Paul Gerhardt: Rimsti un zini

Rimsti un lūpas valdīt zini,
Sava Kunga priekšā stājies.
Vien Viņā viss tavs prieks būs pilnīgs,
Velts bez Viņa viss tavs gājums.
Viņš – skaidrais avots,
Saule tava,
Diendienā ceļus gaišus dara.
Rimsti un zini!

Kungs ir tev uzticīgs un patiess,
Žēlastība, miers un gaisma.
Pie Viņa kājām tevi nesniegs
Arī lielo sāpju baismas.
Viņš uzveic krustu, bailes, maldus,
Jā, arī pašu nāvi valda.
Rimsti un zini!

Tas, ka tev smagi daždien klātos,
Dievam nepaliek vis slepens.
Kaut tava sirds no raizēm stātos,
Debesīs tas labi zināms
Viņš tavas as’ras saskaitījis
Un, ko tu sūdzi, uzklausījis.
Rimsti un zini!

Kaut tu uz zemes vientuļš kļuvis,
Draugu nodots, ļaužu vajāts,
Dievs, Palīgs tavs,
Vēl nepaguris, uzticīgs par tevi gādās.
Kad rūpes, raizes tevi saista,
Viņš redz un zinās vaļā raisīt.
Rimsti un zini!

Tavas sirds žēlabas Viņš sadzird,
Dvēs’les klusos vaidus klausa,
Un viss, kas tev no ļaudīm slēpjams,
Dievam droši lai nāk ausīs.
Viņš – cieši līdzās, glabā, sargā,
Ik žēla lūgsna viņam dārga.
Rimsti un zini!

Lai tevi nemāc posta dienas
Dieva ļaudis kaujā neļims,
Lai gāžas ūdeņi kā siena,
Tas, kurš Dieva rokās – negrims.
Viņš tavu sāpju mēru zinās,
Ik rūpju nastu atvieglinās.
Rimsti un zini!

Kam zūdies tu par sevi pašu,
Ko tev ēst un kā tērpt miesu?
Tas, Kurš ik krūtīm devis dvašu,
Dos tev iztikšanas tiesu!
Kā zemi, jūru, mazos, lielos
Viņš bagātīgām veltēm mielo!
Rimsti un zini!

Viņš putniņam,
Kas ligzdo zarā,
Tārpiņu un graudu rāda,
Ar’ lopiņam, kas pļavā, ārē,
Maizi dienišķo Viņš gādā.
Cik vairāk gan Viņš pildīs tevi,
Slāpes un alkas remdēs Sevī!
Rimsti un zini!

Nesaki: “Nu ir viss pagalam,
Kurp vien raugos – likstas, sēras”
Uzticies Dieva dotam vārdam – līdzēt,
Jja iet kauss pār mēru.
Viņš tuvu ir, kad tālu šķietas,
Griež tev par labu visas lietas.
Rimsti un zini!

Ja atbalsts nerastos tik drīzi,
Tomēr vienreiz būs tas klātu;
Ja gaidīšana biedē, tici –
Liels ir guvums tavas slāpes!
Jo gaidas ilgas –
Jo prieks lielāks,
Jo saldāks tas, kas vēlu pienāk.
Rimsti un zini!

Nebēdā ļaunu mēļu šaudas,
Lai cik stipri naidnieks skaistos;
Lai tevi smej tie,
Cik vien jaudas,
Dievs to dzirdēs, Dievs to taisnos.
Ja Viņš tavs Draugs ir un tavs Sargs,
Cilvēks ar savu naidu vārgs.
Rimsti un zini!

Vai kāds gan pazīst tādu vīru,
Kuru taupījušas bēdas?
Kur laime pilnīga un tīra,
Kur ir prieks bez tumsas ēnas?
Kur ir tas nams, kas gavilētu:
“Nav ļaunas dienas mūsu sētā”?
Rimsti un zini!

Tā reiz ir nolikts, tā tam jābūt:
Pieder ciešanas pie miesas.
Kas vien virs zemes kust un rāpo,
Nebēgs savas rūgtās tiesas.
Krusta rīkste katra gurnus šausta,
Tik pret kapa malu top tā lauzta.
Rimsti un zini!

Ir dusas diena sataisīta,
Kad tas Kungs mūs laidīs brīvē;
No miesas važām atpestītus,
un no visa, kas ļauns dzīvē.
Reiz pati nāve pie mums steigsies
Un visas zemes mokas beigsies.
Rimsti un zini!

Vedīs mūs turp,
Kur sapulcēta Viņa izredzēto saime.
Tā Dieva mierā šķīsta, svēta
Bez raižu gavilē aiz laimes,
Jo nu tā mūžam Kungam blakām,
Dzird Dievu Paša lūpām sakām:
“Rimsti un zini!”