Prezervatīvi, aborti un pedofīlija

Mēs esam pret kondoniem un abortiem, jo ļoti mīlam bērnus. Mēs tik ļoti mīlam bērnus, ka esam visīstākie pedofīli jeb bērnu mīlētāji. Paši mēs gan viņus taisīt nevaram, bet tā ir jūsu morālā atbildība, jo katrs spermatozoīds ir svēts.

e-firziķis ir sajūsmināts par Romas katoļu baznīcas stingro nostāju prezervatīvu un abortu jautājumā, īpaši gadījumos, kad bīskapi, kas gadiem ilgi pieseguši sevi un savus pedofīlus garīdzniekus, tik dedzīgi aicina nožēlot grēkus visai pasaulei.

Protams, ka nodošanās seksuālām baudām tīra prieka pēc kļūst nevaldāma. Pasaule ir izdarījusi ļoti daudz, lai kosmopolīti varētu tam nodoties visneiedomājamākos veidos ar minimālu risku un bez sirdsapziņas pārmetumiem. Tādējādi mēs izšļakstām tonnām sēklas [1.Moz.38:9], kas tā arī nekad netiek izlietota tai paredzētiem mērķiem, mirklīga kaifa dēļ.

Tomēr viena lieta ir nevaldāmie jākļi, bet cita – kopdzīve laulībā, kurai pāvests sniedz neskaitāmus priekšrakstus, kurus pašam nekad nav bijis tas gods pildīt.

Tādēļ tie, kas vēlas nonākt pāvesta debesīs, skatās visgudrā mutē un gaida, kad nu šis beidzot savā viszinībā atcels celibātu un atļaus lietot prezervatīvus. Diemžēl ar tīru sirdsapziņu katoļticīgais un romiski orientēts neticīgais prezervatīvus lietot nevar. To, ar pāvesta atļauju, var tikai ielas meitas [katoļticīgās?] ar mērķi pasargāt klientus no inficēšanās ar franču slimībām. Kas zi, ja nu priesteris aiziet meklēt piedzīvojumus…

Tomēr pieredze rāda, ka ar prasībām vien cilvēku neizmainīsi, bet baznīca taču vēlas cilvēku izmainīt, darīt to labāku, svētāku un Dievam pieņemamu. Vai ne tā?

Atstājot malā jautājumu par prezervatīvu, jāatzīst, ka aborti pasaulē tiek veikti neiedomājamos apmēros. Tiem, kam patīk statistikas dati e-firziķis var pastāstīt, ka pasaulē pēc aptuveniem datiem ikdienas tiek veikti vidēji 115 000 abortu, kas ir vairāk nekā viens katrā sekundē. Tā kā aborts nav paveicams sekundē, bet krietni ilgākā laikā, tad jāsecina, ka pasaulē nemitīgi norisinās asiņaina nedzimušu bērnu ķidāšana. Bet aborts nav tikai nedzimuša bērna slepkavība, bet tas atstāj arī nedzēšamas fiziskas un psiholoģiskas rētas uz visu turpmāko dzīvi paša bērna slepkavai.

Nav jau jābūt Romas pāvestam, lai nosodītu šo praksi. Tas ir pašsaprotami, ka viņš to nosoda. Arī e-firziķis to nosoda ar trīskāršo – fui, fui, fui.

Tomēr e-fiziķis secināja, ka Romas pāvests bērnus mīl vairāk nekā viņu pašu mātes.

Miljoniem māmiņu ļauj savam bērnam nogriezt rokas un kājas un pārgriezt rīkli, bet pāvests to nepieļauj. Bet kāpēc?

Viņa rīcības motīvi var būt vairāki. Pirmkārt, viņš to aizliedz kā nežēlīgu, visneaizsargātākā radījuma, slepkavību, otrkārt, tādēļ, ka mīl bērnus vairāk par visiem, treškārt, viņa baznīca katru gadu zaudē 42 miljonus kristāmo un, lai cik skumji tas nebūtu, potenciālo pedofīlijas upuru.

Iespējams, kāds zēns, ar ko ir labi pamaigojies kāds celibāta upuris, labāk būtu gribējis mirt nedzimis, nekā dzīvot piesmiets Dieva namā.

Bet tas ir tikai viens veids, kā mēs iepazīstam savu bezcerīgo samaitātību, no kuras nav nekādas izejas. Kristietis skatās nevis uz citu, bet, visupirms, uz saviem grēkiem un savu grēcīgumu. Tikai tad viņš saprot šīs samaitātības būtību. Te mums nelīdzēs nedz prezervatīvi, nedz aborti, nedz Marija, nedz lūgšanas pussvētajam Jāņa Pāvila II līķim. Mēs visi esam bezcerīgi slimi uz nāvi. Mēs visi esam laulības pārkāpēji un pedofīli. Mēs esam pilni bezdievības un ļaunuma. “Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” [Rom.7:24]