Šie vārdi ir nopietni
“Tas Kungs viņam sacīja: “Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā.”” [Ec.9:4]
Cilvēki, kas vienmēr žēlojas un ir sadrūmuši, nav cieņā. Labprātāk mēs sev apkārt redzam priecīgas un apmierinātas sejas. Mums nepatīk tādu cilvēku sabiedrība, kas uz lietām raugās pesimistiski un allaž par kaut ko sūdzas.
Nudien, mums, kristiešiem, nav jākļūst par prieka postītājiem apkārtējiem, ap sevi radot drūmu noskaņojumu. Nē, Dieva vārds vēsta, ka mums arvien jābūt priecīgiem [1.Tes.5:16]. Kas tic Jēzum, tam ir ļoti daudz iemeslu priecāties.
Bet pravieša Ecēhiēla vārdi mums atklāj, ka šai lietai ir arī otra puse. Šajā pasaulē ir arī ļoti daudz kā tāda, par ko Dieva bērniem būtu jāskumst.
Pravieša domas kavējās pie tautā valdošā morālā stāvokļa. Tauta pielūdza svešus dievus, dzīvoja grēkā un pagānismā un bija pagriezusi Tam Kungam muguru.
Pār tautu bija jānāk smagam Dieva sodam. Cilvēki, kas saprata situācijas nopietnību, nedrīkstēja klusēt. Viņiem bija jārunā atklāti, lai visi dzirdētu: mēs šajos maldos nepiedalīsimies!
Mūsdienās bieži dzirdam aicinājumu, lai esam priecīgi un pret visu izturamies pozitīvi.
– Skatieties uz lietām no gaišās puses!
Izklausās labi un pareizi, tomēr mēs nedrīkstam slavēt un atbalstīt to,kas ir pretrunā ar Dieva vārdu. Arī brīdināt no netaisnības ir kristīgs pienākums.
Pravietis Ecēhiēls runāja ļoti skaidri: “[Ja tu] nepārmāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos .., tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet, kad tu bezdievi būsi pamācījis un viņš tomēr neatstājas no savas bezdievības un sava ļaunā ceļa, tad viņš nomirs savos grēkos, bet tu izglābsi savu dzīvību” [Ec.3:18-19].
Nekad neaizmirsīsim, cik šie vārdi ir nopietni!
Daudzkārt cilvēku gaušanās un sūdzības var būt arī laba zīme. Bet allaž ievēro, par ko viņi sūdzas!
Ieskaties