Romas katoļu reliģija – pareizticīgo viedoklis

Bieži ir nācies saņemt pārmetumus, ka e-BAZNICA pauž paštaisnu pārpareizu viedokli par citiem ticīgajiem, noraidot sadraudzību, ekumēnismu un mīlestību, kaut arī e-BAZNĪCA cenšas iepazīt ticīgos citās konfesijās pētot viņu mācību, kā arī aicinot uz e-interviju.

Turklāt vēlos paskaidrot, ka paustā nostāja nav personīga nepatika vai vienkārša mēdīšanās. Mēs to darām mīlestībā pret kristiešiem, Dievu un Viņa Svēto Vārdu, un sekojot skaidrām norādēm Svētajos Rakstos, kas liek un aicina brīdināt par maldiem un maldu mācībām, jo tās ved cilvēkus pa bīstamu ceļu, apdraudot pestīšanu. Mēs nerunājam par miesīgām lietām un konkrētiem grēkiem, bet gan par bīstamajām maldu mācībām. Tālākais jau ir katra paša ziņā – izvērtējiet un spriediet paši ikdienas meklējot Svētajos Rakstos, vai ir tā, kā vieni vai otri māca.

Lai izvairītos no iespējamās vienveidības, šodien piedāvājam fragmentu no V.Vasiļeva un G.Aleksejeva darba “Mūsdienu katolicisms: jautājumi un atbildes” par Romas katolicismu pēc II Vatikāna koncila, kas parāda pareizticīgās baznīcas viedokli par jauno universālisma mācību, kas tiek[ot] izplatīta pa visu pasauli.

Vai Romas katolicismu pēc II Vatikāna koncila var uzskatīt par herētisku [maldīgu] kristīgo ticību?
Nē, nevar! Pēc II Vatikāna koncila Romas katolicisms ir kļuvis par – bez Dieva atklāsmes esošu neopagānisku antikristīgu reliģiju.

Kā tad izpaušas Romas katoļu neopagānisms?
Neopagānisms izpaušas tādejādi, ka viņi, noraidot vienīgo Dievu, atzīst par patiesiem “dzīviem dieviem” netrīsvienīgos jūdu un musulmaņu elku dievus, pagānu “Dievus” un “Augstākās Dievības,” pielīdzinot tos patiesajam Vissvētās Trīsvienības Dievam, un pieraksta tiem radīšanu, tiesas spriešanu un citas Patiesā Dieva īpašības, turklāt viņi uzksata, ka šo dievu pielūgšana ved uz glābšanu.

Vai Romas katoļi uzskata, nekristiešu pielūgtos “dievus” un Vissvēto Trīsvienību kā dažādus “dzīvos dievus”, vai arī aplūkot “tos” kā viena un tā paša “Patiesā Dieva” dažādus vārdus, izpausmes un iemiesojumus?
Spriežot pēc izteikumiem koncila dokumetos, runa ir par “Vienīgā Dieva” dažādiem vārdiem un izpausmēm.

Vai tad Romas katolicisms ir pagānisms, ja viņi uzskata, ka visi dievi un Vissvētā Trīsvienība ir “Vienīgā Dieva” dažādi vārdi, izpausmes un iemiesojumi.
Jā, ir! Jo ticība vienam, izskatu mainošam, “Dievam” nenovēš no kalpošanu nekristīgiem radītiem dieviem, bet vienīgi papildina to ar Romas katoļu ticību, par kāda, visus dievus un Svētās Trīsvienības “apvienojošā,” jaunā elku-dieva eksistenci.

Bet tomēr! Tomēr paši Romas katoļi turpina kalpot patiesajam Dievam – Vissvētajai Trīsvienībai – vai arī nē?
Nē! Romas katoļi kalpo maldu dievam, kuru paši radījuši, un kas tikai vārda pēc tiek saukts par patieso Dievu – Vissvēto Trīsvienību. Tas ir melu dievs, kam, salīdzinājuma ar Vienīgo un Nedalāmo Vissvēto Trīsvienību, katoļi ir atņēmuši unikalitāti [ka Dievs ir viens vienīgs], nedalāmību un valdīšanu pār visu. Radīšanu, tiesas spriešanu, atklāsmi un tamlīdzīgas īpašības viņi ir izdalījuši starp citiem “dieviem” un “dievībām,” bet pašu Viņu padarījuši par vienu no daudziem vienīgā elku-dieva [kuru viņi sauc par “Radītāju.”] vārdiem un izpausmēm.

