Saules mūžu arhibīskapam Vanagam
e-firziķis novēl veselību, izturību, ilgus gadus, un pats galvenais, regulārus ienākumus LELB arhibīskapam Jānim Vanagam.
Augstāk minētais ir būtiski šada amata veicējam, jo tas prasa daudz spēka un enerģijas – īpaši tapēc, ka Jānis Vanags arhibīskapa kalpošanā ir ievēlēts uz mūžu. Viņš, atšķirība no dzimušajiem un ordinētajiem, ir ne tikai dzimis un ordinēts, bet arī konsekrēts.
e-firziķis no droša avota noskaidroja, ka Jānis Vanags ir dzimis 1958. gada 25. maijā, ordinēts 1985. gada 01. decembrī, bet 1993. gada 29. augustā konsekrēts.
Vēl e-firziķis dzirdēja, ka LELB arhibīskaps, lai nezaudētu drosmi un izturību, kas viņa amata ir ļoti svarīgi, izmantojot sava amata privilēģijas, saņēmis no LELB bezprocentu aizdevumu 80 000 LVL (astoņdesmit tūkstoši latu) apmērā nezināmam mērķim.
Sākotnēji e-firziķis domāja, ka minētā summa ir “mantojums” par kuru e-firziķim reiz stāstīja LELB kadreizējā kanclere, tomēr izrādījās, ka minēto summu Jānis Vanags ir apņēmies atmaksāt (kas tiešām ir uzslavas cienīga apņemšanās), maksājot ik mēnesi 100 LVL (vienu simtu latu).
Tiešām, uzslavas cienīga apņemšanās – atzīst e-firziķis.
Tomēr ņemot vēra LELB arhibīskapa atalgojumu, ikmēneša maksājums ir gaužām niecīgs. Bet vēl niecīgāks tas kļūst ņemot vērā LELB arhibīskapa vecumu, jo pilnīga aizdevuma atmaksa prasīs ne vairāk, ne mazāk kā 67 gadus, jeb citiem vārdiem sakot – “veselu mūžību.”
e-firziķis neņemas spriest par LELB naudas izsaimniekotaju godprātu šaja darījumā, jo nedz vērsim, kas klonā labību mij varēsi muti aizsiet, nedz rokas sasiet tam, kas baznīcas naudu skaita.
Bet, ko domā Jānis Vanags, tas ir vēl neskaidrāks, jo viņa centība LELB mocīšanā ir apbrīnas vērta. Tagad LELB bāleliņi (īpaši tie %, kas gaida no Visuaugstākā uz drīzu LELB atbīvošanu no Jāņa Vanaga) ir izvēles priekšā – 100 LVL mēnesī vai luteriska mācība.
e-firziķis cer, ka tie %, kas atbalstīja gan Vanagu, gan viņa Romisko mācību ar iedrošinošu balsojumu, sekos līdzi arī ikmēnešu maksājumiem.
Un atceriets vēl, mīļie draugi, ka LELB ir vairāki tādi darbinieki, kas savus amatus neatstās nedz pret kompensācijām, nedz kredītiem, nedz draudiem.
Ko pats Jānis Vanags uz šo atbild?
a vinjam ko vajadzeetu atbildeet? ;)
+Jānis ir lēnprātīgs, +Jānis ir laipns, +Jānim neskauž, +Jānis nelielās, +Jānis nav uzpūtīgs. +Jānis neizturas piedauzīgi, +Jānis nemeklē savu labumu, +Jānis neskaistas, +Jānis nepiemin ļaunu. +Jānis nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. +Jānis apklāj visu, +Jānis tic visu, +Jānis cer visu, +Jānis panes visu.
vispaar, ja aizdevuma liigumaa nav aprunaati valūtas riski un iestraadaati indeksi inflaacijas gadiijumaa, tad, var gadiities, Vanags arī sava mūža laikā var tikt ar maksājumiem galā. ;)
Nevar spriest par cita cilvēka maksātspēju. Dzīvē daudz kas notiek. Piemēram, man ir pašam ir kredīts, kas jāatmaksā vēl četrus gadus. Tajā pašā laikā esmu potenciāls mantinieks kādai vecai ļoti tālai radiniecei (Saules mūžu vēlu). Iespējams, ka Vanagam ir līdzīgi risinājumi un Saules mūžs nebūs vajadzīgs.
Tomēr pieminētā naudas lieta luterāņu virsganam godu nedara. Vēl jāpiemin Ikšķiles draudzes dāvinājums un rokādes veikšanas ar to nevarēšana vai negribēšana daudzu gadu garumā.
ziedojiet bīskapam miljonu, bet arhibīskapam miljardu.
