Putnu sūdzība

Mūsu laipnajam kungam Mārtiņam Luteram, Vitenbergas sludinātājam.

Mēs, strazdi, meža strazdi, žubītes, kaņepīši, dadzīši līdz ar citiem dievbijīgiem, godājamiem putniem, kurus šoruden pārlidojumu ceļš vedis pār Vitenbergu, darām zināmu jūsu žēlastībai, ka šis vīrs Volfgangs Zībergers, jūsu kalps, pārdrošā nekrietnībā ir uzdrīkstējies par dārgu naudu nopirkt dažas vecas, sabojātas ligzdas, un, izmantodams tās, viņš, lielu dusmu un naida vadīts, ir ierīkojis slazdu žubīšu ķeršanai, tādējādi atņemdams ne vien mūsu dārgajiem draugiem – žubītēm, bet arī mums Dieva doto brīvību lidot gaisā un uzlasīt graudiņus no zemes; turklāt apdraudēdams mūsu dzīvību un veselību, lai gan mēs taču viņam neko neesam nodarījuši, nedz arī pelnījuši šādu neapdomīgu pārestību.

Kā varat noprast, tas mums, nabaga brīvajiem putniem (kuriem nav ne namu, ne šķūņu, nedz kādas mantas, ko tajos sakrāt), tas ir liels un draudīgs apgrūtinājums. Tādēļ mēs pazemīgi lūdzam: aizrādiet savam kalpam par šo nodarījumu un lieciet, lai viņš vakaros mums izkaisa graudus, bet no rītiem necenšas mūs notvert – tad varēsim turpināt savu ceļu pār Vitenbergu. Ja viņš tomēr nerimsies un turpinās tik neganti apdraudēt mūsu dzīvības, mēs lūgsim, lai Dievs viņu soda, ka dienā viņš savos slazdos mūsu vietā notvertu vardes, sienāžus un gliemežus, bet naktī – peles, blusas, utis un blaktis, kas liktu viņam aizmirst par mums, lai viņam nenāktu vairs ne prātā traucēt mums brīvi lidot. Un kādēļ tad jūsu kalps nevērš savu bardzību pret zvirbuļiem, bezdelīgām, žagatām, kovārņiem, kraukļiem, pelēm un žurkām, kas taču nodara jums lielus zaudējumus, zog un laupa, nes projām no cilvēku namiem graudus, auzas, miežus, – mēs taču tādas lietas nedarām, bet tikai meklējam kādu sīku drupatiņu, kādu nobirušu graudiņu.

Mēs nododam jums savu lietu jūsu taisnīgās tiesas ziņā – izlemiet, vai jūsu kalps nav bijis netaisns, izturēdamies pret mums ar tādu cietsirdību. Bet mēs ceram, ka Dievs mums, mūsu brāļiem un draugiem, kas šogad vēl palikuši dzīvi, spēdami izvairīties no slazdiem, ļaus lidot garām tukšajām un nederīgajām ligzdām, kuras vakar redzējām. Mēs apmetīsimies savā debešķīgajā tronī koku lapotnē. “Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?” (Mt.6:26)