Slavēt To Kungu
“Un viņa [Lea] tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: “Tagad es slavēšu To Kungu.” Un viņa nosauca tā vārdu: Jūda.” [1.Moz.29:35]
Lira [XIII gadsimta Bībeles skaidrotājs] pietiekami kristīgi izšķir četru veidu kārdinājumus.
Lea bijusi Rahēles nicināta, sava vīra atstumta, saime un kaimiņi viņu uzskatījuši par svešinieci, un, galu galā, – viņa bijusi arī Dieva atraidīta.
Tas saskan arī ar noskumušu un kārdinātu cilvēku pieredzi. Jo tur, kur rodas viens iemesls skumjām, tur kārdinājumam pakļautais cilvēks uzreiz no viena secina arī otru. Tā kā Lea ir sajutusi Rahēles nicinājumu, viņai ir nācies secināt, ka arī vīrs pret viņu nav īsti labvēlīgs, tādēļ nevis viņa, bet Rahēle ir īstā namamāte. Treškārt, viņu nicinājusi arī nama saime un kaimiņi, no kuriem Leai ir nācies dzirdēt, ka tā ar viltu un krāpšanu pievesta Jēkabam pret viņa paša gribu, tādēļ Rahēles nicinājums ir pamatots, jo ar Rahēli Jēkabs ticis likumīgā veidā saderināts un salaulāts. To visu velns būs vēl pastiprinājis, pastāvīgi iegalvodams Leai, tā ka viņas kārdinājums kļuvis ļoti smags; turklāt velns viņu pārliecinājis, ka arī Dievs neizturas labvēlīgi pret viņu.
Taču pretstatā šiem četriem bēdu un izmisuma iemesliem Dievs Leai dod četrus iemeslus spēcīgam mierinājumam.
Ieskaties