Pārmaiņu vēji Lutera mācībā
Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz? [Lk.11:13]
Jā, jā; tā jau viš ir… Siržu neticība, pāvestu politika, vispasaules ekumenisms, ekonomikas svārstības un vēl daudz kas cits piedāvājas luterāņiem pārskatīt, papildināt Luteriskās ticības apliecības vai izņemt no tām šo to. Nu, piemēram ņemam laukā tās vietas, kur Luters Romas pāvestu ar visu viņa galmu nosaucis par antikristu…sak: “Laiki taču mainījušies un tiem līdz ari pāvests, ko mūsdienās nu nemaz vairs neklātos tā dumji, nekaunīgi vai bezdievīgi apsaukāt.”
Vai mums kā tiešajiem luterisma mantiniekiem nebūtu tāds pienākums un likumīgas tiesības?
Ha hā, nu jā …nu taisni tā, … un man gandrīz vai jasmeijās.
Tad nu ar jautāšu:” vai ta” Lutera laikos ‘visu svētais’ Romas galms uzdevās par velna pakalpiņiem?” Nu skaidrs taču, ka nē! Kam gan kas tāds (tik ķecerīgs) pat prātā varētu ienākt?
Drīzāk tad jau pats tas Luters, kuram starp citu pašam pa reizei esot nācies pārdomāt, ka varbūt tiešām ne viņam, bet pāvestam ar visu šā varzu varētu būt taisnība. Nu re!- ko neteiksit? -viņš, kas reiz Dieva un cilvēku priekšā solījies skaidrot Svētos Rakstus un mācīt patiesību un tikai patiesību, droši var tikt (un tika) saukts par dumpinieku; par alus dzērāju, kas runā skurbuma neprātā; par velna apsēstu atkritēju un pāvestīgās baznīcas šķeltnieku (un tāds svētīgs viņš patiesi jau ar būs bijis Mt 5:11; 1.Pēt.4:14).
Luters ir miris!, Lai dzīvo luterisms!
Nevar taču tā būt, ka luteriskā ticības apliecība būtu mirusi līdz ar Luteru? – …nē, jo tā taču nebija Lutera, bet Kristīgās Baznīcas mācība, ko viņš apliecināja līdz sava mūža galam.
Kas tagad ir izmainījies? Vai būsiet pamanījuši kādas pārmaiņu ēnas pie Dieva? Varbūt Svētie Raksti būtu tikuši mainīti? Vai Kristīgās ticības artikuli savos pamatos būtu sākuši ļodzīties? Varbūt Luters būtu varējis kaut kā pa šiem gadiem izmainīties? –
[…tīri teorētiski jau varētu, ja viņš šodien vēl būtu dzīvs (nu vismaz tik dzīvs kā Cojs, Ļeņins, vai kāds cits no ‘mūžam mūsu sirdīs dzīvajiem’ elkiem. Par laimi mēs zinām, ka viņš ir beigts un mēs zinām, ka Dr.Mārtiņš nomira ar skaidru ticības apliecību uz lūpām].
Tad kā varējis notikt, ka luteriskā ticības apliecības kļuvušas ne-luteriskas? [Nevaram taču pieļaut pat domu, ka vis-luteriskākie luterāņi ir neluteriski (tas taču jau pat pēc definīcijas vien būtu neloģiski). Varbūt pats svētais mironis uz kādu mirkli ticis uzcelts, lai ņemtos pārrakstīt savas liecības pēc savu nolādēto sekotāju prāta?
Varbūt Dr.M.Luters, saskaņā ar Romas mācību būtu purgatorijā izcietis soda laiku un tagad sēž uz mākoņa maliņas dod Luterāņu baznīcas hierarhijas augstākajam ešelonam savus norādījumus? -] …hmm…
Kāpēc lai kādam rastos iebildumi pret to, ka jēdziens ‘luterānis’ kļūst neskaidrs, izplūdis (kā tāds, kuram zudušas robežas) vai tāds, kā no gumijas (uz visām pusēm staipāms)? Nu un, ka pasaulīgie zem šā nosaukuma saprot, ka vienam tas ir tāds, no vecmāmiņas pārmantots luterānisma gēns?; Nu un tad, ka cits līdz ar to var justies kādai ‘labākai’ sabiedrības grupai līdzdalīgs?; Lai taču tiek kādai atsevišķai garīdznieku kārtai prieciņš par ‘brenda zīmi’ ar ko spīdēt (vai uzsist savu cenu) iztirgojot savas un citu dvēseles sātanam.
Sakiet kas tad ir izmainījies?; Vai Luterisms ir kļuvis citādāks? – Ne par mata tiesu!
Vai luteriskā baznīca būtu izmainījusies; Varbūt kļuvusi, tolerantāka, piekāpīgāka, diplomātiskāka un ne tik asa savos izteicienos varbūt vienkārši mūsdienīgāka, izprotošāka; netik-asi-luturiska… Vienkārši pretimnākoša pasaulei? – varbūt… [tikai te ir jāatceras Rakstu norādes par sāls likteni, kad tas zaudē savu sāls dabu].
Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas. No brīvas gribas Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmaji (Jēk 1:16-18).
Tomēr luterāņiem vienmēr jāpatur prātā un jāpaliek uzmanīgiem par iespēju,
ka pāvesta amatam tomēr var piemist antikristīguma iezīmes,
(tāpat kā tādas piemīt vienam otram mūsdienu protestantisma novirzienu vadoņiem)
pat ja, manuprāt, nav granītā kalts, ka Romas bīskaps ir tas Antikrists.
Vnk labāk ir to vērtēt no konkrēto pāvestu publiskajiem izteikumiem t.i. no tās reālās mācības, kam viņi seko.
(Piemēram, koķetēšana ar islamu , kas taču ir izteikti antikristīga reliģija, vai arī ar t.s. labticīgiem ateistiem, manuprāt,
ir viena no mūsdienu Rkb zināmu aprindu anti-kristīguma problēmām.)
Lutera mācība nav mainījusies, bet ko nevar teikt par “luterisko baznīcu”..kas atmetusi luterisko mācību..