Saskatīt patiesību

Tikai dzīvojiet tā, kā tas ir Kristus evaņģēlija cienīgi. (Fil.1:27)

Saskaiti visas brīnišķīgās svētības, ko Evaņģēlijs mums devis. Redzi, cik mums augsts un svēts aicinājums! Mēs esam Dieva bērni un mūžīgo bagātību mantinieki. Mēs esam Kristus brāļi un līdzmantinieki (Rom.8:17). Mēs esam pilsoņi līdz ar svētajiem un Dieva nams (Ef.2:19). Mēs esam ķēnišķi priesteri (1.Pēt.2:9), dzīvs Svētā Gara templis, jā, svētie virs zemes.

Tāds ir cilvēks, kas dzīvo ticības vienībā ar Pestītāju. Un, lai arī tas šķiet neticami, tomēr tā ir taisnība, jo to sacījis pats Dievs. Tas stāv uz tik droša pamata, ka to nespēj iznīcināt pat visas grēka un pārbaudījumu vētras, kamēr vien paliekam Kristū un atrodamies zem Viņa ticības spārniem. Jo tas ir balstīts paša Kristus vārdos un darbos.

Ja saprotam savu augsto aicinājumu Kristū, tad raudzīsim, kāds spēks ir apustuļa pamudinājumam dzīvot Kristus Evaņģēlija cienīgi. Ja ņemsim to nopietni, tad mums būs jākrīt izmisumā par savu necienīgo dzīvi, pat ja mūsu dzīve būtu daudzkārt labāka kā vairumam cilvēku! Jo, gluži kā valdnieka bērniem nav cienīgi uzvesties kā nabagu bērniem, tāpat arī kristiešiem nav cienīgi dzīvot kā pasaules bērniem. Lai Dievs mums palīdz to pārdomāt un bieži pieminēt!

Kā Jēzus draugs un sekotājs tu esi svētīgs un izredzēts no pasaules, un tu redzi, ka visa pasaule ir velna varā, garīgi mirusi, akla un pakļauta garam, kas aizvien darbojas neticības bērnos. Agrāk mēs viņu vidū dzīvojām savās miesas kārībās, taču tagad tu esi izredzēts no tumsības varas un pārcelts Dieva mīļā Dēla valstībā, un esi kļuvis līdzdalīgs pie svēto mantojuma. Tu baudi draudzību ar Dievu, tev ir pastāvīga žēlastība un mūžīga taisnība kā glābiņš pret visiem taviem trūkumiem, un tev sirdī ir Svētais Gars un stipra pārliecība par debesu godību.

Vai tagad tev sava dzīve nav jāveltī Tam Kungam, lai tu vairs nedzīvo pats sev, bet vienmēr savam Kungam, un esi atšķirīgs no citiem? Lai visa tava dzīve ir nemitīga staigāšana Garā, lai tu būtu visādi greznojies ar sava Dieva un Pestītāja mācību!

Ādama krišanai ir liela vara un iespaids uz mūsu dabu, kas izraisa daudz sarūgtinājuma par mūsu vājībām un trūkumiem, ka līdz ar Pāvilu tev rūgti jāraud: “Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru” (Rom.7:19). Bet kā Kristus draugam un sekotājam tev arvien ir jāpaliek šais svētajos pūliņos un labprātīgi jākalpo savā aicinājumā, lai dzīvotu Evaņģēlija cienīgi.

Luters raksta: “Ar to apustulis vēlas sacīt: tagad jums ir Dieva vārds un žēlastība un jūs esat glābti. Kristū jums ir viss, kas vajadzīgs. Pieminiet, ka esat aicināti uz ko atšķirīgu un augstāku kā citi cilvēki. Dzīvojiet tā, lai apkārtējie redzētu, ka meklējat augstāku labumu, jā, ka esat to jau saņēmuši. Meklējiet tā, lai jūsu dzīve būtu pagodinājums un slava Tam Kungam, kas devis jums šādus dārgumus. Un uzmanieties, lai nevienam nedotu iemeslu nievāt šos dārgumus un nicināt Dieva vārdu. Bet daudz vairāk ierosiniet un iedrošiniet ikvienu cilvēku, lai jūsu dzīve un labie darbi mudinātu arī viņus ticēt Kristum.”

Turklāt ievērosim, ka ikviens kristieša vai Dieva tautas izdarīts grēks ir ne tikai nepaklausība Dievam, bet šo grēku daudz smagāku dara tas, ka negodā ir likts Dievs un Viņa vārds, kas tiek zaimots un citos rada apgrēcību. Un Pāvils saka: “Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots citu tautu starpā” (Rom.2:24).

Tādēļ kristieša dzīvei jābūt tādai, lai Dieva brīnišķīgais vārds netiktu zaimots. Kristiešiem jābūt modriem, lai tie ar savu dzīvi neizraisītu piedauzību. Lai Dieva vārds un Viņa gods viņiem ir tik dārgs, ka tie drīzāk atteiktos no sava goda, īpašuma, iedzīves un dzīves, nekā pieļautu jebkādu Dieva zaimošanu.

Ikvienam jāizmeklē sava dzīve un jārūpējas, lai neizraisītu nekādu apgrēcību pret Evaņģēliju. Savi darbi un dzīve tam jāvada pēc Dieva baušļiem un par godu Viņa svētajam vārdam. Ikvienam, kas šo lasa, ir jāapstājas un jāpārbauda sevi.

Gan laji, gan garīdznieki nekad nedrīkst aizmirst, ka visu cilvēku acis vēro ikvienu viņu rīcību. Nav tik izšķiroša nozīme tam, ko dara pasaules bērni. Tas neaizskar Dieva godu, jo neticīgie neatrodas vienībā ar Viņu, bet rīkojas paši par sevi. Taču kristiešu rīcība vienmēr ir saistīta ar Evaņģēliju. Tad nu raudzīsim, ka dzīvojam kristieša augstā aicinājuma cienīgi.