Sirds lūgšana
Maza, klusa – tā dota mums.
Kā silts sveces glāsts
Nāk Dieva smaids pār sirdi
Un veldzi, un mieru iesēt sāk…
Te atvērts logs
Un pasaule kliedz uz ielas spožajiem tēliem!
Bet negribu tos!
Negribu tos, kas sagriež
Un smaidu zaudēt liek!
Man ir maza, klusa
Kā sārta svece Dieva rokās –
Sirds lūgšana.
Maza, klusa – tā dota mums.
Kā silts glāsts
Nāk Dieva smaids
Un mieru iesēt sāk…
…
Dzirdu vijoli vai čellu,
Ģitāru vai eņģeļbalsi,
Dzirdu savu cilvēksirdi
Melodijā gaišākā!
Dieva gaviles
Kā sniegpārslas –
Viegli apņem mūs.
Viegli, viegli,
Pavisam viegliņām…
Dzirdu vijoli vai čellu,
Ģitāru vai eņģeļbalsi,
Dzirdu cilvēksirdi
Melodijā gaišākā,
Melodijā gaišākā –
sirds lūgšanā.
…
Mūsu klusās domas
Pārvēršas kā pilsētas :
Te pil, te bangojas,
Te saules rietā
Ieslīgst Dievam azotē…
…
Tajā rītā, kad pamodos es,
Notika brīnums uz pasaules –
Zeme bij’ vieglā baltumā –
Eņģeļu pūkainos graudiņos…
…
Paklusēsim abi mēs
Šajā svētku vakarā,
Ļausim iemirdzēties brīnumam.
Paklusēsim abi mēs
Šajā svētku vakarā,
Ļausim iemirdzēties
Tam.
Tam skaistajam mirklim –
Divatā.
mazs kaķīc un
mazs zaķīc uz ceļa
satikās un brīnijās:
es uz kāpostiem
bet es uz pelītēm
bet tu?… bet tu?!..