Pašdarinātais sātanisms

Pirmajā gadījumā iesaistītais jaunietis klausījās smagā metāla un anarhistiskā pankroka grupas. Viņš arī bieži strīdējās ar vecākiem par savu ģērbšanās stilu un par mūzikas videofilmām, kuras viņš skatījās. Bet no labās puses viņu raksturoja tas, ka viņš nodarbojās ar sportu, bija labs strādnieks un pilnīgi noteikti nebija psihiski slims. Vakarā pirms slepkavībām jaunietis bija pastāstījis draugiem, ka plāno nogalināt savus vecākus. To viņš arī izdarīja, nogalinot vēl divus ģimenes locekļus. Tas notika rokmūzikas ietekmē.

Otrs noziegums sagrāva piecas ģimenes. Ceļojot gar Misisipi upes krastu, četri jaunieši bija nogalinājuši piekto draugu. Atrazdamies arestā, viens no aizdomās turētajiem atzinās, ka bija dzēris upura asinis. Zēni bieži vien bija diskutējuši par vampīrismu. Viņu sarunas bija kļuvušas kaislīgākas pēc iznomātās filmas Zudušie zēni (Lost Boys – par pusaudžiem vampīriem) noskatīšanās. Šī nozieguma rezultātā notika vairākas interesantas lietas. Videotēkas īpašnieks, kas bija zēniem iznomājis filmu, tūlīt pat izņēma no plauktiem visas šīs filmas kopijas (Lai gan viņš atstāja apritē līdzīga satura filmas par sātanismu un okultismu.) Tad kādas citas videotēkas īpašnieks piezvanīja un piedāvāja nopirkt visas šīs filmas kopijas, jo Zudušie zēni bija viena no vispopulārākajām filmām. Liekas, visi gribēja noskatīties filmu, par spīti tajā sludinātajam ļaunumam.

Sātanisko saistību līmeņi vai veidi norāda uz sātanisma progresējošo raksturu:

1. izpriecas un spēles;
2. daļēja interese;
3. noziedzīgas darbības;
4. organizēts sātanisms.

Vai tiešām filmas var ietekmēt cilvēku uz šādu neiedomājamu noziegumu izdarīšanu? Cik liela ietekme filmām patiesībā ir uz cilvēku? Vai šī ietekme izpaužas spēcīgāk uz pusaudžiem? Vai ir nepieciešams cenzēt filmas, mūziku un citus informācijas līdzekļus? Kam tas būtu jāizlemj? Tādas filmas kā Eksorcists (The Exsorcist) un Rozmarijas bērns (Rosemary’s Baby) bruģēja ceļu simtiem citu līdzīgu filmu ražošanai. Tūkstošiem cilvēku nāca skatīties šīs filmas, ziņkārības dzīti, un atstāja zāli šausmās vai bailēs. Taču daži vēl vairāk uzkurināja ziņkārību un apetīti. Iepriekš minētajā pārraidē “20/20” bijušais sātanisma augstais priesteris, tagad kristiešu evaņģēlists Maiks Varnke teica: “Ja velnam ir kāds reklāmdienests, tad tas ir kino.”

Apskatiet vietējās videotēkas plauktus. Filmu seriālos Piektdien, trīspadsmitajā datumā (Friday the Thirteenth) un Teksasas motorzāģa slaktiņi (Texas Chainsaw Massacre) jūtams spēcīgs sātanisma pieteikums. Kādas citas filmas Briesmoņi (The Ghoulies) ievada kadri rāda īstu sātanisko melno mesu. Seriāls Ļaunā zīme (The Omen) mudina jauniešus saistīties ar okultismu. Cilvēki vēlas iegūt tās pašas spējas, kas piemīt filmas varoņiem. Dažās no šīm filmām sātaniskās idejas nav izteiktas, taču bieži vien tās sevi piesaka nepārprotamā veidā, un tās vienmēr ir bīstamas. Titriem filmas beigās reti kad tiek pievērsta uzmanība, taču filmas Rozmarijas bērns titri norāda tehniskā konsultanta vārdu – Antons la Vejs!

Sātaniskais kārdinājums pielavās arī pa šķietami nekaitīgiem ceļiem – ar spēlēm un rotaļlietām. Piemēram, pārdabiskie spēki, kurus demonstrē sestdienas rīta multiplikāciju filmu varoņi. Protams, tas ir izdomājums. Bet kādas slēptas idejas par pārdabisko saņem bērni? Katrai ģimenei ir jāizdara individuāls vērtējums par “ausu, acu un spēļu diētu”. Jūs esat tas, ko jūs ēdat. Tas attiecas arī uz garīgo barību.
Fantāzijas-piedalīšanās spēlēs, piemēram “Pazeme un pūķi” (“Dungeons and Dragons”), spēlētāji patiesībā pieņem savu varoņu personības. Spēles gaitā viņi izpilda buršanas, ieskaitot “nāves lāstus”. Pēc sava dēla pašnāvības, kas tika izdarīta tiešā saistībā ar šī veida spēlēm, Pets Pullings nodibināja organizāciju “Bothered about Dungeons and Dragons”. Šī grupa ir savākusi pierādījumus par vairākām pusaudžu pašnāvībām, kas izdarītas ciešā saistībā ar šīm spēlēm. Tās vairs nav vienkārši spēles.

Sātans ir viltīgs. Visiem spēkiem viņš cenšas pievilt Dieva ļaudis. Daudziem varbūt izmisumā nolaidīsies rokas, un viņi iesauksies: “Ko tad kristietis lai dara? Vai ir kaut kas tāds, ko kristietis drīkst lasīt, redzēt vai domāt, kas kaut kādā mērā nebūtu sātanisks?”

Stāstā par Trojas zirgu grieķu kareivji nevis tieši uzbruka Trojai, bet uzbūvēja milzīgu dobu koka zirgu un atstāja to pie Trojas pilsētas vārtiem. Domādami, ka zirgs ir dāvana, trojieši to ieveda pilsētā, lai apskatītu. Kad trojieši bija aizmiguši, grieķi izlīda no savas paslēptuves zirgā un, izmantojot trojiešu apjukumu, ieņēma pilsētu.

Sātans bieži rīkojas līdzīgi – viņš uzbrūk no mugurpuses, kur viņš ir vismazāk gaidīts. Tieši tādēļ Sv. Pēteris piekodina mums vienmēr būt modriem: “Jūsu pretinieks – velns staigā apkārt, kā lauva rūkdams, un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā” (1.Pēt.5:8-9).

Lasi turpinājumu »