Paštaisnība un idealoģija
« Pie kuras baznīcas piederēt? | Lasīt iepriekšējo »
Diskusijā iesaistās Uldis ar ieskatu LELB 90-to gadu vēsturē. Joprojām turpinās diskusija par to, kas tad ir ortodoksa un heterodoksa baznīca, un vai šādi termini ir lietojami vai nē.
Domāju, nedaudz draugi kļūst doktrināli nekorekti, kad sāk šajā skarā piesaukt Una Sancta.
e-firziķim nekļuva skaidrs, kādēļ krustiņš uzskata, ka KLB mācītāji ir nevis grēcinieki, bet paštaisni, augstprātīgi kādas ideoloģijas izplatītāji. Vai tad Kristus un ticības apliecināšana būtu ideoloģija un augstprātība? Vai man nav ļauts teikt, ka man ir Patiesība, grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana Kristū? Un kopā ar to man taču arī jāsaka, kur to atrast, un kurš riskē palikt bez tā. Proti, apliecinot patiesību ir jānoraida meli un maldi, kā to darījuši arvien Dieva vīri, un tajā skaitā “augstprātīgie” ortodoksie luterāņi.
Un tāda baznīca arī ir ortodoksa – nevis tā kas pacieš maldus, bet gan, kas noraida tos, nevis tā kurā nebūtu maldu, bet gan tā, kas noraida tos. Un nevis tā, kas pēc tā tiecās, bet gan tā, kas to dara.
Iespējams, kādam nepatīk uzskats, ka KLB ir it kā LELB pretstats, un bez LELB nebūtu KLB. Jāsaka, ka tas ir tikai kāds pārpratums, jo KLB nav nekāda sakara ar LELB, neskaitot to, ka vairāki tās piederīgie nākuši no LELB. KLB nebūtu tad, ja nebūtu LTA. Tas būtu precīzāks formulējums. Attieksme pret Luteriskām ticības apliecībām (LTA) varētu būt visas problēmas pamats.
Laikam toreizējā LELB preambula arī sliecas noraidīt maldus un atsaukties uz LTA, tādēļ “teorētiskais papīra LELB” bija kārtīga luteriska baznīcai, kurai piederēt krietnam luterānim.
Tādēļ arī daudzi (vismaz vārdos) centās padomijas it kā izmocīto un izglītības un informācijas trūkumā esošo LELB šos 20 gadus praksē tuvināt tam, kas teorētiski uz papīra tā bija visu laiku. Bet interesanti, varbūt kāds pateiks, cik ilgam jābūt šim procesam? Cik ilgi cilvēkam draudzē būs jāgaida? Un cik ilgi bija jāgaida toreizējiem Ķekavas-Doles draudzes locekļiem patiesu mācību? 10, 20 vai 30 gadi?
Šīs diskusija bija turpat pirms 10 gadiem. Kas ir mainījies? Un, ja 20 gadi, tad varbūt šodien jau LELB ir tā, par ko tai jākļūst? Ko šodien par to saka krustiņš?
Bet kā tad draugi īsti ir baznīca ar to kļūšanu? Varbūt tomēr jārunā par būšanu? Par būšanu jau šodien tam, kam tev jābūt!
Varbūt tieši LELB ir paštaisnie ideologi, kas nesauc maldus par maldiem un gadu desmitiem turpina tos kultivēt, aizbildinoties ar dzejiskām preambulām un vajājot tos, kas viņiem nepiekrīt?!
