Simbols
Cenšoties labāk saprast, kā Jāņa Atklāsmes grāmatas 13. nodaļā izteiktie pravietojumi par bezdievīgo totalitāro režīmu, kas liks cilvēkiem pieņemt zvēra zīmi, attiecas uz mūsdienām, šīs sadaļas turpinājumā būtu nepieciešams apskatīt jautājumu par to, kā Romas baznīcas institūcijas jeb Antikrista vara vēsturiski piedalās šīs pravietojumā pieminētās lielvaras – trešās Romas jeb, hipotētiski pieņemot, Eiropas Savienības izveidē.
13. nodaļas 14. pantā mēs lasām, ka tieši zvērs, kas simbolizē Antikristu, “aicina zemes iedzīvotājus celt tēlu zvēram, kam ir zobena brūce un kas tomēr palicis dzīvs.”
Arī šeit mēs redzam zīmīgu vēsturisku sakritību, kas skar pāvestības lomu Eiropas Savienības veidošanā.
Eiropas Savienības ideja ir sena, tās saknes meklējamas 19. gs. pirmajā pusē vai pat vēl agrāk. Toreiz tika runāts par Eiropas Savienotajām Valstīm (pēc analoģijas ar ASV).
Ideja netika realizēta dziļo pretrunu dēļ, kas valdīja Eiropas tautu starpā. Divi pasaules kari, neskaitāmas asiņainas sadursmes, desmiti miljonu noslepkavoto – tas viss idejai par Eiropas Savienotajām Valstīm pārvilka pāri svītru.
Taču pēc Otrā pasaules kara šī ideja atdzima jaunā veidolā un to aktualizēja toreizējais Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans. Tādēļ viņš tiek uzskatīts par Eiropas Savienības tēvu. To šodien māca skolās. Taču mazāk zināms ir fakts, par kuru savulaik daudz rakstīja katoļu prese, ka Roberts Šūmans bija uzticams Romas baznīcas dēls, kas daudz iedvesmas savam darbam smēlies no sava drauga Romas pāvesta Jāņa XXIII, kura idejiskais pēctecis bija arī Jānis Pāvils II.
Caur Roberta Šūmaņa personu Roma ir devusi arī kādu ļoti svarīgu politisku signālu par savu attieksmi pret ES – Robertam Šūmanim pēc nāves tika piešķirts svētīgā jeb beatus augstais tituls. Svētīgā tituls netiek dāļāts pa labi un pa kreisi bez izšķirības; tas tiek piešķirts tikai par īpašiem nopelniem Romas baznīcas labā – tās īpašajiem dēliem, kas apliecinājuši tai savu pilnīgu uzticību, tā, piemēram, arī Sv. Augustīnam viņa izcilās nozīmes dēļ ir piešķirts tituls beatus.
Otrs politiskais signāls jeb īpašas nozīmes zīme, kas liecina par Romas un ES īpašo saistību, ir galvenais ES simbols – tās karogs. Visi to pazīst, ir pie tā pieraduši, taču neviens īpaši nevaicā – kas un kāpēc uz tā attēlots? It kā pašsaprotami būtu, ka zvaigznes uz karoga atainotu ES valstis, taču tādā gadījumā – kāpēc divpadsmit?
Valstu skaits taču ir daudz lielāks, turklāt nekad ES vēsturē tās sastāvā ilgstoši nav bijušas tieši 12 valstis. No kurienes tad nācis šis noslēpumainais simbols – divpadsmit zvaigžņu uz debeszila fona?
Interesants ir šī karoga tapšanas stāsts, Strasbūrā dzīvojošais franču izcelsmes mākslinieks Arsēns Heics (Arsene Heitz) smēlās ierosmi karoga metam, lasot tālaika franču žurnālos publicētos aprakstus par jaunavas Marijas parādīšanos Parīzē rue de Bac jeb, kā toreiz to sauca, par Brīnumainā medaljona Jaunavu.
Pats autors līdz mūža galam esot atkārtojis, ka “viņu šai pasaulē interesējot nedaudzas, bet svarīgas lietas, kaviņš sevi uzskatot par cilvēku, kas mīl visu pasauli, bet īpaši svētīto Jaunavu, kas ir mūsu visu māte.”
Heics norādīja, ka karogs tapis, ilgstoši meditējot par divpadsmit zvaigznēm uz zila fona, kas izvietotas aplī; tradicionālajā katoļu baznīcas ikonogrāfijā tas ir simbols, kas ataino Marijas bezvainīgās ieņemšanas konceptu, ko pāvests Pijs IX 1854. gadā patvaļīgi pasludināja kā nemaldīgu baznīcas dogmu.
[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.8(24)]
Ieskaties