Romas katoļu reliģijas izpratne par Baznīcu [1.daļa – Katoļu katehisms]

Viņa e-xelence e-kardināls talyc ir veicis paliekošu ieguldījumu gan e-BAZNICAs, gan visas kristietības labā.

Šis ieguldījums Jums būs lasāms e-rakstu sērijā, kurā izanalizēta Romas katoļu baznīcas [RKB] attieksme pret citām konfesijām, kā tas atspoguļojas RKB katehismā.

PAR ROMAS KATEHISMU

1566.gadā, trīs gadus pēc Tridentas koncila noslēguma, tika izdots Romas katehisms, kas četrus gadsimtus Romas katoļu Baznīcā [RKB] kalpoja kā galvenais katehisms. 1992.gadā [galīgais variants – 1997.gadā] tika publicēts RKB Katoliskās Baznīcas katehisms – Vatikāna II koncila katehisms, kura sastādīšanu pieprasīja pāvests.

Izpildot pāvesta Jāņa Pāvila II uzdevumu, 1985.gadā ar Bīskapu sinodes, lūgumu, divpadsmit kardinālu un bīskapu komisija sagatavoja jauno Katoliskās Baznīcas katehismu [turpmāk tekstā RKBK], lai atjaunotu katehēzi Vatikāna II koncila garā.

RKBK Elektroniskā Versija [pilns teksts Angļu, Latīņu, Franču, Itāļu, Spāņu valodās] ir piejama Vatikāna mājas lapā.

Latviešu valodā RKBK elektroniski – “Jaunais Katoliskās Baznīcas katehisms” – tagad arī latviešu valodā.

PAR RKBK

Tā kā romieši ir izvirzījuši pretenzijas saukties par katolisko [vispārējo] baznīcu, tad, lai noskaidrotu Romas Katoļu Baznīcas attieksmi pret citām konfesijām, vispirms noskaidrosim RKB izpratni par baznīcu [kā to atspoguļo RKBK].

Ielūkosimies RKBK III nodaļas 1. paragrāfa “Baznīca Dieva nodomā” 751.-757.punktos. Pirmais teikums pasaka skaidri:

751. Vārds “Baznīca” [ἐκκλησία [ekklesia], no grieķu valodas ἐκ καλῶ [ek-kalo], “saukt ārā”] nozīmē sasaukšanu. Tas apzīmē tautas sapulci, kurai galvenokārt ir reliģisks raksturs. [1.204]

Tātad izsaukt ārā no pasaules nozīmējot … – sasaukšanu…

Tas gan var būt pārprotams [un kā tālāk redzam [830 norāde] tā arī notiek]. Pārpratums rodas ietulkojot vārdiem tādu nozīmi, kādu tulkotāji [reliģiskie darboņi] vēlējušies. Sacīdami, ka Kristiešu valodā vārds “Baznīca” apzīmē ne tikai liturģisku sapulci, bet arī visu ticīgo universālo kopienu… RKB cenšas izdzēst robežlīniju starp Kristum ticīgajiem un visiem citiem ticīgajiem.

Luteriskajā izpratnē turpretī tiek skaidri pateikts, ka Kristus Baznīcas pazīmes ir kur ticīgie pulcējas ap pareizi sludinātu Dieva vārdu un pareizi pārvaldītiem sakramentiem. Turklāt tiek norādīts, ka visi ir ticīgi – Vieni tic ka Dievs ir, citi, ka Dieva nav, bet atlikums staigā ar Dievu [kas tic cilvēka – Jēzus nopelnam un Dieva vārdam, ka Jēzus ir Kristus un ka Viņš ir vienīgā patiesība un ceļš uz dzīvību]. Pasaulīgie labāk izvēlas ticēt cilvēku filozofijai, ka Dievs ir viens, bet esot dažādi ceļi kā pie Dieva nokļūt, ka esot iespējamas variācijas interpretējot Dieva vārdu]. Mēs nošķiram ticību no ticības [ticību no neticības Dieva dēlam]; Luteriskās ticības apliecības ir rakstītas lai nošķirtu ticību no maldiem.