 Jancis 12.12.2003. 11:15 |
Vismaz plusiņa viedoklis uz sākumā uzdoto jautājumu man jau kādu laiku ir skaidrs. +prāt, vislabāk ir piederēt LELB. Tavs viedoklis ir pamatots, bet galvenais, ka tev pašam par to ir pārliecība, ka tā ir pareizi. I eto horosho! Aigaram, Ilāram ir cits viedoklis. Pujātam ir vēl cits viedoklis. Baštikam pavisam cits. Cālītim savukārt liekas, ka LELB ar anglikāņiem patiesībā sen jau brauc uz viena kuģa. (plusiņš laikam sēž kādā glābšanas laivā, kas ir pakārta blakus bortam; tā nu it kā viņš nav uz tā paša kuģa, tomēr tai pat laikā nav arī pametis lielo kuģi) Jūrā ir grūti pateikt, kurš ir pareizais virziens, īpaši jau, ja atšķiras ceļam izvēlētās ostas (it kā jau galamērķis ir viens, lai gan kur katrs nonāks mēs patreiz vēl nevaram pateikt). Nevajag jau censties ar lielgabaliem apšaudīt otru kuģi vai kuģīti. Var taču viens otram trāpīt un abi nogrimt! Jūra ir bīstama, būsim uzmanīgi un piesardzīgi! |
 Uldis 12.12.2003. 12:48 |
+
Aigars ir izteicis savu viedokli. To arī pieņemu kā viedokli. Viņš varētu kļūdīties, kā var kļūdīties jebkurš, kas nav bijis klāt izšķirīgajos brīžos. Tomēr arī tu esi ļoti subjektīvs. Tevi nepazīstu, jo savā godībā neesi stādījies mums priekšā. Tāpēc nevaru zināt, cik lielā mērā ir bijusi tava līdzdalība LELB 90. gadu pirmājā pusē. Subjektīvi lielākā vai mazākā mērā esam mēs visi. Tāpēc nemērīsim abpusēji subjektīvtātes līmeņus. Tomēr tendenciozitāti, kas pāriet apvainojumos (tas pat nav sarkasms), no tevis plūst pāri pārēm. Nedomā, ka esmu apvainojies vai dusmīgs uz tevi. Nekā tāda. Viekārši pamācu tevi kā vecākais brālis (pieņemu, ka tu esi stipri jaunāks par mani, jo diez vai LELB atradīsies mana gājuma mācītāji, kas spētu diskutēt atklāti internetā) ķerties pie veselīgāka sarunas vešanas veida un atturēties no epitetiem, kurus lielā mērā varētu attiecināt uz daudziem citiem no LELB. Nu, piemēram, “atceries, kas pirmie atstāj kuģi… Tās ir žurkas:(, Kamēr kapteinis kuģi atstāj pēdējais.” Paldies par komplimetiem. Aizrādot par Cālīša izteiktajiem pretmetiem, es to saprotu nedaudz citādi (atvainojos Cālīša kungam, ka uzdrošinos kmentēt viņa izteikumus). Es vienkārši gribēju teikt, ka vārds ‘pretmets’ nav gluži sinonīms vārdam ‘pret’. Bet tad jau gan LELB, gan KLB ir tādi RKB noķīgie bērneļi, ko? Bet kam tad ir pretmets RKB jeb, sekojot tavaqi domai, pret ko ir vērsusies RKB? Tad jau tiešām Luters ar saviem piekritējiem ir izdarījuši lielu noziegumu. Bet tā tas nav. Tāpat nav arī tas, ka KLB ir pretmets LELB. Kaut gan varētu būt un šajā ziņā arī ir pretmets, proti, turēšanās pie skaidrās Rakstu mācības, no vienas puses, un baznīcpolitiskās intereses – no otras. “Būsim korekti, jo LELB darbojas LMF, kas diezin vai atpaliek luterisma ziņā, it īpaši ņemot vērā, ka sāka no “0”.” Man ir prieks par LMF. Tie puši dara lielu darbu. Bet, lietotjot tavu leksiku (piedodiet draugi no LMF, bet es šeit vēlos parādīt, cik tendencioz patiesībā ir pats +), tad LMF ir pretmets kāda citam LMF un ja tu esi zinošs attiecībā uz notikumiem LELB 90. pirmajā pusē un arī LMF, tad tev vajadzētu zināt, kā LELB augstie priesteri centās nokost LMF un padarīt to par savu ideoloģisko instrumentu. Taču tur bija puiši ar raksturu, patiesi kristieši un augstajiem priesteriem nekas no tā neizdevās. KLB izveidošanās bija gan objektīvi, gan subjektīvi apstākļi. Objektīvi: LELB virsotnē atradās mācītāji, kas nebija ieinteresēti LTA. Turklāt viņi sev apkārt pulcināja ne jau konfesionālus cilvēkus. Tieši pretēji, aizvien vairāk un vairāk tika pietuvināti tādi, kuriem interesēja viss, tikai ne LTA. Runāt skaisti sanāksmēs drīkstēja, bet tikai ne praksē. Te nav runa pat par līdzsvaru starp konservatīvajiem un liberālajiem, lai baznīca varētu pieņemt pareizus secinājumus. Sinodēs konservatīvie tika visai rupji apsaukti un nonievāti. Viņu vidū bija