Sestā svētdienā pēc Lieldienas jeb Paklausīšanas svētdienā

Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis. To Es jums esmu runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā. Tie jūs izslēgs no draudzes, un nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis. Bet viņi to darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne Mani. Bet to Es uz jums esmu runājis, lai jūs, kad viņu laiks nāks, atcerētos, ko Es jums esmu teicis. To Es jums no sākuma neteicu, tāpēc ka biju pie jums. [Jņ.15:26–16:4]

Mīļie draugi, pirms Kungs Jēzus piecēlās un redzami uzkāpa Debesīs, prieka mācītājs Lūka raksta, ka Viņš sacīja mācekļiem par to, kas vajadzīgs Dieva Valstībai. [Ap.d.1:3] Viņš tiem rādīja, ka Dieva Valstība nav līdzīga pasaules valstībai, kas pastāv tikai mazu brīdi un ātri iznīkst, un kurā kari un bēdas ceļas.

Kungs Jēzus stāstīja saviem mācekļiem, ka Viņa Valstība ir pilna miera, svētības un žēlastības.

Šajā goda Valstībā valda Kungs Jēzus Kristus. Viņš sēž pie Dieva, sava Debesu Tēva, labās rokas, lūdz par mums, nabaga grēciniekiem, piedod mums visus grēkus, sūta mums savā žēlastības Valstībā savu Svēto Garu, kas atjauno mūsu sirdis, rada mūsos Dieva zīmi, mūs no jauna dzemdina un dara mūs taisnus un svētīgus ar diviem Iestādījumiem – Svēto Kristību un Svēto Vakarēdienu.

Jā! Kungs Jēzus pasargā mūs visās bēdās un grib mūs arīdzan vest pie sevis. Tādēļ Viņš arī to uzkāpdams Debesīs, tās ir atvēris, lai mēs pie Viņa varētu mūžīgi būt un dzīvot.

Bet pirms mēs nāksim Kunga Kristus Goda Valstībā, mūs ar Kristu šajā pasaule būs daudz ciest. Mācekļi šeit gaidīja bagātības valstību, bet tā bija nabadzības valstība. Viņi gaidīja lielu godu, bet viņiem nācās atrast nelaimi. Viņi šeit gaidīja prieku un līksmību, bet viņiem nācās raudāt un kaukt.

Tas mums rūpīgi jāņem vērā, lai mēs nelaimē būdami neatkāpjamies un Kungu Kristu neatstājam. Mums arī jāatgādina arvien vārdus, ko Kristus šeit saka: “To Es jums esmu runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā.”

Tagad mēs no šī svētā evaņģēlija pārdomāsim:

Kā šajā pasaule klāsies tiem cilvēkiem, kas Kunga Jēzus vārdu mācās un no sirds uzņem.

Dod godīgu un skaidru sird,
Kas tavu vārdu ciena,
Kas viltus mācību nedzird,
Bet turas pie tā viena,
Kas pie tev noved, mīļais Dievs!
To netaisnību nost atgriez,
No visa mana mūža. Āmen.

Kungs Jēzus par sevi saka: “Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?” [Lk.24:26] Tā laime, ko Jēzus Kristus, mūsu Galva un Virsnieks, ir redzējis, arī mums, Viņa locekļiem, ir jāredz un jāgaida. Ja gribam mēs ar Jēzu Kristu goda krēslā mūžīgi sēdēt, būs mums šeit laicīgi ciest lielas bēdas un grūtas mokas. Par to Kungs Jēzus mūsu evaņģēlijā saka: “Tie (kas Kungu Jēzu pareizi neatzīst) jūs izslēgs no (kristītās) draudzes, un nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.”

Kas tad Dieva kalpiem jāgaida? Tie kļūs apsmieti, kā Pilāts apsmēja Jēzu Kristu, kad Viņš apliecināja Patiesību. [Jņ.18:38] Tā notika arī pravietim Jeremijam. Viņš žēlojās: “Es esmu kļuvis nepārtraukti par apsmieklu katru dienu, visi mani nievā un paļā! Kad vien es runāju, man jāizsaucas un jākliedz: netaisnība un varmācība! – Tā Kunga vārds man sagādājis tikai apsmieklu un negodu katru dienu! Bet, kad es apņemos: es nedomāšu vairs par Viņu un nerunāšu Viņa Vārdā.” [Jer.20:7-9]

Bet Dieva bijātāji un Viņa kalpi tiek nevien apsmieti, bet viņiem būs jācieš vēl lielākas bēdas. Kungs Jēzus saka: Tie jūs izslēgs no (kristītās) draudzes un jūs nonāvēs. Tas mūsu miesai stipri sāp un sūrkst.

