Pret augļu puvi
“Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to. Vēl Debesu valstība līdzinās tīklam, izmestam jūrā, kas savilka visādas zivis. Un, kad tas bija pilns, tad viņi to izvilka malā, nosēdās un labās salasīja traukos, bet sapuvušās izmeta laukā. Tā tas būs pasaules pastarā galā: eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem un tos metīs degošā ceplī, tur būs kaukšana un zobu trīcēšana. Vai jūs to visu esat sapratuši?” Tie Viņam sacīja: “Esam gan.”” [Mt.13:44-51]
Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! Taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā, bet raudāšana un zobu trīcēšana būs pie tiem, kas dara netaisnību, jo tos metīs degošā ceplī līdz ar visām to apgrēcībām, kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā. Viņš izsūtīs Savus eņģeļus, un tie izlasīs samaitātos laukā no Viņa valstības.
Pasaules pastarais gals ir pļaujamais laiks, ..eņģeļi ir pļāvēji un tīrums, kurā norisinās darbība ir pasaule. Bet nezāle ir ļaunā bērni un velns ir, tas ienaidnieks, kas to sējis. Un tā pasaule par kuru iet runa ir tā mūsējā un tie velna bērni esam mēs.
Tu brēksi es nē!, es nē! tā pat kā Jūda liegdamies: “Taču ne es, rabi?”!? Nu protams, ka tu nē, visi citi tev apkārt ir ļaundari, nodevēji, nelieši slepkavas, zagļi, netikļi, elku kalpi, bet tu esi kā mirdzoša pērle visas šīs nešķīstības vidū. Tā jau tas ir, – Valstības bērni ir labā sēkla un Tas, kas sēj labo sēklu, ir Cilvēka Dēls.
Tātad tu esi atzinis Trīsvienīgo Dievu par savu Kungu un pestītāju, un nu taču nenoliegsi, ka Viņš ir tevi no tavas neglābjamās samaitātības ir atpircis, ne tu pats! Bet ko tālāk? – vai tagad esi jau gana šķīsts, ka vari būt par paraugu un gaismu citiem? Vai esam tik svēti, ka ir Kristu vairs nevajag?
Ja jau tev ir Svētais Gars, varbūt, ka vari iztikt bez Dieva Tēva un Svētajiem, Rakstiem? Varbūt tevi pa tiešo vada Jēzus? – kā tu to zini? – vai balstoties savās sajūtās, sapņos un atklāsmēs? Vai tik tu nepretendē uz jaunu-Dieva pravieša statusu, caur kuriem Viņš sendienās mēdza atklāties?
Mozus laiks ir pagājis, praviešu laiki ir garām, priesteru un upurēšanas laiki ir cauri. Punkts ir pielikts – laiks iztecējis, Kristus pie Krusta saka: “Viss piepildīts”. Tiesas lēmums ir negrozāms: – cilvēks vainīgs; pasaule, izmantojot piedāvājumu nogalināt Dievu nolēmusi sevi lēnai (vai ātrākai iznīcībai) – kas vēl atlicis ir žēlastības laiks līdz sprieduma izpildes mirklim (līdz pastarajai tiesai).
Dieva Trīsvienībai mums nav analoga parauga šeit uz zemes. Mēs nevaram sadalīt, izpētīt, paņemt paraugu un eksperimentu veidā pierādīt Trīsvienīgā Dieva substanci, darbību un izpausmes veidus. Viņa nav šajā pasaulē..Un tomēr Viņš IR.. Dievs visā savā dievišķajā Trīsvienībā klātesošs katrā Draudzes dievkalpojumā, kurā mēs esam sapulcējušies ap Viņa vārdu un Sakramentiem, lai saņemtu visu savu grēku piedošanu un taptu spēcināti tuvojoties pastarajai dienai.
bilde neatbilstoša!! vai arī over-optimistiska!
tikai viens sapuvis, pa vidu starp smukulīšiem??? reālistiski raugoties tai bildei nevajadzētu būt tik smukai :(
vai arī — ja nu vienīgi tie pārējie ir apustuļi starp kuriem pa vidu tas viens, kas rakstā pieminēts….
Bilde un teksts man atsauc atmiņā Mt.22:10-12
tieši tā! Ja mēs būtu āboli, tad tas atspoguļotu kādi cilvēki ir bez Kristus un kādus Dieva acīs viņus padara Kristus veikums.
un arī, lai kādus darbus cilvēks censtos darīt priekš savas pestīšanas, rezultāts būs viens — lai cik skaisti un dievbijīgi tie šķistu cilvēku acīm, Dieva acīs tie būs kā šis viens ābols.
Kādi bija jūsu toreizējās dzīves augļi? Tādi, par kuriem jums tagad jākaunas! ..bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. (Rom. 8)
Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu, Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.(Ef. 5:25-27)