Sātanisms no kristīgā redzespunkta

Vēl viens brīdinājums – pat ja jūs ticat Jēzum, jūs ne vienmēr varat atpazīt sātana klātbūtni un viņa ļaunās viltības. Jums nepieciešams bieži griezties pie Dieva un Viņa vārda. “Pārbaudait visu” (1.Tes.5:21), pārliecinieties, ka jūsu vārdi un darbi ir no Dieva un ka jūsu ticība netiek apdraudēta vai kompromitēta.

Kā jau iepriekš vairākas reizes minēts, velns ir spēcīgs, bīstams un īsts, taču Jēzus ir spēcīgāks. Lai gan velns ir uzvarēts ienaidnieks, viņš netaisās krist zemē un izlikties par mirušu (2.Tes.2:9). Līdzīgi vistai ar nocirstu galvu, sātans ir nāves mokās. Viņš cenšas novilkt citus sev līdzi uz elli. Sātans darbojās Jēzus dzīves laikā un darbojas arī šodien.

Mums ir zināms, kā Jēzus atbildēja sātanam, kad tas Viņu kārdināja. Bet kā būs ar mūsdienu kristiešiem? Daudziem jaunībā netika mācīts par Jēzu, citi ir uzzinājuši taisnību par Kristus sniegto mūžīgās dzīves dāvanu, taču viņi ir novērsušies no šīs dāvanas. Daži dod priekšroku sātanam un ļaunajam, nevis Dievam un Viņa labestībai. Kad sātans pacels savu riebīgo galvu, kā jūs atbildēsiet?

Apustulis Pāvils brīdināja par grūtajiem laikiem, kas nāks pirms pasaules gala. Viņš iedrošināja savus draugus: “Tērpsimies gaismas bruņās” (Rom.13:12). Griezieties pie Svētā Gara pēc aizsardzības, vairieties savas sirds kārību grēcīgās tumsas, vienmēr stiprinieties Jēzus spēkā: ”Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām” (Ef.6:10-11). Jūsu ticība jūs pasargās līdzīgi bruņām. Ikviena bruņu sastāvdaļa ir veidota, lai aizsargātu. Taču Gara zobens, Dieva vārds, tiek izmantots arī, lai uzbruktu. Ar Gara zobenu jums ir Kristus spēks cīnīties pret sātanu. Izpētiet okultisma un sātanisma radītos draudus, mācieties atpazīt sātana kārdināšanu, esiet droši Dieva vārdā. Pieņemiet stingru nostāju pret sātanu un par Kristu. Nav laika izturēties nogaidoši. Kristus sacīja: “Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa” (Mt.12:30).

Straujā sātanisma izplatīšanās ir pēdējās tiesas tuvošanās pazīme. Sātans ir izstrādājis viltīgus plānus, kā novērst Dieva ļaudis no Dieva. Tieši tiem, kam ir dota autoritāte pār citiem, ir svarīgi apzināties šos kārdinājumus un palīdzēt citiem tiem pretoties. Vecāki, skolotāji un mācītāji pret šiem brīdinājumiem izturas nopietni, jo līdz ar gala tuvošanos atbildība par cilvēku pievēršanu Jēzum un novēršanu no velna kļūst arvien svarīgāka un grūtāka.

Vai esat dzirdējuši šo jautājumu agrāk: “(Vārds), vai tu noliedz velnu un visus viņa darbus, un visus viņa ceļus?” Kristībās jūs noliedzāt sātanu vienu reizi. Taču jūs varat to noliegt katru dienu un uzticēt sevi no jauna Kristum. Savā darbā Kristības atjaunošana ik dienas Mārtiņš Luters iesaka katram kristietim pamostoties pārmest krustu, lai atcerētos, kas notika kristībās. Pajautājiet sev: “Vai es esmu pavēris kādu ceļu, pa kuru pat visnenozīmīgākajā manas dzīves nostūrī varētu ienākt sātans? Vai manī ir kādas šaubas, kas ļautu sātanam mani mulsināt?” Kristiešiem, kas jebkādā veidā ir saistījušies ar okultismu vai sātanismu, vajadzētu pazemīgi nākt Dieva priekšā un nožēlot savus grēkus. Šāda velna noliegšana liks viņam bēgt.

Brienot veldzējošā ezera ūdenī, katrs cilvēks uzdrošinās iebrist tik dziļi, cik tas šķiet patīkami. Līdzīgi arī cilvēku saistībai ar sātanismu ir atšķirīgas pakāpes. Pirmā sātanisko saistību pakāpe ir sātaniskā ietekme. Būdami grēcinieki, mēs visi dzirdam kārdinātāja balsi un laiku pa laikam tai paklausām. Tādēļ mēs ik dienas lūdzam un saņemam Dieva piedošanu. Sātaniskā aizraušanās ir intensīvāka pakāpe un izpaužas, kad cilvēks sāk pakļauties sātaniskajai ietekmei. Cilvēks, ziņkārības dzīts, sāk interesēties par sātana pārdabiskajiem spēkiem un pēc tam ar to aizraujas. Taču aizraušanās drīz vien var novest pie nākamā līmeņa – sātaniskās atkarības. Šajā gadījumā aizraušanās ar sātanu un ļauno ieņem dominējošo lomu cilvēka dzīvē. Pēdējā sātanisko saistību pakāpe ir apsēstība. Šis ir rets un grūti diagnosticējams stāvoklis, kad cilvēks burtiski atrodas velna varā, kurš valda pār viņu. Parasti šādi cilvēki izrāda dēmonu klātbūtnes pazīmes, kā tas aprakstīts Marka evaņģēlija 5.nodaļā no 2. līdz 7.pantam.

Daudzi, neko ļaunu nevēlot ne sev ne citiem, ir saistījušies ar sātanismu un ir nokļuvuši pilnīgā tā varā. Viņi ir saistījušies ar sātanismu, narkotiku, alkohola un/vai seksuālu izvirtību vilināti. Bieži vien tas noved pie tādiem noziegumiem kā ļaunprātīga dedzināšana, vandālisms, dzīvnieku spīdzināšana un pat slepkavība.