Ieskaties

5 komentāri par “Pēdējā vakarēdiena divpadsmit karikatūras

  1. Kāpēc tieši šodien bija vajadzīgas karikatūras par Svēto Vakarēdienu? Vai vispār vajadzīgas?
    Robert, labprāt tā vietā izlasītu tavu vēstījumu pilsētai un pasaulei, ja jau esi e-pāvests.

  2. Cody, vai tad pats da Viņnči darbs, nav sava veida karikatūra? Gluži kā pastāstā:

    Ienāk Jēzus ar 12 mācekļiem un saka: “Lūdzu galdiņu 26 personām!”
    – “Bet jūsu ir tikai 13?”
    – “Mēs visi sēdēsim galdam no vienas puses..”

    Vēsturiskā kontekstā japalūkojas vai jūdi pirms 2000 gadiem lietoja šādus galdus un krēslus.

    P.S. paldies par e-vēstījumu ierosināšanu

  3. Galdu un krēslu tēma mazliet paķerta Mela Gibsona “Kristus Ciešanās”, kur Jēzus uztaisījis mūsdienīgu skaistu galdu, bet viņa māte Marija smejas un apgalvo, ka tas nekad neiedzīvosies. Protams, ka jūdiem nebija šādu mēbeļu.
    Man gan liekas, Leonardo da Vinči darbs nav karikatūra. Domāju, ka viņš bija Dievbijīgs vīrs.

  4. Forma vai saturs?
    Cody, tas ko mēs domājam ir otršķirīgi, mēs varam domāt daudzko un arī maldīties, Kristus ir siržu pazinējs, mēs bieži balstoties savās pārdomās varam maldināt citus.. Svarīgi ir ko par to saka Dieva vārds.

  5. Jānis Kārkliņš : Tas ko Tu domā ir otršķirīgi. Tu vari maldīties cik uziet, bet beidz maldināt citus ar savu pasaku varoņa vēstijumu.

Atbildēt