tādi kā Ilārs Plūme, Aleksandrs Bite, Rolands Eimanis. Pēdējais gan, atgriezdamies no studijām Norvēģijā, ir kļuvis par LA mācībspēku (prieks par to), pārsviedās un nu ir aizmirsis to, ko runājis, par ko cīnījies un saviem draugiem pagriezis muguru. Subjektīvais: LELB bija kristieši, kas vairs nespēja baudīt Svēto Mielastu ar tādiem, kas Sakramenta spēku un patiesumu nosaka, piemēram, pēc garšas. Bet ir arī vēl kāds cits subjektīvisms, par kuru atļaušos te runāt. Tajās dienās es biju ārkārtīgi izbrīnīts par to nekoleģialitāti, kāda valdīja LELB mācītāju vidū. Pieņemsim, ka Ilārs un Doles draudze ir rīkojušies parāk strauji, lai gantas tā nebūt nebija. Pieņemsim, ka viņi ir pārkāpuši LELB Satversmi (kas, starp citu, ir nedemokrātisma paraugs). Tomēr, kur bija tie kolēģi mācītāji, kad viens viņu amata brālis pretlikumīgā un brutālā veidā (nerunājot par pārējām lietām) tika izmests no viņu rindām? Kur bija kāda bals, kas iesauktos: brāļi, tā nerīkosimies! Noskaidrosim visus apstākļus visi kopā atklāti un pēc patiesības! Kādā sarunā arhibīskaps -, pēc tam, kad biju bez motivācijas (kuru vēl neesmu saņēmis līdz šai dienai) izdzīts no Līvānu draudzes -, man teica apmēram šādus vārdus: “Pēc satversmes tagad vajadzētu sasaukt ārkārtas baznīcas Sinodi. Bet vai ir vērts viena mācītāja dēļ todarīt?” Un visi pārējie klusēja. Tu vari man neticēt, taču turpmākie notikumi par to liecināja. Tika sasauktas vietējās prāvestu iecirkņa sinodītes (turklāt , ne visas). Tā laika Svētdienas Rits to skaisti atspoguļoja. Sinodīšu kārtība bija apmēram šāda: Pirmais jautājums – ziņojums par algu fondu veidošanu; otrais jautājums – Doles draudzes paziņojums. Un visi amata brāļi lielā priekā un vienprātībā teica skaļo – fui. Protams, šī vienprātība nebija vis pamatota LTA, bet, kā redzi, visai savtīgas intereses, no vienas puses, gļēvums, neizlēmība, neieinteresētība, nezināšana – no otras. Protams, bija dažas balsis. Varbūt divas vai trīs. Bet tas arī bija viss. Citiem vārdiem sakot, ja arī Ilārs, Doles draudze bija kļūdījusies, tad tomēr arhibīskapam tas bija īstais laiks, lai apliecinātu kā īstu baznīcas vadītāju. Nobeigumā gribu teikt vēl divas lietas. Pirmkārt, ka mēs tiešām meklējām saskarsmes iepējas ar LELB. Bet ne jau mēs tos atraidījām un ne jau mūsu dēļ tie ir pārtrūkuši, bet gan tieši LELB dēļ. Otrkārt, LELB nav mūsu ienaidnieku sarkastā. Ceru, ka mums visiem ir viens kopējasi ienaidnieks: velns grēks un nāve. Tiešām, atzīstu, ka ikdienā mēs par LELB daudz nerunājam. Mēs ar prieku veicam svu kalpošanu, rūpējamies par tām avīm un priecājamies par vienprātību ticības lietās, kas mums ir no Dieva žēlastības. Mēs arī pateicamies Dievam, ka Viņš ir svētījis mūsu pūles, ka mūsu draudzes aug, pieņemas spēkā un ka esam tagad tik lieli un spēcīgi, ka varam celt dievnamus. Tevi cienot, Uldis. |
 + 12.12.2003. 16:13 |
Uldi! Pax Man simpatizē Tevis rakstītais, tādēļ: 1) Jau teicu, ka nevienu negribu aizvainot. Ja kādu esmu aizvainojis, tad lūdzu mani piedot. Ja Tu konkrēti norādi par ko esmu bijis apvainojošs, varu konkrēti lūgt piedošanu. Tomēr, mani nedaudz kaitina (un domāju pamatoti) tā paštaisnība un idealoģija, kas reizēm plūst no KLB. Es esmu grēcinieks, bet arī KLB tādi ir, kamēr mēs nesāksim viens otru respektēt (diemžēl darbi ne vienmēr sakan ar vārdiem – abpusēji), tikmēr dialogs – “0”. Varbūt manis rakstītajā tomēr ir tā nepieciešamā daļa patiesības, kas trūkst kādiem pašizpratnei. 2) Manuprāt Tev ir taisnība, ka nav nozīmēs pārlieku gremdēties vēsturē. Vajag izdarīt secinājumus un darboties tālāk Dieva Vārda spēkā, kas ietver cīņu arī ar velnu, pasauli un grēku. Teikšu Tev godīgi (liriska nots) man nedaudz apbēdina, ja Hardts šķeļ, bet nevis Kristus vieno. Var būt konfesionāls, bet ja tas nomāc vienību LTA, tad vai šāda konfesionalitāte ir no Dieva (tādēļ man nesimpatizē dalījums orto – hetero doksija, bet gan apustulitāte). Noslēdzot. Tu raksti: “Tevi nepazīstu, jo savā godībā neesi stādījies mums priekšā.” Neviens cits izņemot Robertu un Meļķi nav stādījies priekšā, ar kādām tiesībām Tu to pārmet tikai man? Piedod, bet Tu pats nestādies priekšā!;) Kas ir “mums”?:))) Ceru, ka cieņa, kuru es Tev vēlos izrādīt ir vismaz tik pat liela cik tā ko Tu man izrādi, kas būtu man nepiedodami maz kristīgi. Dieva žēlastību vēlot! Kristū + |
