Pavēle uzturēt baznīcas kalpus
Bet tas, kas mācās to vārdu, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. [Gal.6:6]
Te Pāvils māca mācekļiem jeb klausītājiem, lai tie dalītos visā ar saviem skolotājiem.
Cik nepieciešama ir šī Pāvila pavēle uzturēt baznīcas kalpus, jo sātanam nekas cits nav ik neciešams, ka Evaņģēlija gaisma. Tādēļ viņš iedegas dusmās, tiklīdz Evaņģēlijs atspīd, un visiem spēkiem pūlas apdzēst šo gaismu.
Tāpat sātans cenšas novērst no Evaņģēlija katru (arī labu) cilvēku atsevišķi — rūpīga un uzticīga Vārda sludināšana, kas notiek dienu no dienas, daudziem izraisa nepatiku; ļaudis pamazām sāk noniecināt Vārdu un kļūst nolaidīgi jebkāda veida dievbijības apliecināšanā.
Turklāt tagad neviens negrib likt saviem bērniem mācīties labas zinības un studēt Rakstus, bet grib, lai tie mācītos tikai tādas zinības, kas ļauj gūt labus ienākumus. To visu velns dara ar nodomu nomākt Evaņģēliju.
Tā ne velti Pāvils mudina Vārda klausītājus dalīties visās labās lietās ar tiem, kuri viņus māca. 1.Kor.9:11 viņš saka: “Ja mēs esam jums sējuši garīgo sēklu, vai tad tā ir liela lieta, ka saņemam jūsu laicīgos augļus?”
Tātad klausītājiem ir jākalpo ar laicīgajiem labumiem tiem, no kuriem viņi ir saņēmuši garīgos labumus, jo nav iespējams, ka patiesi dievbijīgi ļaudis varētu ļaut, lai viņu dvēseļu gani cieš trūkumu.
Evaņģēlisks sludinātājs neprasīs sev
Ar ko evenģēliskie sludinātāji tik īpaši?
Man paveicās, draudzei pievienojos bezmaksas, ja neskaita LELB ikgadējo nodevu. Bet, ir dzirdēts, ka citur arī par to jāmaksā, nu tie tehniskie izdevumi-elektrība, zemes noma, ēŗģelnieks, koris, u.t.t..
Bet nu vistrakāk ir maksa par bērnu kristīšanu. Kaut kas neiedomājams, ka tam arī noteikts cenrādis.
Iespējams, ka no latviešu tradīciju ķēdes – izgāja iesvētību mācību, nokristījās, iesvētījās, salaulājās, dzemdēja bērnu, bērnu nokristīja, vajadzētu noslaukt maksimumu naudas. Vismaz kāds labums. Bet, vai tā nauda dos labumu draudzei?
Cody, bauslinieki allāž paģērē
Ja naudu prasīt sev (nevis baznīcas jumtam) nav “smuki,” tad tik pat ne-smuki ir skopoties un meklēt mācītāja atalgošanai t.i. mērķziedošanai atrunas. Tādi cenrāži var būt kā izmisuma solis.
Nu man ir gadījies jaunības entuziasmā kalpot par ceļa naudu un, ja paveicas, vēdera tiesu. Grūti tur runāt par kvalitāti un ilgstamību. Nezinu, ko domā draudze un pakalpojumu saņēmēji, kas vēlētos visu bez maksas.
Dievnamus remontēs pašvaldība, grāmatas izdos un mācītājus skolos ārzemnieki, mācītāju uzturēs paša “laicīgais” jeb īstais darbs utml.
Ar cieņu,
gviclo
Ja draudze nesamet “pietiekoši”, mācītājam vajadzēs strādāt kā Pāvilam
Kā priecātos es par mācītāju kas sludinātu kā Pāvils. Desmito tiesu tam neziedotu, bet aicinātu savā mājā.
Kāda luterāņu mācītāja pārdomas par desmito tiesu – http://www.ebaznica.lv/?p=3501