Pieprasa veikt reformas Romas katoļu baznīcā

Vācijas Austrijas un Šveices vāciski runājošajās daļas katoļticīgie pieprasa veikt dažādas reformas Romas katoļu baznīcā, sākot ar geju atzīšanu un beidzot ar sieviešu ordinēšanu.

Neapmierinātība ar baznīcas “atpalikšanu no laika gara” atklātībā izlauzās jau pēc Otrā Vatikāna koncila, kas ilga no 1962. līdz 1965.gadam, spēkā pieņemoties tādām reformatoru kustībām kā “Mēs esam baznīca”.

Tagad jau gandrīz 150 Vācijas, Austrijas un Šveices teologu atklāti pieprasa īstenot nopietnas pārmaiņas, tostarp pieņemot laulības šķiršanu, sieviešu ordinēšanu, priesteru laulības un geju laulības, kā arī piešķirot baznīcā lielāku ietekmi lajiem.

Vācijā, kur katoļu un protestantu skaits ir aptuveni vienāds, īpaši tiek uzsvērtas tiesības, kas saistītas ar cilvēku personiskajām izvēlēm.

Gados jaunie katoļi, kas bieži stājas laulībā ar protestantiem, arvien biežāk pieprasa tās pašas brīvības, kuras nodrošina luteriskā baznīca, kurā par priesteriem var kļūt sievietes, garīdzniekiem nav liegta laulības dzīve un homoseksuāļiem un šķirteņiem netiek slēgtas dievnama durvis.

Seksa skandāli, kuros iesaistīti katoļu garīdznieki, arī nav nākuši par labu baznīcas reputācijai.

“Protestantisms visumā tiek uzskatīts par progresīvu un atbilstošu laika garam,” atzina vācu vēsturnieks Etjēns Fransuā. Izplatās pārliecība, ka “dzīvošana celibātā ir pretrunā ar dabu, ka [baznīcas] institūcija nav nekas vairāk kā novecojusi, anahroniska mašīna, kas bloķē evaņģēliskās vēsts [izplatīšanu] un kuru nepieciešams pilnībā modernizēt.”