Pāvests piekāpjas protestētājiem

Daļa zinātnieku vaino pāvestu “uzbrukumos zinātniskajai domai” Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI atcēlis Romas universitātes “La Sapienza” apmeklējumu pēc tam, kad daļa mācībspēku un studentu bija sarīkojuši vērienīgus, vairākas dienas ilgus protestus pret pāvesta vizīti.

67 liberāli noskaņoti profesori bija iesnieguši universitātes rektoram protesta vēstuli, kurā raksta: “Mēs nevēlamies pāvesta klātbūtni jaunā akadēmiskā gada inaugurācijas un universitātes 705. gadskārtas svinībās.” Grupa pret pāvestu noskaņotu studentu ieņēma rektorāta telpas.

Protestētāji, atsaucoties uz kādu pāvesta, toreizējā profesora Jozefa Racingera, 1990. gada runu, uzskata, ka pāvests ir “Galileja pretinieks”. “Apstiprinot tādas anahroniskas dogmas kā kreacionisms, uzbrūkot zinātniskajai brīvajai domai un pieprasot obligāto heteroseksualitāti, pāvests noraida zinātnes un kultūras attīstības gadsimtus,” skaidro pret pāvesta vizīti noskaņotu studentu grupa, kas sevi dēvē par “Fiziķu kolektīvu”.

Benediktam XVI bija paredzētas tikšanās ar studentiem un profesoriem, universitātes kapelānu un pastorālā centra darbiniekiem. “La Sapienza” ir viena no vecākajām mācību iestādēm Eiropā. Augstskolu nodibināja pāvests Bonifācijs VIII 1303. gadā. Universitātē ir izveidota plaša kapela “Divina Sapienza” (dievišķā gudrība).

Notikušais izskanējis visā pasaulē un, pēc universitātes rektora Renato Gvarini domām, parādījis sliktā gaismā universitāti un protesta akcijā iesaistītos profesorus. Savu nožēlu un nosodījumu pauduši gan Itālijas premjerministrs Romano Prodi, gan dažādu politisko spēku pārstāvji, atzīmējot, ka demokrātiskā valstī nedrīkst tikt apklusināta neviena balss, jo vairāk pāvesta vārdi.

Šī ir pirmā reize kopš pāvesta ievēlēšanas 2005. gada aprīlī, kad viņš atceļ kādu savu viesošanos naidīgas attieksmes dēļ. Daudzi zinātnieki, kuri uzskata, ka zinātne ir laicīga, vaino konservatīvo un uz tradīcijām orientēto pāvestu par viņa nostāju, kas, viņuprāt, pakļaujot zinātni un saprātu ticībai.