Savdabīga pieticība
Lai ticīgie pulcētos vienkop, nav nepieciešami lieli nami ar augstiem torņiem. Agrākajos laikos piekoptā tradīcija – celt Dievam par godu lielāko, skaistāko, labāko un cēlāko, ko novērojam daudzās viduslaiku katedrālēs Eiropā, ir nomainījis tā vien šķiet – konkrētas konfesijas slavas un varas apliecinājums citu konfesiju priekšā, tā paužot, ka mūsējie ir tie pareizākie un īstenākie, jo lielākie.
Tādi lielākoties [pēc autora subjektīvajiem novērojumiem] ir mūsdienu lielie katoļu dievnami. Lielai daļai no tiem jumts nav nosiltināts, nav ievilkta apkure un cilvēki salst, taču baznīca ir varena un labi pamanāma.
Bet šoreiz stāsts par mazākajiem starp tiem lielajiem un varenajiem.
Sv.Nikolaja Riebiņu pareizticīgo baznīca celta cara laikā – 1893.g. Vienkārša koka ēka ar skārda jumtu.
Grāveru pareizticīgo dievnams, dibināts 1836.gadā. Hruščova laikā dievnama telpās bija ierīkots kultūras nams un sporta zāle. Atjaunots un atkal iesvētīts 20.gs. 90.gados.
1969.gadā uzspridzinātās Sv.Aleksandra Ņevska katedrāles vietā 2003.gadā tagad Daugavpilī slejas neliela kapela. Savulaik katedrāle bija viens no centra pilsētvides veidojošajiem galvenajiem būvķermeņiem. Tādēļ arī draudzei pēc neatkarības atjaunošanas radās vēlēšanās atjaunot draudzes ēku tai pašā vietā. Iespējams dēļ tā, ka pilsētas centra apbūve mainījusies un pilsētas centrālais laukums šobrīd atrodas kvartālu tālāk, nebija nepieciešamības pēc savos izmēros grandiozas katedrāles. Ēkas plānojums veidots līdzīgs bijušajai katedrālei. Līdzība kādreizējai katedrālei ir arī celtnes būvapjomā.
Dubnas katoļu kapela Varšaveņa (Dubnas Jēzus Sirds draudzes kapela). Tā celta 1800.gadā pēc vietējām koka celtniecības tradīcijām, izmantojot neogotikas arhitektūras formas. Tai ir astoņstūra forma ar pagarinājumu altāra daļā un ieejas zonā. Padomju gados kapelu izmantoja kolhoza vajadzībām kā noliktavu.
Zosnas Sv.Erceņģela Miķeļa R.katoļu baznīca. Tā arī celta 1800.gadā, Zosnas muižas teritorijā uz mūra pamatiem. Ir zināms, ka šī ir viena no mazākajām katoļu baznīcām Latvijā. Interesanti, ka koka dievnama celtniecībā no darbarīkiem esot izmantots tikai cirvis.
Baznīca būvēta 1868.gadā Merekilā un tika nodēvēta Kazaņas Dievmātes ikonas vārdā. 1948.gadā baznīcas ēku pārcēla uz Narvu-Jöesuu un to iesvētīja Tallinas bīskaps Izidors. Tagad tā nosaukta Sv.prinča Vladimira vārdā un ietilpst Maskavas patriarhātā kā igauņu pareizticīgo draudze. Atrodas priedulājā gandrīz pie paša Somu jūras līča.
Vecticībnieku dievnams Rajā – mazā ciematiņā pie Peipusa ezera. Būvēts 1880.g., izcilā ikonu mākslinieka Gavrila Frolova piemiņai. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka tas ir mazākais dievnams, kāds jelkad redzēts. Taču tas, kas redzams attēlā ir tikai pēc 1905.g. kara palikušais zvanu tornis, kas rekonstruēts 1996.gadā. Draudze šobrīd pulcējas blakus atrodošajās bijušā klostera telpās.
Citas ceļojumu piezīmes « I » « II »« III »« IV »« V »« VI »
Ieskaties