Patiess Dievs – patiess cilvēks

Vairākās Bībeles vietās Jēzus uzsver savu dievišķību. Viņš bija vienots ar Tēvu. (Jn.10:30) Viņā bija dzīvība tāpat kā Tēvā. (Jņ.5:26) Tas nozīmē, ka Jēzus – gluži kā Dieva – eksistencei nav ne sākuma, ne gala.

Tāpēc Viņam bija visa vara gan dziedināt slimos, gan piecelt mirušos tikai ar vienu vārdu. Viņa mācekļi bieži vien piedzīvoja, ka Viņš visu zina. (Mt.17:27; Jņ.2:25) Tajā pašā laikā Bībele skaidri parāda, ka Jēzus bija patiess cilvēks. Viņš tā arī tika saukts. (1.Tim.2:5) Tiek runāts par Viņa ķermeni un arī par garu. (Mt.26:38 un Jņ.2:21) Viņš ēda un dzēra, bija noguris un izsalcis, Viņš cieta un mira. Tikai vienā lietā Viņš atšķīrās no mums: Viņā nebija grēka. (1.Pēt.2:22; Ebr.4:15) Tāpat kā Ādams bija bezgrēcīgs pirms grēkā krišanas, tāpat arī Jēzus cilvēcīgā daba bija bez grēka.

Viņš bija patiess Dievs un patiess cilvēks.

Tas nebija parasts cilvēks, ko sita krustā.

“To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks, jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu.” (1.Kor.2:8) Apustuļu darbu 20:28 ir teikts, ka Dievs nopirka Dieva Baznīcu ar savām asinīm. Šiem vārdiem jāpievērš īpaša uzmanība. Tie skaidri parāda, kā divas dabas dievišķā un cilvēcīgā savienojās Jēzus personā. Te bija Viņš patiess Dievs un patiess cilvēks. Dievs izlēja savas asinis. Tāpēc, norādot uz Jēzu, mēs varam teikt: “Šis cilvēks ir Dievs. Šis Jēzus, kas atrodas mātes miesās, kas sēž mātei klēpi, ceļo uz Jeruzalemi kā mazs zēns, celo apkārt un runā dzīvības vārdus, šis cilvēks ir Dievs.” Mēs varam teikt: “Dievs ir šis cilvēks.” Dzīvais Dievs, kas radījis debesis un zemi, kas uztur un valda visu, Viņš ir šis cilvēks. Nav pietiekami teikt, ka Dievs atrodas īpaši tuvās attiecībās ar šo cilvēku Jēzu, Dievs ir šis cilvēks. Šo noslēpumu mēs nespējam saprast.

Luters saka:

Ja es spētu to saprast, man vajadzētu būt tik gudram kā šiem herētiķiem.

Herētiķi vienmēr apgalvo, ka viņi var saprast un ka viņiem jāsaprot visas lietas, bet ticība pazemīgi noliecas Dieva Vārda priekšā.

Tāpat mēs nespējam saprast to, ko Bībele māca par Jēzus ieņemšanu un dzimšanu. Lūkas evaņģēlija 1. un 2. nodaļā ir skaidri pateikts, ka Jēzus ir ieņemts no Svētā Gara un piedzimis no jaunavas Marijas. Šim faktam nav jāmeklē kāda īpaša izskaidrojoša interpretācija, tas jāpieņem tā, kā tas Bībelē rakstīts. Mēs saprotam, ka Jēzus īpašā ienākšana šajā pasaulē ir saistīta ar Viņa bezgrēcību. Tāpat kā pirmais Ādams bija bez grēka, tāpat arī cilvēces “pēdējais Ādams” (1.Kor.15:45) bija bezgrēcīgs.