi priecīgi līdz ar Dāvidu: “Tavas liecības ir mans prieks un manas padoma devējas. ..es priecājos par Taviem baušļiem, tie man ir mīļi. Tādēļ es mīlu Tavus baušļus vairāk nekā zeltu, pat vairāk nekā šķīstu zeltu..” (Ps.119:24, 47, 127). Jā, kas gan ar vārdiem spēj izteikt to dārgo dāvanu, ka cilvēkbērni šeit, virs zemes, var darīt lietas, ko pats Dievs mums licis! Padomājiet, cik tas būtu mokoši, ja Dievs mums nekad nebūtu pavēlējis darīt nevienu pašu darbu, kas Viņam kalpotu un patiktu! Kādas tās būtu pūles un mokas cilvēkam, kas vēlētos izdarīt kaut ko Dievam pa prātam!
Ieskaties