Slave to Kungu, ak dvēs’le mana [416]
Slave to Kungu, ak dvēs’le mana,
Dievu to Kungu augstaku!
Dziedāt es gribu tam augstā skaņā,
Agri un vēlu slavēšu;
Kam vien viņš dzīvu dvašu dod,’
Dziedāsim Dieva augstu god’.
Alleluja, Alleluja!
Ķēniņi slaveni savā spēkā, –
Nevar uz viņiem paļauties;
Viņu padomi un spēks nenieka,
Pīšļi tie ir, kā visi mēs;
Cilvēku palīgs nelīdz vis,
Piesauksim Dievu debesīs.
Alleluja, Alleluja!
Svētigs, kam tika ta īsta daļa,
Jēkaba stiprais Kungs un Dievs!
Svētigs, kas nelaižas no ta vaļā,
Jezum, tam Kungam, pieķeries;
Kam Dievs ir zizls un ceriba,
Spēkā tas stiprs un padomā.
Alleluja, Alleluja!
Dievs ir, tas debes’ un zemi radijs,
Matus uz galvas skaitījis,
Visu ir pēc tava prāta vadijs,
Katram, kas nākās piešķīris;
Viņš valda visur spēcigi,
Ticību viņš tur mūžigi.
Alleluja, Alleluja!
Ja kas netaisnibu cieš un raizes,
Viņš aizstāv to, tam tiesu nes.
Tiem, kas cieš badu, viņš gāda maizes,
Pilda tās tukšas dvēseles,
Saitēs tas guļ, tos aprauga,
Dažada viņa mīliba.
Alleluja, Alleluja!
Gaismu ir tumsibā akliem rāda,
Uzceļ salauztas dvēseles,
Žēlīgi visur par tādiem gāda,
Kas viņa baušļus sirdī nes;
Sveš’niekus ceļā pasarga,
Atraitnes, bārus apgāda.
Alleluja, Alleluja!
Bet tiem netaisniem viņš taisna alga,
Tiem viņu ceļus samaita,
Paši ka iekrīt tie tavā valgā;
Briesmīgs tas kungs ir sodibā.
Tas Kungs ir ķēniņš mūžigi,
Cian’, to teic pazemigi.
Alleluja, Alleluja!
Teiciet, jūs ļaudis, ta Kunga vārdu,
Zīmes viņš dar’ un brīnumus;
Teiciet ikkatris ar savu kārtu,
Visiem, kam dvaša, dziedāt būs:
Teic, mana dvēs’le, cik tu var,
Tēvu un Dēlu un svētu Gar’!
Alleluja, Alleluja!
Ieskaties