Priecīgi doties

Neseni statistikas dati rāda, ka procentuāli ļoti maz, piemēram, Krievijas vai Rietumeiropas iedzīvotāju dievkalpojumus apmeklē katru nedēļu. Un kaut arī amerikāņi tiek uzskatīti par kristīgu nāciju, pēdējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka tikai 40 % piedalās dievkalpojumā vismaz reizi nedēļā.

Tomēr pašu ASV kristīgo baznīcu apkopotie statistikas dati ir daudz bēdīgāki. Saskaņā ar tiem tikai 20 % ASV iedzīvotāju regulāri apmeklē baznīcas dievkalpojumus.

VIENMĒR!

Šāda statistika izraisa skumjas un neizpratni, kad ieklausāmies psalmista vārdos: „Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā” (Ps. 27:4).

Ja mūsdienu pasaulē vairumam cilvēku baznīcas apmeklējums ir vienaldzīgs, vai arī viņi pat tieši izvairās no piedalīšanās iknedēļas dievkalpojumā, tad psalmists savukārt uzsver, ka viņam Tā Kunga dievkalpojums ir lielākais prieks, tas, pēc kā viņš ilgojas visas sava mūža dienas. Vēl vairāk, psalmists apgalvo, ka viņš vēlas iet Tā Kunga namā vairāk par visu pasaulē!

Varbūt jūs jūtaties vainīgs, ka nebūt nealkstat būt dievkalpojumā katru dienu, un pat ne katru nedēļu. Tad apskatīsim divus galvenos iemeslus, kas liek psalmistam ilgoties būt Tā Kunga namā katru viņa mūža dienu. Lūdziet, lai šie Dieva iedvesmotie vārdi jums palīdz.

IR CITĀDI, NEKĀ IZSKATĀS!

Pirmkārt, Dieva dāvātajā ticībā psalmists apzinājās, ka iešana Tā Kunga namā nav tas pats, kas iešana uz skolu, lai sevi pilnveidotu. Dieva nams ir garīga dziednīca, kur dievkalpojumā Dievs ar Savu dzīvo vārdu darbojas jūsos, jūs šķīstīdams un dziedinādams. Pats Kungs liek psalmistam sacīt: „Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus” (Ps. 107:20); kā arī: „stiprini mani ar Savu vārdu” (Ps. 119:28). Salamana Pamācībās Dievs saka: „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina” (Sal. pam. 4:20–22).

Otrkārt, psalmists vēlas „palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu”, jo Dieva namā saņemtā svētība nav salīdzināma ar vienkāršu emocionālo pacēlumu, ko gūstam apmeklējot futbola vai hokeja spēli, vērojot olimpiādi vai vērienīgu muzikālu uzvedumu. Kaut arī šādu pasākumu izraisītais pārdzīvojums var būt ļoti liels, emocijas drīz vien izplēn, kad tas ir beidzies. Turpretī ik reizi, kad jūs ejat Tā Kunga namā, Dieva dzīvais vārds tiek dēstīts jūsu sirdī (Jēk. 1:21; 1. Pēt. 1:23). Kad dievkalpojums ir beidzies un jūs iznākat no baznīcas, Dieva vārds nemirst un nemazinās. Kad jūs dievkalpojumā ar dvēseles slāpēm esat uzņēmis Dieva vārdu, Dievs pats ir aizvien par to nomodā, lai tas piepildītos (Jer. 1:12). Dieva darbs, ko Viņš jūsos veic ar Savu vārdu, nezūd un nemazinās, bet gan aug un nes brīnišķīgus augļus jūsu dzīvē (Jņ. 15:5).

Tāpēc arī psalmists saka: „Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā” (Ps. 27:4). Psalmists zina, ka dievkalpojumā mēs saņemam nevis pārejošas emocijas, bet gan Dieva vārda sēklu, kas tiek dziļi iedēstīta mūsu sirdīs, darbojas mūsos un nes tādus augļus, par kādiem neesam spējuši pat iedomāties (Ef. 2:10). Tāpat arī psalmists zina, ka viņa sirdī dēstītā Dieva vārda sēkla var izglābt viņa dvēseli (Jēk. 1:21).

DIEVKALPOJUMS NAV DOŠANA, BET ŅEMŠANA!

Turpmāk dodoties uz dievkalpojumu nedomājiet par to, ko jūs dosiet Dievam. Tāpat arī negaidiet spēcīgas, bet pārejošas emocijas, kādas cilvēki gūst no sporta sacīkstēm vai muzikālām izrādēm. Nāciet Dieva namā tāpat kā psalmists – gatavs saņemt to, ko Dievs, jūsu Dziedinātājs vēlas jūsos darīt ar Savu vārdu un Garu. Lūdziet līdz ar viņu.

„Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! ..Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu” (Ps. 51:3–4, 9–14). Āmen.