Pāvestieši vai katoliskie?

Kam mēs ticam – “Romas baznīcai ar pāvestu priekšgalā” vai “katoliskai Baznīcai”?

Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā jau vairākus gadus norisinās diskusija par Apustuļu ticības apliecības teksta rediģēšanu. Vislielākos strīdus un visasākās diskusijas ir izraisījusi frāze “katoliskā Baznīca”, proti, “es ticu uz svētu, katolisku Baznīcu (kristīgu Baznīcu, vispārēju Baznīcu utt.).

Daudzu (Nav zināms, cik? Bet varbūt maz?) draudžu locekļu apziņā vārds “katolisks” asociējas ar vārdu Roma jeb katoļi un tādējādi šīs diskusijas uztver kā mūsu baznīcas “stūrēšanu uz Romas pusi.” Mūsu baznīcā ir noteiktas struktūras, kuras ir atbildīgas par šādu un tamlīdzīgu jautājumu publisku apskatīšanu, lai ikviens draudzes loceklis būtu zinošs un spējīgs spriest. Šis raksts ir tapis cerībā uzsākt diskusiju par šo un daudziem citiem teoloģiskiem jautājumiem, kuru ir tik daudz, bet, šķiet, neviens tos nevēlas cilāt un pārrunāt.

Kāda ir vārda “katolisks” lingvistiskā nozīme?

Valodnieciski vārds katolisks nozīmē “veselumu”, “visu”, “pilnīgumu”, “pabeigtību”. Piemēram, Jaunā Derībā ir tādi vārdi kā kath hōlēs un kath hōlēn, no kura tad ir cēlies mūsu aplūkojamais vārds katolisks. Lk.4:14 mēs lasām: “Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu (kath hōlēs) apkārtni.” Savukārt, Lk. 8:39 lasām: “Atgriezies savās mājās un izstāsti, ko Dievs tev ir darījis. Un viņš nogāja un pasludināja visā (kath holēn) pilsētā, ko Jēzus tam bija darījis.”

Kāda ir vārda “katolisks” teoloģiskā nozīme?

Vispirms jāuzsver, ka vārds “katolisks” ir viena no Baznīcas jeb Kristus miesas īpašībām, kurš apraksta kāda ir Baznīca. Nikajas-Konstantinopoles ticības apliecība (325, 381) pavisam piemin četras Baznīcas īpašības jeb atribūtus – viena, svēta, katoliska, apustuliska. Savukārt, visiem mums pazīstamā Apustuļu ticības apliecība piemin tikai divas no tām, proti, svēta un katoliska. Šī raksta mērķis ir aplūkot tikai vienu no četrām Baznīcās īpašībām, proti, Baznīcas katolicitāti. Kāda tad ir vārda “katolisks” teoloģiskā nozīme? Šim vārdam ir vismaz trīs nozīmes, kuru dēļ to ir tik grūti iztulkot, un varbūt arī nemaz nevajag.

Primāri šis vārds attiecas uz Baznīcas viengabalainību, veselumu. Kristus ir nedalāms. Kur “divi vai trīs” (Mt.18:20) ir sapulcējušies, tur atrodas Viņš, Baznīcas galva, un tur ir Viņa miesa visā pilnībā. Katra lokālā draudze ir “visa”, “vesela’, t.i. katoliska Baznīca konkrētā vietā. Vietējā draudze kādā pilsētā vai ciematā nav fragments no Baznīcas, bet gan “visa” Baznīca.

Ignācijs no Antiohijas (miris apmēram AD 110) vēstulē Smirnas kristiešiem piemin terminu katholikē ekklēsia, sacīdams: “Kur ir bīskaps, tur būs arī tauta, tāpat arī kur ir Jēzus Kristus, tur ir arī katoliskā Baznīca (VIII nodaļa).” Pētnieki domā, ka šis termins katoliskā Baznīca kristīgā literatūrā pirmo reizi parādās tieši šajā Ignācija vēstulē.

Kā zināms, Mārtiņš Luters sekojot citam viduslaiku precedentam frāzi katoliskā Baznīca, tulkoja ar frāzi christliche Kirche jeb kristīgā Baznīca. Viņš to darīja, lai Kristus miesu jeb Baznīcu nesajauktu ar Romas baznīcu. Starp citu, tieši šī iespējamā pārpratuma dēļ, daudzi luterāņi nevēlas apliecināt ticību katoliskai Baznīcai, jo daudzu cilvēku apziņā katoliska Baznīca nozīmē Romas baznīcu ar pāvestu priekšgalā.

Šis Lutera tulkojums šķiet, ir labi saprotams Antiohijas Ignācija vārdu gaismā, proti, ka tur, kur ir Kristus, tur Baznīca ir visā pilnībā, tur Baznīca ir katoliska. Baznīca pieder Kristum, Baznīca ir Kristus miesa un caur to Kristus darbojās šajā pasaulē. Līdz ar to termins kristīgā (Kristus) Baznīca arī ir atbilstošs Baznīcas būtībai un dabai.

