Pašiedvesmots sludinātājs un viņa upuris

Apskatieties kā pašiedvesmots sludinātājs, kurš pārstāv pilna evaņģēlija kalpošanu “Torch of Christ Ministries”, pie Rīgas Centrāltirgus nodarbojas ar potenciālo sektantu aģitēšanu.

Priecīguma vēstneši darbojas līdzīgā manierē kā plēsēji. Upuris tiek nošķirts no bara un pēc tam apstrādāts. Sākotnēji var šķist, ka sludinātājs ir vientuļš dīvainis, kurš ar skaļruņa palīdzību cenšas pavēstīt kaut ko nezināmu par visiem jau zināmo Jēzu. Upuris neredz, ka daži ieinteresētie (notiekošā filmētāji) ir sludinātāja sabiedrotie. Moments, kurā upuris no parasta klausītāja sabiedriskā transporta pieturā pārvēršas par uzveduma galvenās lomas spēlētāju… skaties uzmanīgi! …Vai vari to pamanīt?

Šo pašu apvārdošanas metodi izmanto arī kriminālā pasaule. Pirmo reiz ar to saskāros padomju jauniešu sanatorijā Odesā. Tur “vecajie” (kas jau 3 nedēļas iestādē pabijuši) prasa jaunatbraucējiem 5 rubļus… kā pierakstīšanās maksu… un kad upuris lūko pēc padoma vai palīdzības pret netaisnību, tas saņem mierinājumu no apkārtējiem …sak, neuztraucies, visi tam esam gājuši cauri, tā ir spēle/pārbaude – pēc tam dabūsi visu atpakaļ… un ar uzviju! Ja jautāsi …kā tas varētu notikt? Tev pretī smaidošās sejas atbildēs, ka redzēsi! (Un naudu tu protams, vēlāk arī dabūsi atpakaļ… ja, ja, ja. Tikai tad ja pieņemi arī nākamos nosacījumus:

1. tas notiks nometnes beigās;
2. tev pašam būs jāiet un nauda jāprasa jaunajiem;
3. tā uzvija iespējama tikai tad, ja būsi žigls / ja apsteigsi savus amatabrāļus šinī arodā).

Priecīguma vēstneši darbojas līdzīgi. Tikai šie vairs neniekojas ar tādiem sīkumiem, kā tava kabatas nauda. Tiem tev jāatdod visu sevi (savu prātu, miesu, dvēseli, jūtas). Ar visu sirdi un nesavtīgi … un ko tu šiem
pats atdod – tas aiziet kopējā kasē – to šie dēvē par džīzas (latviski jiēzus). Pārējais viss līdzīgi 1.,2.,3.– Atod!… Ej un dabūn sevi atpakaļ!… Dabūn sevi ar uzviju!

Sākumā cilvēks var provēt viņam izrauto robu aizpildīt ar kopienas mācību (cenšoties ko saprast). Mācībai seko prakse – māceklis pieņem izaicinājumu – iet un saevaņģelizēt kādus jaunus dalībniekus viņu sektai jebšu sektas vieslektora auditorijai. Pašiedvesmots sludinātājs iet un muld viskautko no visa iepriekš sagrābstītā. Tas var atsaukties pats uz savu pieredzi vai uz kopienas grāmatelēm jebšu konkrētiem bībeles citātiem… galvenais lai plūstoši un pārliecinoši izklausās… un džīzas …pa starpai džīzas …lai visu laiku tiek iepīts džīzas.

Ja medības veiksmīgas/ja paveicas… kad redzi, ka esi atradis kādu vēl glupāku par sevi… skaties, kā tas nabags pavērtu muti klausās un izliekas ko saprotam un piekrītoši māj ar galvu tevis kultajam sviestam. Tad tu sāc gūt baudījumu no tās paaugstinošās jūsmības (tad tu sāc saprast kas tas džīzas īsti ir, un kas ir džīzas asinis). Un kad sludinātājs gana pašapliecinājies, tas nosūta savu upuri pieredzējušu un izsalkušu haizivju barā. Lai nabags iet un iet aizvien dziļāk un arvien tālāk no sava veselā saprāta un no Patiesības atziņas.

Pašiedvesmotiem sludinātājiem būtībā pat vairs nerūp, vai kārtējais upuris tiks garīgi saplosīts (pievīlies un iztukšots atkritīs no sektas) vai kļūs par nākamo plēsēju ar savu vietu hierarhijā. Šo upura asiņu garšu nobaudījušiem, to alkst aizvien vairāk un vairāk un to negausīgā apetīte nav apmierināma.

Tā nu esiet uzmanīgi, mani mīļie! Un neesiet lētticīgi! Bet lūdziet, ka topat patiesi ticīgi!