RKBK PAR BAZNĪCU

RKBK 752 [830]:

“Baznīca” ir tauta, kuru Dievs sapulcina visā pasaulē.

Tam var piekrist tikai tādā mērā, cik tas nozīmē, ka Baznīca ir patiesi Kristum ticīgie, kas dzird un klausa sava gana balsij, bet ne tā, kā tālāk stāv rakstīts RKBK, kur “saukt ārā” jau nozīmē “sapulcināšanu” tātad nevis aicināšanu ārā/ izraušanu laukā/ saukšanu ārā no grēcīgās pasaules, bet gan palikšanu tajā/ pielāgošanos grēcīgajai pasaulei/ līdzāspastāvēšanu un kopā sapulcināšanu pasaulē [piemēram, lai to pārveidotu].

Novirze no skaidrās rakstu izpratnes RKBK kļūst vēl izteiktāka, jo Svēto rakstu kontekstā nav atrodams apsolījums par “laimīgo vispasaules kristiešu kopienas kopā sapulcināšanu un bezgalīgi jauko progresu pasaules pilnveidošanā un uzlabošanā”

Ja uzmanīgi palūkoties uz to, ko šāds izteiksmes veids maskē, tad redzams, ka aiz tolerances ir jaušama tendence [sapulcēties] koncentrēt spēkus. Tā ir sava veida taktika, kas ir pārņemta no militārās cīņas mākslas un ar ko pasaulīgās valdības cenšas sagrābt un saturēt varu un spēj manipulēt ar masām [dodot tiem vienoti ideoloģisku ievirzienu “kopējo” mērķu sasniegšanai].

RKBK PRET BAZNĪCU

Ar ko gan Baznīcai šeit zemes virsū būtu jācīnās?… Kādām kopīgām cīņām būtu jāpulcējas un jākoncentrē spēki?… Kādi vēl īpaši misijas uzdevumi tai doti izņemot Dieva pavēli par skaidras mācības paturēšanu un pareizu sakramentu pārvaldi? [Mt.28:19; Mk.16:15]

Kā stāv rakstīts “eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā” un vai te var ieraudzīt evaņģēlija aicinājumu ar varu apkarot ļaunumu pasaulē? Nekā tamlīdzīga, drīzāk gan RKB funkcionāri paši savā miesas prātā izveidojuši citu evaņģēliju ietulkojot rakstos savu – cilvēcīgo domu.^[1]

Vai nav skairds, ka patiesā vaina un grēks slēpjas cilvēkā pašā, bet Dieva vārdā ir atklāts grēka iemesls:

• neuzticēties Dievam [vai Dievs tiešām ir teicis];
• pašpaļāvīgi ticēt kādam citam apsolījumam [jūs nemirsit vis];
• tīkot pēc Dieva statusa [jūs būsit kā Dievs].

Vai sakot: – “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai” …Tas Kungs mums būtu devis uzdevumu savā spēkā stāties pret velnu? Vai tad ir cilvēka spēkos izcīnīt uzvaru pār grēku un nāvi [pat ja mēs būtu sapulcinājuši pilnīgi visus šīs pasaules iedzīvotājus kopīgai cīņai pret to]? Nē taču! Un… – Skaidrs, ka pašu spēkiem ir neiespējams atpestīties no velna, samaitātās pasaules un grēka pārņemtās miesas prāta varas. Bet romieši tomēr mēģina! Kādēļ? Ja nu vienīgi tamdēļ, lai piepildītos viss, kas rakstos stāv par viņiem rakstīts:

Viņi nebūt nedomā par to, lai atgrieztos pie sava Dieva, jo viņu sirdī mājo nešķīstības un netiklības gars un viņi nepazīst un neatzīst To Kungu. [Hoz.5:4]

RKB pāvestiešiem Sv. rakstu autoritāte ir pakārtota cilvēku tradīcijai. Bet katrs, kas ignorē rakstus, aizstājot Kristu ar savu mācību ir antikrists. Taču ne romieši ne to iespaidotā pasaule neparko negrib atzīt šo skarbo taisnību: arī Romas pāvests = antikrists.

Lasi 2.daļu