Pasaules gals tuvojas

“Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla.” [Mt.25:31]

Pasaules gals tuvojas. Kristus nāks spriest pēdējo tiesu. Mēs nezinām ne dienu, ne gadu, pat ne gadsmitu, kad tas būs.

Jau apustuļi sacīja: “Bērniņi, ir pēdējā stunda.” [1.Jņ.2:18; Ebr.1:2; Ap.d.2:17; Jēk.5:3]. Kopš tā laika ir redzamas pasaules gala zīmes, un to kļūst vairāk un vairāk. Bet kad atnāks Kristus, Viņu redzēs visi.

Jēzus atnākšana nenotiks slepeni. “Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” [Jņ.5:28-29] Visi mirušie tiks pamodināti vienlaicīgi. Sāksies tiesa. Arī mūsu tiesa.

Tiem, kas būs labajā pusē, Kristus sacīs: “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” [Mt.25:34] Apbrīnojama tiesa! Ne vārda par grēkiem, ne vārda par izdarītajiem grēkiem vai nolaidībā atliktajiem pienākumiem. Glābējs runā vienīgi par labajiem darbiem, kuros Viņējie kalpojusi Viņam.

Kur gan mēs atradīsim tādus cilvēkus tiesas dienā? Mēs taču redzam katra vainas šajā pasaulē. Neviens nav perfekts. Tomēr izglābto daudzums nebūs saskaitāms.

Kāpēc tā? Mīklas atminējums ir šāds: “Mana Tēva svētītie.” [Mt.25:34]

Debesu Tēvs viņus tā svētījis, ka viņi vairs nav grēcinieki. Viņi ir slavēti. Šeit, pasaulē, viņi bija grēcinieki kā noziedznieks pie krusta vai muitnieks, kas sita sev pie krūtīm. Debesu Tēvs viņus ir svētījis, aizvedot pie Sevis. [Jņ.6:44] Viņi ir saņēmuši ticības dāvanu, un visu savu cerību likuši uz Dieva žēlastību Kristū. “Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas.” [Rom.8:1] Viņi ticēja saskaņā ar šo vārdu: “Mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem..” [Rom.3:28]

Izglābto labie darbi Tiesas dienā tiks pieminēti. Ar tiem Dievs pierādīs, ka izglābtajiem bijusi dzīva un darbīga ticība.

Ar saviem darbiem viņi svētlaimi nenopelnīja, jo “tie, kas tic, tiek svētīti.” [Gal.3:9]

Turpretīm tie, kas paļaujas uz saviem darbiem, paliek zem lāsta. Bet izglābto tiesa ir žēlastības tiesa. Ak, ja tāda būtu tiesa pār visiem! Un tāda tā arī būs, ja vien mēs ticēsim Dieva vārdam, ka Jēzus ir izpircis mūsu grēkus. Tas ir tik vienkārši – tikai ticība.

Tiem, kas būs kreisajā pusē, Jēzus sacīs: “Eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.” [Mt.25:41]

Tie ir tie, kas netic Jēzus Kristum, bet paļaujas uz saviem pašu darbiem. Taču šie darbi bija viņu nestabilais un smilšainas pamats, tādēļ Tiesnesis sacīs, ka viņiem nav labo darbu. Viņiem nav mīlestības pret Kristus “vismazākajiem brāļiem.” Šie mazākie ir Kristū ticīgie un Viņa vārda pasludinātāji.

“Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, tas dabūs pravieša algu, un, kas uzņem taisnu taisnā vārdā, tas dabūs taisnā algu. Un, kas dzirdinās vienu no šiem mazākajiem tikai ar kausu auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi Es jums saku: tam sava alga nezudīs.” [Mt.10:41-42]

Jēzus pierādīs uz mūžīgām mokām notiesāto neticību ar viņu darbiem. Ar kādiem darbiem?

Vispārīgi sakot, tie nebūs darbi, kad ir palīdzēts grūtībās nonākušam tuviniekam. Uz šādiem darbiem neticīgie ir gatavi, un bieži vien pat lielākā mērā nekā ticīgie. Bet kad pasaule izsmej un vajā, tad otram ticīgajam vienīgi otrs ticīgais palīdzēs “mācekļa vārdā.” [Mt.10:42]

Mūžīgām mokām notiesātie šajā pasaulē lielījās ar saviem labajiem darbiem, bet tiesā viņiem nebūs neviena paša paveikta darba, kas būtu Jēzum pieņemams. Viņi tiks nosodīti saskaņā ar Bauslības prasībām: “Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo “ticībā taisnais dzīvos.”” [Gal.3:10-11]

Tā arī mēs katrs tiksim nosodīti, ja paliksim zem bauslības. Tādēļ iesim pie Glābēja, Viņa žēlastības pavēnī, un iemantosim Viņā pestīšanu jau šodien, kamēr vēl ir žēlastības laiks.