Romas katoļu baznīcas vienotības īpatnības
Zināmi cilvēki, kuros der ieklausīties, mācīja, ka baznīcu var vienot tikai divas autoritātes, proti, Dieva vārda mācība vai baznīcas hierarhija. Turklāt, vēsture un mūsdienu pieredze liecina, ka ejot mazumā pirmajam, automātiski nostiprinās otrais.
Tā nu mūsu uzmanībai ir divi uzskatāmi piemēri tepat līdzās. Tā ir Latvijas Romas katoļu baznīca (LRKB) un Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB).
LELBā notiek, luteriskai baznīcai nevēlama, baznīcas hierarhijas nostiprināšanās. Tas var nozīmēt tikai vienu – nav vienprātības mācībā, neskatoties uz to, ka luterāņiem ir sarakstīta un parakstīta vesela Vienprātības Grāmata.
LRKB gan valda šķietams miers un saticība. Ko gan vērotājs no malas zina par šo baznīcu? e-firziķa prāt, to, ko viņi paši grib.
Daudzi uzskata, ka Romas katoļu baznīca ir vienota pamatojoties (viņuprāt) nemaldīgā mācībā, tādēļ ir tik nesatricināma. Bet tas ir pārsteidzīgs secinājums, jo minētajā organizācija ir tikai viens nemaldīgais – pāvests.
Un šis pats nemaldīgais „Kristus vietnieks zemes virsū” un organizācijas vadības piramīdas spice ir tas, kas vieno Latvijā dzīvojošos tradicionāli konservatīvos (nedaudzos) Romas katoļus, kādi ir arī vēl šur tur, ar pārējiem 1 200 000 000 Romas katoļiem, kas (kā norādīja kāds godājams e-baznīcēns) latīņamerikā ir ļoti komunistiski, Rietumeiropā un ASV – liberāli, Āfrikā – tradicionālo cilšu reliģiju ietekmē, Āzijā – austrumu reliģiju varā … citiem vārdiem, atšķiras ļoti, ļoti krasi. Pat tik svarīgā jautājumā kā Romas pāvesta autoritāte, uzskati variē ārkārtīgi plašā amplitūdā. Turklāt viņu mācību ir ietekmējusi antīkā filosofija (vismaz divos dažādo novirzienos) un Romas impērijas ideoloģija.
Līdz ar to, tie, kas apgalvo, ka t.s. pāvesta baznīca pastāv vienā veselumā un dogmatiski (viņuprāt, nemaldīgi) vienotībā, un turklāt uzskata, ka šo modeli būtu lietderīgi miniatūrā kopēt arī LELB vai citās baznīcās, viņi:
- nezin patieso lietu būtību.
- nevēlas zināt patieso lietu būtību (jeb dzīvo ar “rozā brillēm”).
- slēpj patieso lietu būtību.
Ikviens no variantiem ir skumdinošs.
Mums patiešām ir vairāk jāsaprot sava un citas konfesijas, nevis jārada maldīgi priekšstati, nedz vēlamo jāpasniedz kā esošo, nedz jānoliedz acīmredzams lietas. Kā gan citādi mēs dzīvosim saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, kas vienīgie māca un dāvā mums Kristu, Svēto Garu, ticību, mīlestību un pestīšanu.
Uzskatāms piemērs ir arī KLB Latvijā. Sākukumā 6 puiši atšķēlās no LELB… tad vēl atšķēla dažus un tagad paši pāršķēlās. KLB nav nekādas hierarhijas… tikai mācība… Visi daži brāļi dzīvo vienlīdzībā un brālībā.
Tur tikai notiek ļoti luterāņiem “vēlama” šķelšanās… matus šķeļot…
vai prefekts runā par šo? (links)
Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie [1.Kor. 11:19]
prefekt, KLB radās tā pati RKB un LELB problēma, kas aprakstīta šai rakstā. Kaut kādā brīdī pār mācības vienprātību virsroku ņēma hierarhija. Nevis cīņa par mācību, bet gan cīņa par hierarhiju.
Diemžēl. Ceru, ka tas tiks atzīts un tad jau ir iespēja arī ko labot
prefekt, abas lietas ir kaitīgas kā divi grāvji katrs savā ceļa pusē. Viens: matu skaldīšana, otrs: ignorēt to, ka galva pilna ar utīm. Abos gadījumos beigu galā draud plikpaurība…
Mēs aizrādām jums, brāļi, Kunga Jēzus Kristus Vārdā: atraujieties no katra brāļa, kas nekārtīgi dzīvo, neievērodams mācības, ko jūs no mums esat saņēmuši. Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet, labu darīdami. Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to, lai tas justos apkaunots. Tikai neizturieties pret to kā pret ienaidnieku, bet pamācait to kā brāli. (2. Tes. 3)
Tik, kad šī atraušanās jau notiek tik paranoiski, ka cilvēks jau sāk justies teju vienīgais pareizais un pārējiem tiek piemeklētas vainas, lai izvairītos, nevis lai pamācītu kā brāli, tad tas ir tas pirmais grāvis.
Otrais grāvis ir, kad “mīlestības” vārdā tiek paciests teju viss un šie Pāvila vārdi tiek attiecināti tikai uz pilnīgiem Kristus noliedzējiem. Par to gan, manuprāt, nerunā šās vēstules konteksts.