Romas katoļu reliģijas izpratne par Baznīcu [2.daļa]

Lasi 1.daļu

Tieši sagrozītas kristietības ietekmē modernās sabiedrības locekļi ir tendēti domāt, ka cilvēks, kas dara ārēji labas lietas nevarētu būt ļauns savā būtībā [jā, jo tā ir sūra, sīva un nepatīkama patiesība]. Un šīs pasaules kārtības organizētāji sliecas aizstāvēt viedokli, ka Mozus bauslība [un visa no tās izrietošā cilvēciskā likumdošana] esot noderīga arī cilvēku pestīšanai no grēka, velna un nāves. Bet patiesība pierāda pretējo – bauslība nedod neko vairāk kā tikai sabiedrības iekonservēšanu [pašsaglabāšanu] pret pašiznīcināšanos.^[2]

Tā pat sabiedrība, kas ilgāku laiku samierināta ar grēku un savaldīta ar maldu un spaidu palīdzību ar laiku nobriest jaunai revolūcijai un izlauž sev un savai grēka izpausmei jaunu ceļu.

RKBK AR BAZNĪCU

Kā ūdens, kas izlauzis aizsprostu, bezprātā izplūst uz visām pusēm, tā arī ticības brīvības propagandas ietekmētā sabiedrība nav spējīga pati atgriezties pareizajā gultnē. Rodas arvien jaunas un jaunas ticības, izveidojas un nostiprinās jaunas ticības apliecības un vietumis šādi savas ticības apliecinātāji pat piesaka savas tiesības saukties par kristīgām konfesijām. Bet cik nedaudzi no ticīgajiem pareizi izprot/ spēj izskaidrot citiem Dieva vārdu:

jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist, [Jēk.4:14]

Vecais pāvestības modelis [krustiem kaltais dambis pret pagānismu] nu rēgojas kā spocīgs, bezfunkcionāls garīgās tirānijas piemineklis.^[3]

Un viss ieguvums ir tikai tāds, ka arī no pareizi iekārtotām [Dieva iestādītām] baznīcas draudzēm ir aizplūduši cilvēki, kurus nu uzsūc jaunais garīgums [“vesels + bagāts = kristīgs” teoloģija].

Vai RKB jaunais katehisms būtu mēģinājums sasmelt izlietu ūdeni? Vai nu, būtu pienācis laiks, ka pāvestība, redzot savas darbības sekas [vispārējā sekularizācija] beidzot būtu nākusi [un aicinātu citus] uz atgriešanos caur grēku nožēlu pie pareizā ceļa, patiesības un …Kristus?

Taču nē, viņu taktika ir cīņas taktika: – tikai uz priekšu. Un tie [kā akli akliem ceļa rādītāji] ir gatavi vēl pamācīt citus kā kas darāms: – Vatikāna II koncila atklāšanā Jānis XXIII ir aicinājis:

Baznīcas ganītājus un Kristum ticīgos uzņemt jauno RKB mācību un šo RKBK katehismu vienotības garā un to centīgi izmantot, izpildot savu misiju [..]. Tas vienlīdz tiek piedāvāts visiem Kristum ticīgajiem, kas vēlas labāk iepazīt pestīšanas neizsmeļamās bagātības [sal. Ef.3:8]. Tas vēlas atbalstīt ekumēniskos centienus, ko iedvesmo svētās ilgas pēc visu kristiešu vienības, precīzi atklājot katoliskās ticības saturu un harmonisko saistību tajā. Visbeidzot, Katoliskās Baznīcas katehisms tiek piedāvāts katram cilvēkam, kurš prasa, lai viņam izskaidro to cerību, kas ir mūsos …

…bet…

…jeb vai jums šķiet, ka raksti velti saka: uz skaudību nesas tas gars, kas mūsos mājo .[Jēk.4:5]

RKBK IEKŠ BAZNĪCAS

Kādēļ gan RKB, kas tik ilgi stāvējusi, noskatoties uz ekumenismu no malas, pēkšņi ir metusies pašā notikumu virpulī? Autors redz tikai vienu loģiski iespējamo atbildi – lai atkal pārņemtu reiz zaudēto kontroli atpakaļ savās rokās. Kādā veidā? Autors uzskata, ka ne īpaši atjautīgi, jo atkal tiek izmantota “vecā taktika” tikai jaunā versijā [sasaistot vadoni ir sasaistīta visa tauta].