Ar cieņu,
gviclo
…patiesību, bet …
es tā vairāk domāju par argumentiem u faktiem…
ai, ko gan vairaak var gaidiit no muuzhiigajaa naudas badaa esoshajiem KLBistiem :)
da to pashu, ko no caurmeera latviesha – sit oligarchus! saalamans teicis, ka trūcīgos nabadzība mēdz padarīt gandrīz vai neprātīgus ;) S.pam.10:15
JK
bet patiesiiba tach visiem jau zinaama
cita ieta vareetu buut par +J tuvaajkaa loka atalgojumu
Fakts un patiesība, manuprāt, ir tāda, ka LELB arhibīskaps no Darba devēja ir aizņēmies personīgām vajadzībām naudu ar Darba devējam neizdevīgiem nosacījumiem. Ja Darba devējs tam piekrīt, tad neredzu šiet nekādu problēmu.
Interesanti tikai ir tas, kā žurnālisti uzzināja šo faktu.
Ar cieņu,
gviclo
Patiesība ir Dieva vārdā, bet manuprāt mēs zinām, kā daudzi uztaisa veikalu un interpretē, kā vēlas. Man ļoti patika, kā rakstīja Vilhelms Bušs ar piemēru, ka “visi mēs stāvēsim Dieva priekšā”.
Žēl par LELB, bet nu atkal paldies par 73.psalmu.
Interesanti, kāpēc gan LELB arhibīskapam vajadzētu smādēt LELB naudu un to neaizņemties,
ja LELB naudu nu nepavisam negrib smādēt un pat tiesas ceļā to piedzen LELB neloceklis e-firziķa draugs Roberts.:-)
Un ar ko Ikšķiles draudzes zemes gabala dāvinājums arhibīskapam ir peļamāks par Ķekavas draudzes zemes gabala dāvinājumu šī paša Roberta “tēvam un skolotājam” IP.
Kāds peļamāks jau atradīsies vienmēr, bet tāpēc jau nepaliksi nepelts.
Kaut gan e-firziķi nemaz neuztrauc LELB nauda, bet mācība.
Ar cieņu,
gviclo
Bet kāpēc e-firziķi uztrauc LELB mācība, ja viņš LELB ne loceklis?
Un ja uztrauc mācība,
kāpēc kritikas mērķis visai ortodokss arhibīskaps un viņa aizņmēmumi, bet ne mācība.
Bet Evaņģelijs LELB, kā liecina novērojumi, tas pats vecais – Kristus.:-)
Ko man darīt, lai saprastu, kāda ir tā LELB nepareizā mācība? Man nav doktora grāds teoloģijā, es nevaru nofiltrēt kādu velna pārliktu komatu, izmainītu vārdu, sagrozītu teikumu. Vai nav pārmetumi par nepareizo mācību saistīti tikai ar nepatiku pret Vanagu?
nnnu, Cody, nebūs viegli
LELB mācība nav tik viegli vis dabūjama
Mums tik pa retai reizei bija ļauts tajā ielūkoties
kad bijām LELB pastorālās plūsmas studenti Lutera akadēmijā
– – –
Redzi lielāko daļu LELB mācības LELB arhibīskaps glabāja apslēptu pie sevis
bet pārējo pie sev īpaši pietuvinātiem – LELB mācībai uzticamiem augstbaznīcas kalpiem,
kuri tā pat kā viņš pats, šīs īpašās mācības fragmentus glabāja savās siržu lādēs (pēc Romas pāvestiešu un pasaules tirānu parauga)
Cody, mana atbilde varētu būt sekojoša – nepareizais LELB mācībā ir tas, ko par tādu uzskata kādi marginālie e-ksperti saskaņā ar savu sirds lādīšu saturu.:-) :-) :-)
Studentiem vienmēr patīk kritizēt gan reālas, gan izdomātas nebūšanas, vnk kādi no tā izaug ārā( studijas beidzot ), bet kādi ieciklējas šādā garīgas pubertātes laika attieksmē. Tā kā tie Amerikas bārdainie rokeri uz močiem – mūžīgie pusaudži.:-)
Neviens tā arī nav spējis atbildēt uz jautājumu, kas nepareizs Kristus Evaņģēlijā (kas dod pestīšanu no grēka), kuru sludina LELB un sakramentos, kurus tur pasniedz?
Vai nav tā, ka LELB lielākā daļa ir aizgājusi no Satura uz formu?
JK
vai nav taa, ka vinji ir tur, kur visu laiku bija?
Viena lieta no Vanaga puses gan šķiet traka – meditācijas bīdīšana un attiecīga pīšanās ar jezuītiem. Savulaik garīguma meklējumos paņēmos ar meditāciju. Nu kaut kā tas nelīmējas ar to ko pārstāv Vanags.
cody,
meditācijas vairāk ir kāda sabiedrības aprindās populāra mācītāja- dievmeklētāja lauciņš.