 Gundars 13.12.2003. 16:11 |
KOmentars par kuga pamesanas metaforu un zurkam. Katra lidziba, protams, ir sava nelidzibas dala, bet kuga grimsanas aina, manuprat, skaidrojama savadak. Kas jaglabj, ja kugis grimst? Pasazieri, komanda un beigas komandejosais sastavs, vai ne ta nosaka juras likumi? Bet + runa par grimstosa kuga glabsanu. Tas tacu ir bezcerigs pasakums! Kugis metaforiski varetu but visas baznicas areja atributika, administracijas struktura un privilegijas, ko ta bauda utt. kad kugis teju jau nogrimis, daudziem skiet drosak atrasties uz grimstoisa klaja, nevis mesties ledaina un tumsa udeni. Tomer tiesi tur ir izglabsanas iespeja. Atkartoju, katra lidziba ir pamatiga nelidzibas dala, kad ar pasaule saprotamam lietam skaidrojam baznicas lietas. Tomer + emocionala lidziba par KLB cilvekiem, kas glabusies no grimstosa kuga, nav atbilstosa musu situacijai. Tas, ka gariga zina struktuali administrativa LELB dala grimst, man un maniem domu biedriem ir pilnigi skaidrs (verojiet visus nejedzigos priekslikumus un ricibas, kurus LELB administracija pedeja laika propone: ticibs maciba skolas, nedemokratiski religiskie likumi, atteikties no baznicas un valsts skirtibas principa LR Praebmula utt.)Tikai jasaprot, ka ta grimst, pirmkart, gariga zina, bet pasauliga plaksne sadas organizacijas var pastavet ilgi un dikti. Bet kura bridi katrs izvelas sesties glabsanas laivina vai mesties udeni, vai ari nogrimt lidz ar kugi, tas katra pasaziera zina. |
 Oskars 14.12.2003. 17:06 |
Ļoti saistoša diskusija, jo šeit atklājas cilvēku raksturi, pārciestās sāpes, beigu beigās cenšanās turēties pie godīgas, cilvēciskas diskusiju ētikas. Man prieks par to, ka tā turpinās. Man kā draudzes loceklim ir svarīgi noskaidrot dažas lietas, kas attiecas uz apustulitāti, ortodoksiju un heterodoksiju, jo tas ir būtiski sludinot Dieva vārdu, kā rezultātā likta uz spēles cilvēku pestīšana. Ja apustulitāte ir Dieva vārda izklāsts, kā tas ir Svētajos Rakstos, tad ortodoksija (pareiza slavēšana jeb mācība) ir Svēto Rakstu mācība kas veidojusies aizstāvībā pret heterodokso (citādi slavējošo) mācību, kur sola scriptura vietā tiek sludināta mācība, kur blakus Rakstu mācībai kā autoritāte ir vai nu saprāts, vai tradīcija vai vēl kas cits. Un, ja LTA ir saprotama kā apoloģija, vai kā pozitīva ticības apliecināšana, kas turas vienīgi Svētajiem Rakstiem jeb apustulitātes, tad mūsdienās tas ir svarīgi uzsvērt ortodoksiju iepretim maldiem, kas ir visapkārt. Konfesionalitāte nevar nomākt, ja tā ir ortodoksā konfesionalitāte (ticības apliecināšana), jo tā turas tikai pie šiem trīs “sola” principiem. Tad tiešām Kristus vieno. Ja arī esam atšķirīgās baznīcās, tad tomēr varam būt vienoti Kristū. Bet, ja gribam būt konsekventi, tad būtu arī jānovērtē konkrētās baznīcas nostādnes, mācība, politika un, ja tajā ir kas pret Rakstu mācību (pareizo – ortodokso), tad jāpieņem lemums: paklausīt Rakstiem, novērtējot heterodoksas mācības bīstamību, kā arī novērtējot sevi kā grēcinieku un reizē Kristus bērnu, zinot, ka nedaudz rauga saraudzē visu mīklu, un savas glābšanas dēļ iet uz ortodoksu draudzi. Šī atbildība visvairāk gaulstas uz mācītāju, kam jānes atbildība par draudzes locekļu mācīšanu pareizā mācībā, stingri turoties pie LTA kā pareiza Rakstu skaidrojuma. Tas bija par + teikto. |
|
+ 15.12.2003. 08:58 |
