Pašdarinātais sātanisms

1986.gadā, izmeklējot kādu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu, valsts ugunsdzēsības maršals atklāja nozieguma vietā, kā viņš domāja, vienkāršu zvaigžņveidīgu rotājumu. Tika atrasts arī sakropļots kaķa ķermenis bez galvas. Izmeklētāji saistīja dedzināšanu ar kādu vietējo pusaudžu bandu. Kāda bandas locekļa māte atpazina zvaigžņveida rotājumā piecstaru pentagrammu, kuru, otrādi apgrieztu, viņas dēls un tā draugi izmantoja savas iemīļotās rokmūzikas apzīmēšanai. Arī pusaudža istabas sienas bija noklātas ar līdzīgiem simboliem. Pusaudzis, kas izpildīja rituālas upurēšanas, un viņa draugi bija pašdarinātie sātanisti. Viņi bija dzirdējuši par Elisteru Krauliju un Antonu la Veju un bija lasījuši Sātanisko Bībeli. Viņi vienkārši atdarināja dīvainās izdarības, par kurām bija lasījuši.

Pašdarinātie sātanisti atšķiras no iepriekšējās nodaļās minētajām grupām. Viņiem nav organizētas struktūras, un viņi uzvedas daudz dīvaināk nekā vairums organizēto un redzamo sātanistu grupu. Cerēdami iegūt pārdabisku “augsto spēku”, daži nonāk līdz pat pašnāvībai vai citu cilvēku nogalināšanai.

Pašdarinātie sātanisti, iespējams, ir visredzamākie, jo cilvēki visvairāk zina tieši par viņu darbību. Tikai nedaudzi uzdrīkstētos apmeklēt sātanistu baznīcu, taču daudzi var nejauši sastapties ar pašdarinātiem sātanistiem un ieinteresēties par viņu īpatnajām izdarībām. Šāda iepazīšanās var izraisīt ciešāku iesaistīšanos. Daudzi uzskata pašdarināto sātanistu izdarības par nekaitīgu, nedaudz pārgalvīgu pusaudžu uzvedību. Taču arī citas vecuma grupas ir neaizsargātas pret šādu ietekmi.

Visiem trijiem sātanisma veidiem (”baznīcām”, kultiem un pašdarinātajām grupām) ir kāda kopīga iezīme – viņi pielūdz sātanu un tam kalpo. Lielākajai daļai saistība ar sātanismu sākas ar kādu nevainīgu iepazīšanos. Vēlāk daudzi turpina šo kontaktu, narkotiku un seksuālu izdarību vilināti. Taču ēsma tiek izlikta tad, kad jaunpienācējiem atļauj vērot vai piedalīties kādā sātaniskā rituālā, kas parasti ir kāda melnās mesas versija vai daļa.

Iepriekšējā daļā minētajā ziņu raidījumā “20/20” tika uzskaitīti trīs galvenie veidi, kā pašdarinātie sātanisti uzzina par sātanismu: literatūra, mūzika un kino. Raidījuma reportieris ziņoja no tirdzniecības centra, stāvot iepretī trim veikaliem, no kuriem ikviens piedāvāja vienu no minētajiem uzziņu veidiem. Tomēr šķiet, ka sātaniskajai mūzikai ir vislielākā ietekme, it īpaši uz gados jaunākiem cilvēkiem.

Rokmūziķu dzīve un mūzika, it īpaši smagā metāla novirzienā, vedina uz domām, ka sacelšanās un pilnīga bezlikumība ir vēlama. Šādu dziesmu vārdi kopā ar vizuālajiem efektiem sekmē grēcīgu uzvedību un visas iespējamās ļaunās iekāres. Pēdējo 10 gadu laikā diennakts mūzikas kabeļtelevīzijas kanālos divdesmit četras stundas ir skatāma vardarbība un aicinājumi uz dumpīgu uzvedību.

Daudzas grāmatas un raksti ir izdoti, lai brīdinātu jaunatni un vecākus par iespējamajām briesmām. Piemēram, Dan and Steve Peters, Why Knock Rock (Minneapolis: Bethany, 1984.), Bob Larson, Larson’s Book of Rock (Wheaton: Tyndale, 1987.) un Tipper Gore, Raising PG Kids in an X-Rated Society (Nashville: Abingdon, 1987.).