Robert
Tevi darbā LELB atjaunoja? kā strādājas?
luterānis,
nu jau nav vairs tikai kāda viena populāra mācītāja lauciņš. Tur jau ir visi šīs draudzes gani. Nesen tie vienbalsīgi pasludināja Otro Lielo piektdienu!!!
Žēl, ka tas sabiedrībā populārais mācītājs nespējot atrast Dievu, tagad ķēries pie mantru skaitīšanas.
Pagājušajā gadā apmeklēju LELB lektoru kursus. Kristīgai meditācijai tika pievērsta liela uzmanība. Bija arī dzirdama doma no kāda pasniedzēja-mācītāja, ka Marijas kults nemaz tik nepareizs nav.
cody,
problēma, manuprāt, ir šajā – meditācija ir diezgan divdomīgs jēdziens, kas mūsos izraisa dažādas, pat pilnīgi pretējas asociācijas.
Meditācija var būt koncentrēšanās uz Dieva lietu pārdomāšanu
un tā var būt arī dažādu psihotehniku izmantošana.
Vēl vairāk, zināmais dievmeklētājs ir apgalvojis ,
ka ja kristietība vispārēji nekļūšot par šādu meditatīvu praksi, tā iešot bojā.
Šķiet , ka cilvēks vienkārši sajūsminās par savu izgudrojumu kā cits zinātnieks un pētnieks par savējo. ;-)
Un paiet laiks, pēc kura redzam cik tad izgudrojums ir bijis noderīgs.
No otras puses, varbūt ka nemaz nav tik slikti, ka ir garīga autoritāte priekš visādiem mazākiem sabiedrības dievmeklētājiem margināļiem,
kas vismaz kaut kā tos ved pie kristietības kaut kādā formā atzīšanas…
Bet tie pārējie gani jau ir vnk sekotāji, darba ņēmēji, kam viņš ir darba devējs.
Kas attiecas uz Mariju, es dažbrīd domāju, ka ļoti iespējams, viņa ( un citi svētie) dzird kristiešu lūgumus pēc aizlūgšanas Dieva priekšā tāpat kā mēs ar savām aizlūgumu vajadzībām dalāmies ar citiem kristiešiem tepat uz zemes vai lūdzam aizlūgt par mums draudzē .Jo Dievam visi ir dzīvi.
Marija un svētie ir tādi paši māsas un brāļi.
Tas, protams, nenozīmē ka Marijas kults ir OK, ja cieņpilna attieksme pret viņu dēļ pārspīlējumiem kļūst par surogātu tai pienācīgajai slavai, kas piedien vienīgi Dievam.
ha(ah) tu, pareizās lomas-pareizajā izrādē spēlētāj; tu prātuļotāj-mistiķi,
lai sagrautas top tavas ilūzijas par svēto skatītāj-pulciņu no mākoņa maliņas!
Tas, ka Dievam visi ir dzīvi nebūt nenozīmē to pašu, ka visi allaž ir dzīvi Dieva priekšā.
Raksti par mirušajiem runā kā par aizmigušiem (kas tiks celti augšām, Kristum atkal nākot).
Kas nevīžā rakstus lasīt un uz tiem balstīt savu ticības pamatu, tas ar’ savu pasaules izpratnes namu var droši būvēt uz kādas no “stingrākajām” cilvēcisko pārliecību smilšu kāpām.
īsti nevaru piekrist, ka mācītājs tieši tā teica par Marijas kultu, runa bija par pielūgšanu vai slavēšanu.
Jā par meditāciju gan jāpiekrīt. Ir ļoti nožēlojami un bīstami, ja ir vēlēšanās un gribās padiskutēt balstoties uz konkrētiem faktiem, ir vērts noklausīties 07.08.11 rīta sprediķi pa LR no J.Rubeņa.
Kas, esi savā ampluā un nespēj panest kaut nedaudz brīvu pārdomu, dog-mat-izēt-āj? :-)
Atceries kaut Pāvila vēlmi būt atraisītam un kopā ar Kungu, Lācaru un Kristus asinsliecinieku dvēseles Atklāsmes grāmatā.
Raksti jau nav tik vien tas mazumiņš, cik tu no viņiem izspied.
Šodien Sestdienā (sakarā ar rītdienas RKB svētkiem) izlasīju par Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem: “Kad Dievmāte bija mirusi, apustuļi viņas miesu guldīja kapā. Pēc kāda laika ieradies viens no apustuļiem, kas nebija atvadījies no Kristus Mātes; Viņš pierunāja pārējos mācekļus vēlreiz atvērt kapu. Kad viņi to izdarīja, kapā neatrada Vissvētākās Jaunavas Marijas miesu, bet tas bija piepildīts ar rozēm un brīnišķīgo aromātu…”
luterāni, vai neesi iedvesmojies no šīs Romas katoļu leģendas? Nav iespējamas tevis pieminētās brīvās pārdomas – vai nu auksts, vai nu karsts esi. Tu pieņem, ka Marija (mazliet šaubies, bet pieņem) un citi svētie tā pa īstam tuvāki tautai, nevis Kristus, uzklausa cilvēka lūgšanas Dieva priekšā.
cody,
precīza mana doma – es pieļauju, empātiski pieļauju iespēju,
ka svētie debesīs aizlūdz par mums Dieva priekšā, tāpat kā svētie še pat uz zemes.
