Pāvils Evaņģēliju saņēmis ne no cilvēkiem
“Tad trīs gadus vēlāk es nogāju uz Jeruzālemi iepazīties ar Kēfu (Pēteri) un paliku pie viņa piecpadsmit dienas. Kādu citu apustuli es netiku redzējis, bet tikai Jēkabu, Tā Kunga brāli.” [Gal.1:18-19]
Pāvils apstiprina, ka ir bijis pie apustuļiem, taču ne pie visiem. Viņš arī norāda, ka ir gājis pie viņiem uz Jeruzālemi nevis pēc pavēles, bet brīvprātīgi, turklāt ne tādēļ, lai no viņiem mācītos, bet tikai, lai iepazītos ar Pēteri.
Visi šie vārdi vērsti uz to, ka Pāvils Evaņģēliju saņēmis ne no cilvēkiem. Pāvils atzīst, ka viņš ir redzējis Pēteri un Jēkabu, Tā Kunga brāli, bet nevienu citu apustuli nav saticis, un arī no šiem diviem nav mācījies.
Šajā vietā uzsvērts vārds “iepazīties”. Pāvils saka: es gāju uz Jeruzālemi iepazīties ar Pēteri, nevis mācīties no viņa. Tādēļ ne Pēteris, ne Jēkabs nav bijis mans skolotājs.
Kādēļ Pāvils runā tik daudz vārdu, ka savu Evaņģēliju nav saņēmis no cilvēkiem un nav to mācījies arī no apustuļiem? Tā viņš grib pārliecināt viltus apustuļu sapostītās Galatijas draudzes par to, ka viņa Evaņģēlijs ir Dieva Vārds.
Bija apdraudēts gan Pāvila amats, gan visas Galatijas draudzes, kurās viņš bija mācījis.
Te jautājums bija par lielu un nopietnu lietu, proti, par to, lai visas draudzes tiktu uzturētas svētīgā mācībā, jo tad, ja tiek atņemts īstais, drošais un tīrais Dieva Vārds, vairs nav nekāda mierinājuma, nav pestīšanas, nedz dzīvības.
Pāvils ar šo stāstu ir gribējis pierādīt, ka savu Evaņģēliju gluži vienkārši nav saņēmis ne no viena cilvēka, tāpat arī, ka dažus gadus viņš pēc Dieva atklāsmes Damaskā un Arābijā sludinājis to pašu Evaņģēliju, kuru sludinājuši apustuļi, — pirms vēl bija redzējis kaut vienu no tiem.
Ieskaties