Visa atšķirība tā, ka, tikai šoreiz Roma acis met uz Bīskapiem. Ja kādreiz labi darbojās process, ka katolizējot ķēniņu arī visi tās ķēniņvalsts iedzīvotāji skaitījās katolizēti, tad tagad Antikrista evaņģelizācijas objekti visu pirmām kārtām ir citu konfesiju garīgie līderi.

Kādēļ gan aicinājums apvienot visus zem viena karoga būtu nosodāms? Autors uzstāj, ka vienīgā iespējamā vienotība starp konfesijām būtu panākama vienīgi ārējās lietās, bet pret to stāv raksti:

vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku [Jēk.4:4]

Autors uzskata, ka Vatikāna koncili kalpo RKB kā pašiedvesmas avots [līdzīgi kā notiek pasaulīgās pieredzes apmaiņas konferences] ar mērķi motivēt / iedvesmot iesaistīto personālu kopējās politikas īstenošanai] Pāvests saka:

Smēlusi tajā [koncilā] jaunu spēku, tā [RKB] raudzīsies nākotnē bez bailēm…

…un, no kā gan Katoliskajai baznīcai [vai atsevišķiem Dieva kalpiem] būtu vairāk jābaidās, kā vien no Dieva soda par pašizdomātu kalpošanu Dievam?

…tā ka viņi iet un kalpo citiem dieviem un tos pielūdz un sauli vai mēnesi, vai visu debesu pulku, ko es neesmu pavēlējis darīt… [5.Moz.17:3]

RKBK PRIEKŠ BAZNĪCAS

Jānis XXIII:

Šī Koncila atziņas Baznīcai būs garīgas bagātināšanās avots, lai tā attīstītos, kā mēs to ceram…

Šis citāts jau vien pats par sevi liecina, ka RKB nesmeļas spēku Dieva vārdā un nemeklē pēc Dieva padoma, bet pieturās pie cilvēciskiem apsvērumiem un pašu nospraustā kursa.

Autors ne savā spēkā iestājas par tiesnesi tiem, kas nelietīgi piesavinās cienījamo Katoliskās Baznīcas goda nosaukumu, bet atgādina, ka Baznīca var oponēt vienīgi ar Svēto Rakstu autoritāti un ne pašu “Nemaldīgi- nemaldināmo- nemaldīgumu”. Bet tiesāts katrs tiks pēc saviem vārdiem [gan teiktiem, gan rakstītiem], katram pienāksies alga pēc savas ticības [un vai tiem, kas parakstījušies zem romiešu sacerētā garadarba] – RKBK:

753. Svētajos Rakstos mēs sastopam daudzus savstarpēji saistītus tēlus un simbolus, ar kuru palīdzību Atklāsme runā par Baznīcas neizsmeļamo noslēpumu.

Ko gan citu šis izteikums varētu nozīmēt, kā vien to, ka RKB nav skaidras izpratnes par rakstiem – tātad nav iespējas skaidri pasludināt evaņģēliju – tātad iztrūkst viena no primārajām Baznīcas pazīmēm [Luteriskajā izpratnē] – tātad tā nav Baznīca.

KĀDS GARS DARBOJAS CAUR RKBK

Nākamais teikums papildina iepriekš teikto:

753. Tēli no Vecās Derības ir vienas pamatidejas, tas ir, Dieva tautas, variācijas.

Ar to tiek prezentēta doma, ka Bībelē atrodam cilvēku priekšstatus nevis Dieva vārdu.

753 [781] Tēli, …pamatidejas, … variācijas.

Tas ir tas, kas RKB ir nostājies patiesā Dieva vietā.

Lasi 3.daļu

---

[2] – Autors šinī gadījumā grib Romas pāvestību salīdzināt ar tādu kā nemākulīgi veidotu upes aizprostu, kurā ūdens uzkrājies līdz zināmam līmenim atkal un atkal izlauž sev jaunu eju.

[3] – Lielākā daļa cilvēces ir izlaisti savā vaļā [grēka, velna un nāves varā] – pašplūsmā uz pazušanu.