Pēc astoņām dienām pie Vakarēdiena
‘Noliksim visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas.” [Ebr.12:1]
Man vairākas reizes noticis tā, ka esmu apņēmies tajā vai citā dienā iet pie Svētā Vakarēdiena. Kad nu šī diena ir pienākusi, gara pacilātība ir projām vai radies vēl kāds šķērslis vai arī – esmu juties necienīgs, ka esmu sacījis: lai notiek, pēc astoņām dienām es to darīšu. Bet astotā diena atrada mani tikpat necienīgu un apgrūtinātu. Lai notiek, vēl pēc astoņām dienām es gan to darīšu.
Šādu astoņu dienu man kļuva tik daudz, ka drīz būtu atkritis pavisam. Bet, kad Dievs man deva žēlastību, ka pamanīju velna nelietību, es sacīju: vai to mēs gribam, sātan? Tad nu pūlies kaut gadu ar tavu un manu izveicību, – es izlauzos cauri un gāju, dažreiz arī neizsūdzējis grēkus (kā citkārt tomēr nedaru), par spīti velnam.
Ieskaties