Sekundāri šis vārds “katolisks” nozīmē “universāls”, proti, Baznīca ir universāla. Baznīca ir Kristus miesa, “pilnība, kas visu visur piepilda” (Ef.1:22-23). Baznīca sevī ietver visus ticīgos, kuri ir dzīvojuši un joprojām dzīvo dažādos laikos un dažādās vietās. Baznīca ir universāla gan telpā, gan laikā. Šī izpratne par Baznīcas universalitāti nāk no 4. gs., kad Rietumu baznīca cīnījās pret donātismu. Mūsdienās donātisms izpaužas tad, ja cilvēks domā apmēram šādi: “Es uzskatu, ka ārpus mana ciema robežām Baznīca izbeidzas. Es uzskatu, ka Baznīcā esam tikai mēs, kas dzīvojam šeit un tagad.”

Baznīca ir katoliska jeb universāla arī tādā nozīmē, ka tā ir sūtīta doties uz visām pasaules malām pie visām tautām (Mt.28:19).

Šķiet, ka latviešu valodā lietotā frāze “vispārējā Baznīca”, ir domāta tieši šajā universalitātes nozīmē. Taču, manuprāt, šis latviešu vārds “vispārējs” diezgan neskaidri to apraksta. Drīzāk šis vārds pasaka, ka Baznīca ir “vispār”, kas diezgan neveikli izklausās.

Un beidzot, treškārt, vārds “katolisks” sāka apzīmēt “ortodoksu” Baznīcu, atšķirībā no “herētiķiem.” Grieķu vārdam doksa ir divas nozīmes – slava/gods un uzskats/viedoklis. Tādējādi vārdu ortodokss var tulkot gan kā “pareiza slavēšana” (pravoslavije), gan kā “pareizs uzskats.” Patiesībā abas šīs nozīmes ir ļoti cieši saistītas – Dieva slavēšana visciešākā veidā ir saistīta ar Viņa vārdu pareizu mācīšanu. Šo kopsakarību var ieraudzīt Lutera Lielā Katehismā, kurš viņš, skaidrojot pirmo lūgumu Tēvreizē “svētīts lai top tavs Vārds”, saka:

“Kā tad tas [Dieva vārds] kļūst pie mums svēts? Visskaidrāk varam atbildēt, sacīdami: ja mūsu mācība un dzīve ir dievišķa un kristīga. Tā kā mēs šajā lūgšanā Dievu saucam par savu Tēvu, tad mums pienākas it visur izturēties kā dievbijīgiem bērniem, lai Viņš no mums saņemtu nevis negodu, bet godu un slavu.”

Tātad Dieva vārds top svētīts un top pareizi slavēts, kad Viņa bērni dzīvo un māca saskaņā ar Viņa vārdiem.

Kopsavilkums

1. Vārdam “katolisks” ir vismaz trīs nozīmes. Baznīca ir:
   • Viengabalaina, vesela, nedalīta, tāpat kā Kristus miesa
   • universāla
   • ortodoksa jeb pareizi mācoša un slavējoša.

   Līdz ar to šo vārdu ir ļoti grūti iztulkot, lai nepazaudētu visas trīs nianses un uzsvarus.

2. Frāze “katoliska Baznīca” nav sinonīms frāzei “Romas baznīca ar pāvestu kā Kristus vietnieku virs zemes.” Kad mēs svētdienās apliecinām ticību “katoliskai Baznīcai¸” mēs apliecinām nevis ticību Romas baznīcai, bet gan Kristus miesas katolicitāti visās trīs iepriekš pieminētās nozīmēs.
3. Frāze “kristīga Baznīca”, arī ir laba un paturama, jo tā norāda uz Kristu un Baznīcu kā Kristus miesu caur kuru Viņš darbojās līdz pasaules galam. Tā norāda uz pilnīgu Kristus klātbūtni katrā lokālā draudzē, vienalga vai Rīgā vai Gramzdā.
4. Būtu lieliski, ja Svētdienas Rīts varētu publicēt citu autoru darbus par šīs frāzes “katoliskā Baznīca” izpratni un jēgu. Aicinu savus amata brāļus un draudžu locekļus publicēt savus pētījumus ne tikai par šo jautājumu, bet arī par citiem sasāpējušiem, ilgstoši nerisinātiem jautājumiem (piemēram, bērnu dievgalds, Porvo deklarācija, šķirto cilvēku atkal laulāšana, mūsu līdzdalība Pasaules Luterāņu Federācijā utt.).
Tēmas: Apustuļu ticības apliecība katoliskā baznīca kristīgā baznīca Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca LELB Romas katoļu baznīca vispārējā baznīca