Rolands Eimanis: Atzīšanās [1.daļa]
Kopā ar Rolandu Eimani e-ntuziasti ir, kā krievutautā saka – “kopā pudu sāls apēduši.” Intervijai mācītājs piekrita ar prieku. Tas bija kaut kad vasarā 07`. Konteksts bija tāds, ka viņu ļoti lietišķi, korekti [lasīt viltīgi] atbrīvoja no pasniedzēja/rektora v.i. amata LELB Lutera akadēmijā, īsi pēc LELB sinodes, kurā tik pat interesantā veidā dabūja cauri jauno LELB Satversmi. Tas ir garš stāsts, un par to daudz ir runāts pagājušā gada vasarā.
Tātad pie lietas! Pirms intervijas jauki un atklāti runājām par šo un topašu, līdz aizrunājāmies par interneta mājas lapām. Viņa lolojamās ir mezaparkadraudze.lv un baldonesbaznica.lv
Varbūt apmainīsimies ar hiperlinkiem?
Man ir jāliek links ar LELB.
Ar LELB atļauju?
Nē! LELB sponsorē to mājaslapu. Lai baznīca maksā, ko tad mēs.
Aha!
Tāpēc linkus mēs nevaram atļauties. Jo tagad ir bišķi sākusies cīņa, un cīņas laikā, tā teikt, neej pretinieka nometnē un nestāsti: „Redz kāds man karodziņš!” Vai nu tad šauj, vai tinies prom – tā tas tagad ir. Tā apmēram es to redzu. Es ar nekur negribu vairāk pat pieskar… Dēļ šitās intervijas arī dabūs pa galvu.
Neuztraucies.
Es neuztraucos. Zini kā… apvainotāji melo. Es neesmu kriptoaugburgers. Es tam nekad nepiekritīšu.
Ja viņi saprot LELB kā Romas baznīcu, un KLB kā luterisku, tad tu esi luterānis.
Tad man vajag to izlasīt. Lai viņi to pieņem. Lai uzdrīkstas oficiāli.
Mēs arī to gribētu.
Tie slepenie lēmumi, tāpat kā bīskaps pieņēma jauno uztaisīja – nu labi, mēs visi zinām kā tas notiek. Atkal… Tas kurš it kā ir rakstītājs – Rozentāls – ir atstāts gandrīz tā kā zin depresijā pavisam, jo viņš raksta vienu satversmi, bet ik pa brīžam bīskaps pasaka šite tādu punktu pieliksim, te tādu. Beigās Linardam jāprezentē satversme, par kuru viņš saka – “Lūdzu nepieņemsim,” jo viņš nevar skaļi pateikt [viņš ir inteliģents cilvēks], “Ziniet, šitie desmit punkti nav mani.”
Es viņam pēc tam prasu: Paklau Linard… [viņš ir liberāldomātās], Linard, tu saproti, ka tagad ir pieņemta satversme, kurā es varu uzrādīt punktu, kur ir teiks – Divi cilvēki var izslēgt, ekskomuničet trešo. (Uzsver) Mūsu baznīcā divi cilvēki var ekskomunicēt trešo. Pat Romā tā nav! Nepietiek ar divi. Divi pietiek mūsu jaunajā satversmē.
Bīskapi – ar domu?
Pietiek bīskaps un prāvests, man liekas, vai divi bīskapi uz pietiekamu sūdzību pamata var atcelt jebkuru gan no padomes, gan mācītāju.
Tagad draudzēs tas baigi notiek – maina padomes un valdes.
Vai baigi nezinu, bet mums draudzes priekšnieks tiešā tekstā… Draudze prasa: “Kas būs, ja mēs nemaksāsim?” Ivo saka: “Nu jā. Rīgā tas jau satversmē ir pateikts. Atlaiž mūs kā padomi, sasauc jaunu, ja tā neizpildīs kā vajag, tad būs citādāk.” Tiešā tekstā to pasaka. Turklāt labs vīrs.