Oskar! Pax Ne jau es, bet Svētais Gars ir tas, kas cilvēkam dod ticību. Ssvētajam garam protams vislabāk palīdz tieši apustuliska sludināšana (skadrs evaņģēlijs), bet Viņš var darboties arī caur neskaidru pasludinājumu, paldies Dievam. Svarīgi ir atcerēties, ka ne jau piederība kādai zemes draudzei (vairāk vai mazāk ortodoksai), bet gan piederība Kristus patiesai Baznīcai (kas ir viena, svēta, apustuliska, vispārēja, apslēpta cilvēka acīm un ārpus kuras nav pestīšanas). Kristū + |
|
+ 15.12.2003. 09:27 |
Gundar! Pax Manuprāt, mēs abi runājam par pilnīgi dažādiem kuģiem:( Es runāju par kuģi senbaznīcas izpratnē, kur tā noteikti nav organizācija, bet gan Kristus patiesā Baznīca – pāri laikam un telpai stāvoša. Varbūt tā ir terminoloģiskā atšķirība, varbūt kas cits:( Kristū + |
|
Uldis 15.12.2003. 10:17 |
+
Saistībā ar tavu pēdējo repliku Oskaram. Raugi, lieta kļūst jau nedaudz skaidrāka. Mazliet par terminoloģiju. Man radās iespaids, ka veids, kādā tu lieto vārdu ‘ortodoks’ tiek izmantots kā sinonīms vārdiem ‘perfekts, pilnīgs’. Ja tu tādā nozīmē saproti vārdu ‘ortodoks’, tad es tev piekrītu. Tomē lietosim šo vārdu tā īstajā nozīmē! Tādā gadījumā man ir jautājums: vai tad Baznīca tās īstajā nozīmē, kas ir “viena, svēta, apustuliska, vispārēja, apslēpta cilvēka acīm un ārpus kuras nav pestīšanas” nav arī ortodoksa? Uldis |
|
+ 15.12.2003. 10:29 |
Uldi! Pax Uz jautājumu: “vai tad Baznīca tās īstajā nozīmē, kas ir “viena, svēta, apustuliska, vispārēja, apslēpta cilvēka acīm un ārpus kuras nav pestīšanas” nav arī ortodoksa?” Atbilde ir pozitīva, tikai kādēļ vajag vēl vienu terminu, ja “viena, svēta, apustuliska, vispārēja, apslēpta cilvēka acīm un ārpus kuras nav pestīšanas” jau ir ortodoksa? Kristū + |
|
Uldis 15.12.2003. 13:44 |
+
Saskaņā ar CA “viena, svēta, apustuliska, vispārēja, apslēpta cilvēka acīm un ārpus kuras nav pestīšanas” ir tā, kur Evaņģēlijs tiek pareizi mācīts un sakramenti pareizi pārvaldīti. Citiem vārdiem, ar ortodoksitāti es saprotu to, uz ko tu pats kādā citā diskusijā atsaucies, proti, Protams, pēdējos gadus es esmu patālu no tā, kas notiek LELB. Tomēr pēc vairākām ārējām pazīmēm ir skaidri redzams, ka heterodoksās lietas padziļinās. Es ticu un domāju, ka tā ir, ka LELB ir dažas draudzes, kurās Evaņģēlijs tiek pareizi mācīts un sakramenti pareizi pārvaldīti, bet lielākajā vairumā tā nav. Kā, tādā gadījumā, ir iespējams LELB vienoties kopējā ticībā, sakramenta baudīšanā, lūgšanās. Atnāks viens tāds un teiks: mans mācītājs māca savādāk; es domāju, ka mans mācītājs dara pareizāk, jo viņš ir vecāks, ar lielāku pieredzi. Cits atkal teiks: man ir vienalga, ka tikai miers un saticība valda. Ceru, ka saproti vārda ‘pareizi ‘svarīgo nozīmi CA VII? Uldis. |
Mjā, kā krustiņš (vai plusiņš) bija domājis idealoģija vai ideoloģija. Idealoģija saistībā ar ko ideālu?? Un jūs to ieliekat virsrakstā! :)
Mani piesaistīja šie Ulda izteikumi:
Tomēr, kur bija tie kolēģi mācītāji, kad viens viņu amata brālis pretlikumīgā un brutālā veidā (nerunājot par pārējām lietām) tika izmests no viņu rindām? Kur bija kāda bals, kas iesauktos: brāļi, tā nerīkosimies! Noskaidrosim visus apstākļus visi kopā atklāti un pēc patiesības! Kādā sarunā arhibīskaps -, pēc tam, kad biju bez motivācijas (kuru vēl neesmu saņēmis līdz šai dienai) izdzīts no Līvānu draudzes -, man teica apmēram šādus vārdus: “Pēc satversmes tagad vajadzētu sasaukt ārkārtas baznīcas Sinodi. Bet vai ir vērts viena mācītāja dēļ todarīt?” Un visi pārējie klusēja. Tu vari man neticēt, taču turpmākie notikumi par to liecināja. Tika sasauktas vietējās prāvestu iecirkņa sinodītes (turklāt , ne visas). Tā laika Svētdienas Rits to skaisti atspoguļoja. Sinodīšu kārtība bija apmēram šāda: Pirmais jautājums – ziņojums par algu fondu veidošanu; otrais jautājums – Doles draudzes paziņojums. Un visi amata brāļi lielā priekā un vienprātībā teica skaļo – fui.