Vai Romas katoļu ticība ir pilnīgi jauns pagānisma veids, vai arī tai ir analogi?
Mūsdienu Romas katolicisma priekšgājējs ir neohinduisms, kas uzplauka 19.gs., atklājot savu daudzeidību.

Neohindusims uzksata, ka gan hinduisti, gan musulmaņi, gan kristieši, kā arī visu citu reliģiju ticīgie pielūdz un kalpo vienam un tam pašam “Dievam,” kam ir daudz dažādu vārdu, kā arī, ka visi mūsdienu raksti pasaulē runā par vienu un to pašu “Dievu,” kuru dažādas reliģijas sauc vai nu par Absolūto Būtību, vai par Šivu, Krišnu, Allāhu, Kristu utt.

Neohinduisti salīdzina “Dievu” ar hameleonu kokā, izpaužoties dažādās reliģijās un mainīgās formās.

1893.gadā Vispasaules Reliģiju kongresā Čikāgā Svami Vivekanada izvirzija ideju par vispasaules reliģijas radīšanu, kas arī kļuva par pamatu starpreliģiju ekumēnismam un Romas katoļu jaunās dogmatikas mācībai. Tie deva hameleonam “Radītāja,” “Tēva” vai “Vispasaules Kristus” [kā to sauca viens no vadošajiem Vispasaules universālās reliģijas ideologiem Vatikānā SJ Teijars de Šardens] vārdu.

Kādēļ Romas katoļi ir antikristīga, nevis vienkārši “nekristīga” reliģija?
Tāpēc, ka noraidot un apgānot kristietības un Dievatklāsmes pamatpatiesības – par Dieva nodomu glābt cilvēci, par miesā nākušā Dieva Dēla misiju, patiesību par Vienīgo Vissvētās Trīsvienības Dievu, par kristīgo Baznīcu un citas – un aizvietojot tās ar jaunu pagānisku izpratni, tomēr saglabājot kristīgās ticības izpausmes, Romas katoļi aktīvi grauj kristietību no iekšienes, un daudz efektīvāk cīnās pret Patieso Dievu [Vissvēto Trīsvienību un Jēzu Kristu] un pret Viņa atklāsmi, nekā to dara citas nekristīgas reliģijas.

Kāds ir II Vatikāna koncila jaunās mācības mērķis?
Romas katoļu patiesais mērķis ir radīt universālu vispasaules reliģiju, kas radīs pamatu antikrista reliģijai, proti, tas būts apvienots visu pasaules ticību konglomerāts vienā universālā [vispasaules] baznīcā zem vienas galvas – pāvesta, kur pielūgs dažādus maldu dievus, kas ir vienīgā elku-dieva “Radītāja” [“Tēva,” “Vispasaules Kristus” utt.] izpausmes un vārdi.

Kas tad galu galā ir Romas katolicisms pēc II Vatikāna kocila?
Pēc II Vatikāna koncila Romas katolicims ir maldīga antikristīga neopagāniska reliģija, kas, maskējoties ar kristīgu terminoloģiju, aktīvi karo pret Dievu [Vissvēto Trīsvienību un Kristu] un Viņa atklāsim [Jauno Derību un atklāsmi vispār], liekot pamatu universālai vispasaules reliģijai un baznīcai.

Šeit, mīļais lasītāj, tu redzi pareizticīgo rūpes par patiesības saglabāšanu šodien un tās nodošanu nākamajām paaudzēm.

Vai augstāk minētie argumenti ir pamatoti vai nē, tas jāizspriež tev pašam. Svarīgākais ir palikt uzticībā vienīgi Dieva Vārdam un, apliecinot ticību, konstatēt sadraudzība ar Dievu Kristū un visiem ticīgajiem ik brīdi, bet lāsts ir pār tiem, kas pieņem, pacieš un izplata maldu mācības.