Ivo?
Jā. Tādu tagad ir jau…
Cita situācija. Viena draudze, neteikšu kura, padome prasa, kā celt draudzi, kā to darīt un ko – no savas pieredzes, pēkšņi, vienā brīdī man pasaka tādu teikumu: “Zini, tu uz tās zemes pie kapiem mēs varētu uzlikt to, ko tu saki [mēs runājām par svētdienas skolu]. Tur mēs varētu uzlikt to, ko tu saki.” Un zini kāds ir nākamais teikums?! “To konsistorija solīja neņemt. Mēs drīkstam to lietot!!! Savām vajadzībām. Tur pie kapiem. To Rīgai nevajag.” Šito? Nē! Nē! Šito nē! Šito Rīgai vajag. To jau nē.
(nopūšas) Vietējā draudze. Te ir tas, ko teicu. Viņi ir kristieši. Viņi ir pazemīgi.
Labticīgi.
Viņi ir labticīgi. Un tādus lai Dievs viņus svētī, viņiem nekāds sods par to nenāk, bet es to dzirdot nokaunos. Es nokaunos! Nu kādā baznīcā es kalpoju, ja „Rīga to neņems!” Kur draudzei likt svētdienas skolu? Liksim pie kapiņiem – tā zeme nevienam nav vajadzīga.
Nu sakiet! Nu tā tas ir. Es jūs stiprinu tajā, kur jūs esat.
Trakas lietas.
Trakas, jā!
Bet redz, ko mēs gribējām kā pirmo jautājumu. Mēs tik daudz negribējām centrēties uz tām negācijām. Redzi, tu mums pasniedzi akadēmijā. Un mēs pārdomājām savā prātā tādu fragmentu no Jaunās Derības: Jēzum prasīja, kā … Viņš to dara, ko dara? Viņš sacīja: “Es jums arī kaut ko pajautāšu. Vai Jāņa kristība bija no cilvēkiem vai Debesīm?” Un mācītāji, draudzes, sinagogas vecajie…
…Teologi
Viņi saka – ja mēs teiksim…
Es zinu, zinu to daļu.
Ja mēs teiksim, ka tas bija no cilvēkiem, tad mums jābīstas no tautas, jo tā viņu tur par pravieti, bet, ja mēs teiksim no debesīm, tad Viņš mums teiks, kādēļ jūs viņam neticējāt. Mums izdevīgi ir atbildēt – Mēs nezinām!
Tas ļoti labi parāda to, kā tāds teologs, kurš zina, kā ir, ja, kurš zina mācību, un visu šito. Viņš arī zina kas būs, ja viņš apliecinās…
(iesmejas)
… tad nu viņš tāds pavidu. Un tas ir tas, kā mēs, [es godīgi saku] reizēm redzējām, kā tu mums kaut ko teici, vai citi mācītāji, vai arī pats reizēm, piemēram, kalpojot kopā ar kādu … Kā tu vari komentēt šo novērojumu? Kā tu to redzi?
Vai es personiski tā esmu darījis? Tas būtu tas jautājums? Jums mācīdams, tā kā?
Nu nē! Kā tu vari komentēt šo attiecinot uz sevi. Vai tu saki, ka šāds apgalvojums ir true or false iekš LELB? Kaut ko tas tomēr parāda.
Ja jau jūs jutāt, ka es personiski tā esmu darījis, tad droši vien tā… Ir gadījumi, kad tā ir jādara. Ir gadījumi, kad tu nevari nemaz citādi izdarīt. Šis gadījums par Jāņa Kristītāja kristību ir viens, bet ir jāsaprot, ka izaicinājums nenāk no Jēzus tajā stāstā, ko tu izstāstīji. Izaicinājuma metēji ir tie šaubīgie. Jēzus nemet izaicinājumu. Ja Viņš mestu izaicinājumu, tad visa pasaule uzsprāgtu. Nav neviens, kas atbildētu Jēzum sakarīgi.