Ja izrunājas, tad vēlāk pašiem to nākas piedzīvot. Nepagāja 12 gadi, kad KLB mācītāji uzkāpa uz tā paša grābekļa, ko Uldis apraksta, kas notika LELBā 1996. gadā.
Katram jāmācās no savām kļūdām! Lai izdodas!
Vai iemesli bija tie paši, ko Uldis apraksta nākamajā teikumā aiz šī citāta, to katram pašam jāizvērtē!!! Tas pats attiecas uz Ulda norādi par īstu baznīcas vadītāju.
jean, varbūt +iņš bija domājis “idiotaloģija”
Jēzus draudzes marta avīzes intervijā Uldis Alpe saka: ”Pārgāju uz Konfesionāli luterisko baznīcu, kur tiku aicināts mācītāja amatā. Tā sakot, vēlējos būt īsts luterānis…Dzīvē man ir bijuši vairāki pamatīgi triecieni, un viens no tiem ir saistīts ar manu pieredzi Konfesionāli luteriskajā baznīcā. Atgriešanās Jēzus draudzē primāri ir saistīta ar to, ka Dievs mani burtiski „izpurināja laukā” no tās baznīcas, kurā atrados. Lieta tāda, ka KLB vadība bija nolēmusi tikt vaļā no manis un vēl diviem mācītājiem, kuri tikām ordinēti 2002. gadā, jo Amerika krīzes dēļ samazināja finansiālo atbalstu Latvijai. Tā kā juridiski to nebija iespējams izdarīt, KLB vadība savu mērķu īstenošanai baznīcā sāka mūs apmelot un ķengāt, lai draudžu locekļu acīs tiktu sagrauta mūsu reputācija. Tas viss beidzās ar to, ka pats atteicos no mācītāja amata. Iestājoties no jauna Jēzus draudzē, es mūsu mācītājam KLB nostāju definēju vienā teikumā: „Mēs esam pāri visiem un ne ar vienu.” Šajā sakarā es arī visus sešus gadus, ko tur pavadīju, uzlūkoju kā tādu garīgu tuksnesi, kurā atrados, bet kas man droši vien arī bija nepieciešams.”
Parasti, kad kāds par kaut ko saka ļoti sliktu, tad neticu katram vārdam. Iespējams, ka iemeslu var pameklēt arī pie sevis. Vismaz pēc raksta liekas, ka KLB rīkojās nelietīgi. Tomēr, laikam šim cilvēka bija svarīgs iemesls savulaik pamest LELB un pievienoties KLB, un tad to izdarīt otrādi.
Žurnālā Sestdiena Jānis Vanags uz jautājumu par mūsdienu luterisko baznīcu: “Drusku vienkāršāk sakot, mūsdienās ir luterāņi, kas vairāk vai mazāk strikti turas pie Bībeles un luteriskajām apliecībām. Tās mēdz saukt par konfesionālām baznīcām. Ir arī tādi luterāņi, kas uzskata, ka vajadzība būt laikmetīgiem un kontekstuāliem ir tik liela, ka drīkstam koriģēt Bībeles un reformatoru mācības atbilstoši mūsdienu domāšanas veidam. Latvijas luteriskā baznīca noteikti pieskaitāma pie konfesionālo baznīcu grupas, kaut gan cenšamies būt arī veselīgi kontekstuāli.”
Vairāk vai mazāk…
Cody, Parasti, kad kāds par kaut ko saka ļoti sliktu, tad neticu katram vārdam. Iespējams, ka iemeslu var pameklēt arī pie sevis.
Iedomājies, kādi Tev dod pa muti,
Tu kliedz,
bet Uldis garām iedams nodomā,
ka, iespējams, iemesls ir Tevī
(nu, nepatika sitējiem Tava seja un
varbūt Tu uz šiem ne tā paskatījies)
un nav jau ko katram Tavam vārdam ticēt.
Tava situācija, Tavas problēmas…
Ljuterjaņin, nevajag pārspīlēt ar metaforām!
Cody taisnība tamā, ka no vienas puses paustās interpretācijas nevar izdarīt objektīvus secinājumus. It īpaši, ja gan vienas, gan otras puses interpretācija par notikušo jau sen kā tiek pielīdzināta vēlamajam, lai paši izskatītos baltāki un pūkaināki.
