Pirmā vārda veikums

“Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1.Moz.1:3)

Pār bezveidīgo dziļumu bija tumsa, un tādēļ gaismai bija jārada apveids. Tāpat kā bezapveidu nakts ar gaismu iegūst formu, tāpat kā gaisma atklāj un rada formu, tā arī šai pirmgaismai bija jāsakārto haoss, jāatklāj un jārada forma.

Šis vārds par tumsību virs dziļumiem bija pirmā norāde uz Jēzus ciešanām, un šī gaismas veiktā atbrīvošana no pakļautā, bezveidīgā dziļuma uz paša savējādību ir norāde uz to gaismu, kas atspīd tumsībā. (Jņ.1:7). Gaisma tumsību pamodina pašesamībai, brīvai Radītāja slavēšanai.

Bez gaismas mēs nebūtu nekas, jo bez gaismas nebūtu Runas-biedra, jo nav apveida. Bet bez tā nebūtu brīvas Dieva pielūgsmes. Pakļautais dziļums Dievu pielūdza pakļauti, nospiesti, nebrīvi, bez tā, kas iepretī, bet gaismā esošais apveids Runas-biedra esamību pieņem kā sevis paša esamību un pilnībā pateicas Radītājam. Gaismas dāvātā paša esamības caurspīdība, skaidrība un brīvība partnerībā ar otru radīto un ar Radītāju ir darbs, ko paveicis radītāja pirmais vārds.

Viņa radītajā gaismā radība redz gaismu. (Ps.36:10).