Šajā gadījumā ir tā, ja tu gribi mani izaicināt, sacīdams, ka es neesmu godīgs, tad man patiesībā gandrīz jāsaka, bet tu jau arī nevienmēr. No otras puses, trāpīgs tas ir, jo tad, kad teologi ir apguvuši, ko tas nozīmē būt luterānim, vai katoļu baznīcā būt katolim, vai baptistu baznīcā baptistam, tad ir viena rinda teologu, kas rīkojas tieši tā, kā šajā Bībeles stāstā, manuprāt.
Viņi saprot konsekvences, saprot, ka tā ir atbildība, saprot, ka tad nevarēs šaut, kā pašam ienāk prātā, jo tev būs jāpēta, ko sacījuši tā ceļa gājēji pirms tevis. Tad parastais, ko es šodien Latvijā un arī citur ieraugu, ka tad – nu mums te bija smuks tai stāstā NEZINU – mūsu laikmets neparedz atbildi – nezinu. Mūsu laikmets paredz atbildi – Zinu!
Proti, tad viņi paliek vienā baznīcā – un es zinu visādi tādi ir, es esmu runājis ar viņu baznīcas vadītājiem – tad viņš stāv, piemēram, luteriskajā baznīcā, bet iededzies ir par adventistiem, vai par katoļiem, vai par vasarsvētkiem, jo tur nav atbildības. Viņš var būdams luterānis, piemēram, pirmdien paņemt 39 artikulus no anglikāņiem, un otrdien atkal paņem no Konkordijas grāmatas, trešdien atkal no anglikāņu Common book of prayer, piemēram.
Es domāju tas ir mūsdienām raksturīgs. Ja viņi teiktu – Nezinu, tas būtu jauki, jo tad savā ziņā, tie, kuri saka, “pagaidi, bet es zinu,” būtu jāceļ par vadītājiem. Tie, kas ir iecēlušies vai ir pašiecelti vadītāji, vai vēl kaut kā, viņi jau nevar atļauties teikt – Es nezinu.
Nezinu ir labs teikums, tad tu vari sākt meklēt, uzzināt.
miiklas…
njā, diezgan grūti saprast par ko iet runa..
es atcereejos… kaut ko liidziigu lasiiju… RL interveeja shloesseru…
“viņš stāv, piemēram, luteriskajā baznīcā, bet iededzies ir par adventistiem, vai par katoļiem, vai par vasarsvētkiem, jo tur nav atbildības” … nepiekrītu šādam formulējumam jeb skatpunktam, jo katrai baznīcai ir savs klupšanas akmens, atklāsmes grāmatā skaisti var redzēt, katrai draudzei savs aizrādījums, novēlējums, tāpat ar šodienas baznīcām, cilvēki meklē pēc pilnības… līdz ar to var luterānis respektēt un cienīt, un varbūt pat pieņemt katoļu vai pareizticīgo, vai vasarsvētku baznīcas atziņas, izpasumes, ja tās saskan vai nerunā pret Bībeli. mans atskaites punkts noteikti nav Lutera mācība, kaut esmu luterāne, bet Bībele. tādēļ man Lutera mācība ir uz tās pašas līnijas, kur atrodas citu cienījamu baznīctēvu mācības.
haotiska intervija… maz ko sapratu!
Atvainojos visiem, kam mana haotiskā runāšana (lasi: domāšana) nerediģēta!! jālasa. Tobrīd man šķita, ka esmu vienīgais, kam vēl interesē Luteriskas Baznīcas celšana. Tagad domāju savādāk. Es gribu būt LELB mācītājs, cienīt pašas Baznīcas izraudzīto kārtību, bīskapus, satversmi.
Eimanis Rolands.
es tik iesaku: ņemot vērā māc. Eimaņa Rolanda teikto..