UA atstāstā nemaz nemanu paškritisku analīzi, vien to, ka otri bija sliktie. Un, ka “dievs” viņu balto, pūkaino izpurinājis no ļaundaru pulka.
Būtu vismaz godīgi pateicis: skatījos, ka daži mācītāji dzīvo labāk par mani, pats gribēju arī dzīvot labāk, tāpēc pieprasīju lielāku algu, tomēr mani pārprata un iedomājās, ka gribu viņiem, ko atņemt…
J. Vanaga izteikums: Latvijas luteriskā baznīca noteikti pieskaitāma pie konfesionālo baznīcu grupas, kaut gan cenšamies būt arī veselīgi kontekstuāli. – man šķiet vairāk kā filigrāni pateikts, ka LELB ir kaut kur pa vidu starp konfesionāļiem un kontekstuāļiem. Tikpat labi varēja pateikt, ka — cenšamies būt gan veselīgi konfesionāli, gan veselīgi kontekstuāli. Skan kā zelta vidus ceļš, vai ne? :)
Kopumā šis J. Vanaga citāts man atgādināja Vienprātības grāmatas 1. izdevuma priekšvārdā teikto. Līdzīgos vārdos, bet šis tas savādāk :)
J. Vanaga teiktas ir ļoti slidens, atbildot J.Cālītim 24.02.13 rakstā Kāpēc luterāņi … trīs reizes nedēļā … neapvienojas ar katoļiem? ir redzams, ka J. Vanags ir ļoti atpalicis un bieži atsaucās uz zviedru baznīcu, tradīcijām un piesauc labus un autoritatīvus rakstus, bet pēc būtības sapin savu jezuītiskās idejas un viņa darbi īsti neiet kopā ar Svētajiem Rakstiem.
Vai zelta vidus ceļš, vai arī divi kausi…
jean,
ak vai,
UA intervijā stāstot savu sāpi,
piemirsis pajautāt vēl kāda sestā malējā
– jeana interpretāciju?
nav runa par interpretācijām, bet gan par objektivitāti — kaut nedaudz pieturēties pie faktiem un reāliem notikumiem, bet galvenais pie bibliskām patiesībām.
Bībele saka: visi ir grēkojuši, tas ir, neviens nav balts un pūkains. Visi ir pelēki, pat melni un raupji.
Redzi, ljutjerjaņin, ja kāds stāsta, kādi tie otri ir ļaundari, bet nepiemin, kāds pats ir nelietis, tad tā ir objektīvās patiesības sagrozīšana!
Uz KLB viņš pārgāja, kad bija iedziļinājies teoloģijā (es vismaz tā ceru), atpakaļ uz LELB viņš aizgāja vairs nedomājot par teoloģiju, bet gan par to, cik miesa ir ļauna. Un nevis paša miesa (kā tas arī ir bibliski), bet gan to citu miesas (kas arī ir bibliska patiesība).
P.S. Viņš kā atstādināts mācītājs vēl darbojās tik ilgi, kāmēr amīši mēģināja saprast, kā reaģēt. Kad amīši noreaģēja, pārtraucot sūtīt pabalstu, tā notika tas, ko UA apraksta kā: Tas viss beidzās ar to, ka pats atteicos no mācītāja amata.
+jean, ir kāds tevis brīvprātīgi un bez piespiešanas parakstīts četru draudžu paziņojums – objektīvs notikuma izklāsts,
kuram tu esi līdzautors,
tomēr tev interpretācija tā vien spraucas ārā un
gadiem ejot kādreizējā objektivitāte mazinās , – kāds pats ir nelietis – oho.
Mani nebeidz pārsteigt joprojām tavs garīgais mazohisms attiecībā pret zināmām personām,
tomēr acīmredzams ka UA tāds nav raksturīgs,
un viņš netaisās pavadīt mūžu kā pelēks, melns un raupjš kādu mestajā ēnā.
Jo Dieva vārds māca, ka viss ir tapis jauns.
ja reiz VISS ir tapis jauns, tad ko UA pļāpā apkārt (nu jau šoreiz draudžu avīzes, ne tautas partijas saietā kādā stūrītī savas draudzes priekšniekam, vietējās slimnīcas direktoram, virsmācītāja kursa biedram) pārkāpdams 8. bausli. Ja reiz esi tapis jauns, tad nerunā puspatiesības, apgānot tos, ar ko reiz biji kopā! Vai tad viņš nezin, ka viņa problēma ir viņa mēle? Ja esi jauns, tad savaldi to!!
