Samaitāt jaunus cilvēkus
“Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi.” [Atkl.12:4]
Velnam ir ārkārtīgi svarīgi samaitāt jaunus cilvēkus. Kā gan lai viņš pieļautu, ka tie tiek labi un pareizi audzināti?
Jā, velns būtu īsts nelga, ja pieļautu, ka viņa valstībai tiek nodarīts tik liels posts un viņam no rīkles izrauts pats gardākais kumoss – jaunie ļaudis; tad jau velna valdīšanai drīz vien pienāktu gals. Tādēļ viņš rīkojas gudri, visiem spēkiem rūpēdamies, lai jaunieši paliktu viņa varā. Ja viņam tas izdodas, cilvēks izaug velna valstībā un tur arī paliek. Kas varēs izraut viņu no velna nagiem?
Tā ļaunais ienaidnieks mierīgi patur pasauli savā īpašumā. Īstu zaudējumu tam nākas pieredzēt vienīgi tad, kad jaunie ļaudis izaug Dieva atziņā, izplatīdami Dieva vārdu un mācīdami to arī pārējiem.
Šīs pasaules valdnieks un viņa daba patiesi ir lieta, ko nedrīkst piemirst, par ko jādomā. Bet var ieslīgt galējībā – sākt domāt vairāk, nekā vajag, lai neatstātu nepamanītu , ka patiesībā jau velnam nekas pārāk daudz nav jāmaitā.
Man pašam sākumā šķita, ka velns, visur velns… un tā trauksme un aizņemtība traucēja ieskatīties biežāk pašam sevī. Un tā vairākus gadus…