šo interviju izņemtu no pieejamības, jo tā vairs nav aktuāla…
putniņš izlaists – nenoķersi
ūdens izliets – nava sasmeļams
vārds reiz pateikts – neatsauksi
– – –
pareizi i’, e-rolands
tuksnesī nava nekāda jaukā būšana
ēģiptē vismaz ķiploks pie bada putras bija ko piekost
* * *
labi, ka paspēji atgriezties; pareiz’ ar i’
paliksim katris savā vietā
pie savējajiem
katrs
Labdien draugi,
manas personīgās domas ir [atsaucoties arī uz Rolanda Eimaņa sacīto intervijā un atsaucē], ka mūsdienās “būt par LELB mācītāju” un “būt par luterisku mācītāju” nebūt nav viens un tas pats. Un bieži vien, šķiet, to nav iespējams apvienot.
Ar cieņu,
gviclo
reiz bija vīrs kurš sacīja “Hier stehe ich. Ich kann nicht anders. Gott helfe mir. Amen. [Še es stāvu, un citādi es nevaru, lai Dievs man palīdz]”
reiz atnāca vīrs un ierakstīja “Tagad domāju savādāk…”
Talīc
putniņš izlaists – nenoķersi
ūdens izliets – nava sasmeļams
vārds reiz pateikts – neatsauksi
nepiekrītu :)
paturpināt??
grēks reiz izdarīts – nava izdarāms atpakaļ
atkal nepiekrīti??
paturpinājums:
grēks reiz nožēlots – nava vairs pieskaitāms grēks
piekritīsi??!
p.s. tas pats ir ar pestīšanu…
…vai pestīšanu var pazaudēt???
zini vai mini!
daccytei +1 ;)
… nu ko tu taisnam(notam) padarīsi :/
– – –
taču, tagad atpakaļ pie tēmas!
šī te nava dassy, bet e-rolanda “atzīšanās”
es jau tik ieteicu…
jo redz e.rolands teica ka tā vairs nedomā…
ļoti grūti ir saglabāt skaidru prātu, ja ap Tevi notiek visādas briesmu lietas…
ļoti grūti ir turēties pie skaidrības, ja apkārt tik daudz neskaidrības…
ļoti grūti ir palikt pazemībā pret to, kurš kļūdās…
ļoti grūti ir atstāt Dieva ziņā tiesāšanas darbu…
ļoti grūti ir patiekt Dievam paldies par Viņa darbu mūsos(jo domājam, ka tas ir mūsu nopelns)
un ļoti grūti ir atcerēties Jēzus teikto: 29 Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. 30 Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” /Mt.11/
p.s. ja sekos turpinājums šai intervijai: ES TO NELASĪŠU!!! un ja būtu iespēja novērtētu kā ar mīnusu :)
turpinājums (un ne viens vien) seko
tā, ka atkal vari droši pazust (aiziet pagrīdē)
vismaz uz pāris mēnešiem :D
a kas nepatīk mana prombūtne…?! :D
___________________________
man te dažas norunas bija…
un es nekur nebiju aizgājusi…
…tepat pie šitā datora vien biju…
… un baznīcā ar biju – vai arī Tu mani neredzēji…?! a ko?! es pilnīgi šausmās esmu… ĀRPrāc!! Tu drošvien domāji ka es neesmu es vai ne?! cik man tas liekas briesmīgi… attiecībā pret mani… cerams, šito pārdzīvošu!!!
gluži otrādi
gaužām otrējādi
dassy
miers bija…
nu kas tas par mieru,kuru tik vienkārši es varu iztraucēt???
Sveicināti draugi,
1. Vai e-rolands vēl atceras ŠO?
2. dassy, vai tas, ka godātais Dr.Filips Melanhtons pēc gadiem vairs nedomāja tā, kā pats bija apliecinājis Augsburgas ticības apliecībā, nozīmē, ka tā būtu aplama?