Jo Dievam visi ir dzīvi, īpaši jau ticīgie, kā Mozus un Elija ar Jēzu apskaidrošanas kalnā.
Mēs taču arī nopietnu aizlūgumu gadījumā griežamies pie citiem kristiešiem vai draudzes, lai tā lūgtu par mums, no tā neizdarot secinājumus, ka šie pārējie objektīvi ir tuvāk Dievam nekā mēs ( vai arī izdarot secinājumus, ka vienu lūgšanas Dievs vairāk klausa nekā citu ) ,vien uzsverot sava aizlūguma svarīgumu.
Starp citu, Marijas kapa vieta nav atrodama, tāpēc es pieņemu zināšanai tevis pieminēto skaisto leģendu.
Ticībai ne pirmais, ne otrais pieņēmums vai iespējamība nekaitē.
Pārdomas ir iespējamas, jo Dievs mūs ir radījis kā domājošas būtnes, vai ne.:-)
Jāni Kārkliņ, es biju domājis Ati Grīnbergu. Man liekas, ka jebkura Marijas pielūgšana un slavināšana ir kults. Atis Grīnbergs diezgan pārliecinoši izteicās un man neradās šaubas par to. Vismaz es to tā sapratu. Iespējams, ka viņu ir iespaidojusi tikšanās ar pāvestu.
Tevis pieminēto LR uzrunu klausījos garām ejot, taisoties uz Dievkalpojumu, un atceros kaut kādus meditācijas pieminējumus. Bet prātā palicis senāks Jāņa Vanaga sprediķis nesenos svētkos – “Aizveriet acis, ievelciet elpu, iedomājaties…”. Esmu izlasījis J.Rubeņa “Kristīgo meditāciju” un radās tik daudz jautājumu, ka vērsos pie draudzes mācītāja. Sapratu, ka šādas lietas manā draudzē netiks ievazātas.
Mazliet ne par tēmu-šodien TV kāds Aglonas svētceļojuma dalībnieks izteicās: “Tikai Dievs, tikai Marija”.
To, ka svētos var godināt, bet ne pielūgt akceptēja viens no senās baznīcas autoritatīvajiem forumiem – koncils.
Marija jau pati pravieto – “redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.” (Lk.1:48)
Luterāņi Jaunavu Mariju un svētos parasti ir godinājuši sprediķos, minot kā kristīgas dzīves piemērus,
Romas katoļi un pareizticīgie – liturģijā.
Cody piekrītu, vienkārši A.G.vairāk tomēr uzsvēra par katoļu Marijas slavēšanu, bet lai nu paliek, skaidrs, ka šodienas lielākā daļa Lelb ir aizgājusi no M.Lutera un viņa domu biedru principiem- Tikai Kristus, tikai Raksti.
Luterāni vai tad tieši problēmas nesākās tad, kad mēs sākam pārāk brīvi domāt un Bībeli interpretēt pēc savām emocijām.
J.Rubenis piemin kaut kādus mistiskos domātājus…Murgs, bet protams ļoti augstā līmenī, ir ko pamācīties.
Jāni Kārkliņ, nu nav tā , ka šodienas lielākā daļa Lelb ir aizgājusi no M.Lutera un viņa domu biedru principiem.
Analīze – typa, kāds tādā vai citādā jautājumā kaut ko uzskata tā vai citādi un tāpēc tas attiecināms uz lielāko daļu, ir emocionāla, bet neobjektīva.
Vnk, pa laikam ir vērts apstāties un padomāt, vai pret kaut ko pārspīlētu protestējot savukārt neesam pārspīlējuši.
Kaut – vai Marijas “redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.” (Lk.1:48) nav Rakstos atrodams un vai neskatoties uz to protestanti brīžam ir vairījušies no Jēzus mātes godināšanas kā vien varējuši.
Jebkāda reliģija, lai kāds būtu tās nosaukums un ārējais spožums, lai cik liela un svēta tā būtu, nav nekas cits kā elkdievība, ja tajā cilvēks grib kalpot Dievam bez Viņa vārda un pavēles. Jo svētāka un garīgāka šāda reliģija šķiet, jo postošāka un indīgāka tā ir- tajā ļaudis tiek vesti projām no ticības Kristum, mudināti paļauties paši uz saviem spēkiem, darbiem un taisnību.