P.S. 4draudži paziņojums bija idealizēti objektīvs notikumu izklāsts. Pēdējie divi pielikumi tika parakstīti paļaujoties uz tā brīža mācītāja godaprātu, ka viņš godīgi atstāsta notikumus, kuros nebiju klātesošs. Starp citu, UA aprakstītā mācītāja amata pamešana, bija nevis KLB mācītāja amata pamešana, bet tieši šo 4 draudžu “savienības” mācītāja amata pamešana, kas de facto samazināja paziņojumu uz 3 draudžu paziņojumu…
jean,
kāpēc tu domā, ka UA runā puspatiesības,
bet tev piemīt kāds absolūtais godaprāts?
Vai puspatiesības nesaki tu ar savu ārpus konteksta – Būtu vismaz godīgi pateicis: skatījos, ka daži mācītāji dzīvo labāk par mani, pats gribēju arī dzīvot labāk, tāpēc pieprasīju lielāku algu, tomēr mani pārprata un iedomājās, ka gribu viņiem, ko atņemt.
Visi grib dzīvot labāk, bet tie daži iedomājās, ka krīzes situācijā viņi var izdzīvot labāk uz UA rēķina.
To tu nez kāpēc aizmirsti pieminēt savā interpretācijā.
Atsvaidzinot atmiņu, pārlasi paziņojuma 14. lapaspusi:
Patiesībā šie vīri [tevis pieminētie labāk dzīvojošie] jau pirms sapulces bija šo lēmumu [kas nozīmē ka sliktākdzīvojošajam UA no algas būtu pašrocīgi jāatsakās] izlikuši uz papīra, bet pārējie tika spiesti to vienīgi parakstīt vai arī pieņemt draudus par izslēgšanu.
Saskaņā ar tā paša UF vārdiem, arī tevis padzīšanas reālais iemesls esot bijusi iecere tikt pie budžeta daļas, kas dēļ tā atbrīvojās,
bet pret tevi izvirzītais morālās dabas pārkāpums – vien formalitāte.
Pirms tam taču visi dzīvojāt mīļi un draudzīgi…
Tālāk papētīsim UA sacīto, meklējot puspatiesības, –
es arī visus sešus gadus, ko tur pavadīju, uzlūkoju kā tādu garīgu tuksnesi – tā ir UA personiska subjektīva un retrospektīva izjūta post factum.
Savukārt šis – KLB vadība savu mērķu īstenošanai baznīcā sāka mūs apmelot un ķengāt, lai draudžu locekļu acīs tiktu sagrauta mūsu reputācija, ir skaidra faktos balstīta patiesība.
Tavs draugs UF vēl bija atradis medicīnisko diagnozi konkrētajam kolektīvās paranojas aizsācējam…
Nevajag tavu personisko subjektīvo vilšanās sajūtu projecēt uz UA, viņu nosodot. Jo viņa tekstā nav grēkots pret patiesību.
Draugs,
savu mērķu īstenošanai baznīcā sāka mūs apmelot un ķengāt,
Kāpēc raugāties, ko šie darīja?
Jā, viņi tā darīja, un tas nebija pareizi. Bet, ko jūs paši? Jūs paši darījāt to pašu, gan tu, gan UA. Un arī tas nebija pareizi. Par to ir bazars… Un tāpēc puspatiesība, jo meli tie nav, bet patiesība arī ne, jo tiek noklusēta daļa no patiesības.
jean,
tu primitivizē notikumu ar prasto un tukšo, bet tik ērto klišeju – visi vainīgi.
Jo to pašu ko viņi vis nedarījām – mērķtiecīgu apmelošanu un ķengāšanu,
četru draudžu paziņojums ir korekts un faktos precīzs,
ne velti akadēmiski kvalificēts cilvēks tagadējs filosofijas doktors veica pamata darbu tā izstrādē.:-)
Diemžēl, pretiniekiem nebija paziņojumam ar ko publiski atbildēt, kā parasti dara cilvēki kam ir ar ko pamatot savu nevainību.
Jo paziņojumā minētie fakti bija pārāk skaidri un nepārprotami.
Tā kā tavai spriedelēšanai par puspatiesībām nav pamata, tā ir vien sarūgtināta cilvēka emociju izpausme, kas rūgtumā mēģina novilkt citus līdz savam “visi draņķi”līmenim.
ak, šī paštaisnība, paštaisnība!!
tu runā tā it kā es nebūtu bijis jums blakām…
Bet tādiem, kas paši bija pārliecināti, ka viņi ir taisni un ar nicināšanu skatījās uz visiem citiem, Viņš stāstīja šādu līdzību… (Lk. 18)
Ne paštaisnība,
bet vnk taisnība.
Spītīgas paštaisnības tev vairāk nekā mums kopā…
Ko arī ievērojām, tav blakām esot.
Tā viš i’, paštaisnības mērniek!
Neesmu spiritualizējies. Joprojām esmu miesā…