Manas personīgās domas ir, ka cilvēki mēdz būt kā niedres laikmetu vējos, nevis paši principi.
Ar cieņu,
gviclo
vienkārši?
gviclo
es nezinu kas bija priekš Dr.Filips Melanhtona aplams, kas nebija…
Un es jau to pašu saku…(to ko Tu saki kā personīgās domas) cilvēks var zaudēt pestīšanu, cilvēks var zaudēt skaidru ticību, cilvēks var sarunāt visādas muļķības…
bet es uzskatu, ka Dievs ir tiesnesis šim cilvēkam, tāpat kā mums ikvienam…
ne ar mazāku cieņu
dassy
Kāpēc šo interviju “marinēja” no 2007.gada vasaras???
vai eimanja kungs ir parakstiijies zem pilniigi atklaati?
nu, klausies, Svilpaste
nu saki kamdēļ tad vispār produkti tiek marinēti?
– – –
nu skaidrs tak, ka ne jau tūlītējai aprīšanai
:)
bet, kad īstais laiks, tad tos ceļ galdā
Runājot par to, ka eksistē zināšana par to, kā IR, atbilde NEZINU patiesi nav iespējama. Ir iespējama atklāta novirze no luterisma, kura arī tiek novērota gadu gaitā.
Saukt liekulību citā vārdā ir tikai atruna, bet pie Jeremijas teiktais precīzē sekas:
Nesaprotu vai nevēlos saprast intervijas autora mērķus. Nesmuki. Pē…..
‘prieks’ par tavu vientiesīgo atzīšanos
…nevēlos saprast…
– – –
un tādu vēl ir daudz
bez tevis
:(
– – –
kas saka:
“…mēs nezinām…“
Labi, ka neesmu kristietības ceļa sākumā, jo pēc šāda soļa, noteikti uz Baznīcu neietu… Jā, grēka daba savu izdarījusi…. Es labāk ievēroju 7. bausli…
Atvainojos, astoto….
es baznīcu neietu, ja viens Dievs mani nevilktu…
Cik nācies pieredzēt, ka cilvēks aiziet uz Baznīcu Dieva dēļ, bet atkrīt no ticības cilvēku dēļ…
par kādu ticību var runāt, ja atkrīt pēc pirmā pārbaudījuma?
Ticība ir jākopj, nevis tai jākļust citiem par piedauzību un sev par godu
un kādā veidā tā ticība tiek kopta?
Ticība tiek kopta dzīvojot Dieva Vārdā. Dieva Vārds nes Mīlestību uz tuvāko.Dieva vārds ir ass pret tiem, kas citus pazemo, piem.-
“Kas ņem gūstā, aizies pats gūstā; kas nokauj ar zobenu, to nokaus pašu ar zobenu. Šeit parādās svēto izturība un ticība”.
Un savukārt par mīlestību pret tuvāko Dievs vērtē augstu-
“Mums vienumēr jāpateicas Dievam par jums, brāļi, kā pienākas, jo jūsu ticība aug augumā un jūsu visu savstarpējā mīlestība kļūst pilnīgāka pie ikviena no jums”.
Kur darbos nav mīlestības, tur vairojas naids. Un naids jau nu noteikti neatrodas Dieva paspārnē.
vientiese, īsti nesaprotu kādā kontekstā tu citē tās vietas?
“Šeit parādās svēto izturība un ticība.” – kur ir šī ticība, ka tiek atstātas sapulces [baznīcas/draudzes] [Ebr.10:26]?
Ko šie ļaudis sagaidīja no sapulcēm [baznīcas/draudzes]?
P.S. ja jau daudzi apgrēcinās pie Jēzus, cik daudz vairāk pie grēcīgiem ļaudīm?
Saproti kā gribi, tu jau lielais profesors gan Mācības jautājumos, gan cilvēcības…
Jņ,8;53 Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir miris, tāpat kā pravieši ir miruši? Par ko Tu Sevi dari?”