Izslēgt no kristītas draudzes ir tas pats, kas cilvēku atšķirt no Dieva ļaudīm, jeb kā nogriezt pirkstu vai citu locekli, kur ēde iemetusies. Tāds, no draudzes izslēgtais, kļūst nošķirts no Dieva un no visa, kas Dievam pieder. Ar tādu cilvēku nevienam kristītam cilvēkam nebūs runāt, ēst vai dzert. Tāds cilvēks Dievam nepieder, mūžīgi ir izslēgts no Debesu valstība un pieder velnam.

Redziet nu, cik tas ir smags vārds – izslēgt no draudzes. Par to būtu jāizbīstas katram, kas godīgs un ciena Dievu.

Arī pats Kristus tika izslēgs no draudzes, kaut gan Viņam nebija nekāda vaina. [Jņ.9:22]

Dieva bijātāji un Viņa kalpi tiek nevien apsmieti un izslēgti no draudzes, bet viņi tiek arī nokauti, kā Kristus šeit saka: as jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis, un ar tādu darbu nopelnījis Debesis.

Tas ir ļoti smagi, ja cilvēks, kas no sirds kalpo Dievam, tiek apsmiets, nicināts, turēts par blēdi, tiek izslēgts no draudzes, un bargāk nekā zaglim vai slepkavam jāsaņem nāve tā, ka neatrodas neviena paša cilvēkam, kam viņa būtu žēl.

Pat par zagļiem un slepkavām reizēm tiesnesis iežēlojas. Dažs vēlētos, kaut viņš savu mūžu tādu grēcinieku nebūtu redzējis, bet lai tam klātos labāk. Bet kur patiesi dievbijīgi un ticīgi cilvēki tiek nogalināti, tur neviens netur žēlīgu sirdi.

Ja būs tev dēļ Dieva vārda mirt, tad nebīsties jēl. Tu nemirsti kā zaglis, slepkava vai cits blēdis. Tu mirsti kā ticīgs cilvēks, kā Dieva bērns. “Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē,” saka Jēzus Kristus. [Mt.10:28] “Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.” [Ps.116:15]

Ak, cilvēk, nebēdā un neuzlūko, kad redzi zeltu, sudrabu, dažnedažādas mantas vai lielu godu. Neļaujies ar tādām pasaulīgam lietām atraut sevi no Dieva vārda un patiesas ticības. Saki līdz ar Kungu Jēzu Kristu: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.” [Mt.4:10]

Visām pasaulīgām un laicīgām lietām būs iznīkt.

Bet dvēsles priec,
Nedzēšam svec,
Ir un paliek,
To siržu priek,
To turos ticībiņā.

Jā! Klausies vēl, Dieva bērns, ko Dievs savā Grāmatā tev sola dot un dāvināt par šīm laicīgām bēdām. To apdomājot tu patiesi iepriecināsies, pat, ja tu bēdu upē un dubļos līdz kaklam būtu iestidzis, iegrimis un tupētu.

Klausies! Par šādām mazām un laicīgām bēdām Dievs dos tev mūžīgu bērnu mantu. Saki man, ko var bērns nopelnīt? Vai tad bērnam jau visa tēva un mātes manta nepieder, kad viņš vēl autiņos tiek tīstīts? Jā – kad viņš vēl mātes miesās guļ? Vai tad, kad pieaudzis bērns saviem vecākiem negrib klausīt no šī mantas kaut ko saņem?

Tā tu arī, tu Dieva bērns, par laicīgām bēdām iemantosi mūžīgu Debesu Valstību, kad paliksi pie Dieva vārda un patiesas ticības, kā tiec mācīts šajā Grāmatā.

Dievs tevi lielā žēlastībā, bet tava darba, ievedīs sava lielajā Debesu pilsētā. “Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs.” [Mt.5:11-12] “Ja mēs pastāvam ciešanās, tad mēs arī līdzi valdīsim. Ja mēs esam līdzi miruši, tad mēs arī līdzi dzīvosim,” saka apustulis Pāvils. [2.Tim.2:12,11] “Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un Es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā,” saka Jēzus Kristus. [Atkl.3:5] “Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl,” apustulis Jēkabs raksta. [Jēk.1:12]

Un mēs dziedam- Jums, kas Kunga vārda un patiesas ticības dēļ, ciešat lielas mokas un bēdas:

Jums, jums ar Kristu dzīvot būs,
Kas Debesis grib uzņemt jūs,
Kur jums būs smiet un smaidīt,
Neviens vēl neir izsacījs,
To prieku, ko Dievs sataisījs,
To būs jums tiešām gaidīt.

Tā esat nu jūs tagad dzirdējuši, kas mums pie mūsu ticības šeit laicīgi un tur mūžīgi jāgaida.

Kungs, lai tavs spēks mūs apsargā,
To vāju mies uzdrošina,
Ka varam vaidos droši ciesties,
Caur pašu nāv pie tevim spiesties,
Alleluja, Gods Dieva dots. Āmen.