Kāds puisis rakstīja pētījumu par reliģiju. Viņš bija izvēlējies hinduismu, taču izpētes gaitā ieinteresējās par kādu citu tēmu, kurai viņš bija nejauši uzdūries, proti, sātanismu. Viņš iegrima grāmatās par šo tēmu. Dažu nedēļu laikā viņš kļuva naidīgi noskaņots un apsēsts ar smagā metāla mūziku ar spēcīgu sātanisku ievirzi. Puiša skolotāji ievēroja izmaiņas un ziņoja par to viņa mātei. Zēna tēvs atzīmēja, ka zēns bija pēkšņi novērsis uzmanību no lidaparātu modeļiem un sācis pievērsties okultismam. Viņu varēja dzirdēt dziedam dziesmas par asinīm un mātes nogalināšanu. Drīz vien gan puisis, gan viņa māte bija miruši – to bija izdarījis viņš pats. Izmeklētāji atklāja, ka viņš bija izplānojis slepkavību un pašnāvību, pastāvīgi klausoties dažas konkrētas smagā metāla rokdziesmas. Zēna draugi liecināja, kas viņš to bija uzskatījis par vienīgo veidu, kā pārtraukt nelaimīgu bērnību.

Daži rokmūzikas veidi nav nekas vairāk kā viegli maskēti norādījumi iznīcināšanai. Attieksme pret centieniem ieviest mūzikas cenzūru ir dažāda. Daži mākslinieki ar to ir neapmierināti, citi to atbalsta, cerēdami, ka tas izraisīs lielāku klausītāju vēlmi to iegādāties. Kompjūteru jomā tiek teikts: “Atkritumi iekšā, atkritumi ārā!” Ko gan lai saka, kad atkritumi tiek sagrūsti iespaidojamas jaunatnes prātos? Diemžēl šādi dziesmu vārdi ir pilnīgi likumīgi. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai vecāki klausītos mūziku kopā ar saviem pusaudžiem. Apustulis Pāvils rakstīja: “Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Fil.4:8).

Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmais grozījums nodrošina tiesības izdot sātanisku literatūru. Sātans šīs tiesības pilnībā izmanto. Vispieejamākie sātaniskās literatūras avoti ir publiskās bibliotēkas un grāmatu veikali. Bibliotekāri atzīst, ka sātaniskā literatūra ir populāra, un bieži vien šāda bibliotēkā pasūtīta grāmata tiek “pazaudēta” vai arī nekad netiek atdota.

Kāds jaunietis aprakstīja savu iepazīšanos ar sātanismu. Viņš ar draugu šķirstīja grāmatas kādā grāmatu veikalā. Draugs nejauši uzgrūdās kādam plauktam, un no tā izkrita gāmata. Pirmo zēnu ieinteresēja grāmatas autora Antona la Veja īpatnējā fotogrāfija uz grāmatas vāka. Šī grāmata bija Sātaniskā Bībele. Ziņkārības vadīts, jaunietis nopirka grāmatu un to izlasīja. Tad viņš īstenoja to, par ko bija izlasījis. Būdams apcietinājumā par divpadsmitgadīgas meitenes noslepkavošanu, viņš gandrīz ar lepnumu paziņoja: ”Es esmu sātanists!” Patlaban viņš izcieš mūža ieslodzījumu. Šī jaunieša tēvs atzinās, ka, lai gan ārēji Sātaniskā Bībele izkatījās nekaitīga, tā patiesībā izrādījās ārkārtīgi bīstama. Sātaniskā Bībele un tās papildus krājums Sātaniskie rituāli var likties nekaitīgi. Patiesībā la Veja piedāvātās deviņas deklarācijas īpaši neatšķiras no dzīvesveida, kas tiek slavināts lielākajā daļā filmu un televīzijas seriālu. Taču visu iespējamo vēlmju apmierināšana var izrādīties ļoti bīstama. Sātans makšķerē Dieva ļaudis. Uz viņa asā makšķeres āķa ir uzsprausta ēsma. Daudzi sāk saprast, kas ir sātanisms, kad ir jau par vēlu. Sātans ir jau pievilcis āķi.

Cik tuvu jūs varat pieiet neapdedzinoties? Būt sātanisma kārdinātam ir gandrīz vai kompliments no jūsu ienaidnieka puses. Jo tuvāk jūs nokļūstat Dievam, jo dedzīgāk darbojas sātans. Daudzās bibliotēkās un grāmatu veikalos piejamās grāmatas ne tikai runā par sātanismu, bet arī iesaista lasītāju tajā. Tas ir pilnīgi likumīgi un ārkārtīgi aizraujoši.

1988. gadā valsti pāršalca vairāki avīžu virsraksti. “Ročesterā, Minesotas štatā, jaunietis apsūdzēts četrkārtīgā slepkavībā”. Mēnesi vēlāk tā pati avīze ziņoja – “Četri pusaudži apsūdzēti vampīriskā slepkavībā”. Šie gadījumi bija saistīti ar sātaniskām un rituālām ietekmēm.